Ai, kā salst! 10 aukstākās galvaspilsētas un ieteikumi, ko tur apskatīt

Tā kā daudzi pašlaik plāno nākamos ceļojumus, iespējams, vērts ielūkoties šajā sarakstā, lai zinātu, kurp braucot, lieks džemperis un cimdi neskādēs.

Jāpiebilst, ka topā nav iekļauta Rīga, kur zemākā reģistrētā temperatūra ir -34,9 C, bet tas bijis tālajā 1956. gada ziemā. Pēdējos gados lielākais aukstums mūsu galvaspilsētā reģistrēts 2012. gada 5. februārī, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz -30 grādiem pēc Celsija skalas.

Astana ir Kazahstānas galvaspilsēta, kas slejas pie Išimas upes valsts ziemeļos. Pilsēta strauji attīstās. Interesanti, ka kazahu valodā Astana nenozīmē neko citu kā "galvaspilsēta".

Mirdzoši baltā Svētā Sultāna mošejas ēka Astanā ir viens no objektiem, kas noteikti jāapskata. Šī mošeja tika atklāta 2012. gadā, un tā ir lielākā Vidusāzijā. Tās atklāšana bija viens no valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva 72 gadu jubilejai veltītiem pasākumiem. Jaunā mošeja aizņem 17 500 kvadrātmetru lielu platību Astanas centrā. To vainago 51 metru augsts centrālais kupols un astoņi mazāki kupoli. Tā var uzņemt pat 10 tūkstošus ticīgo.

Esot Astanā, nevajadzētu laist garām arī iespēju noskatīties vietējās hokeja komandas Astanas "Barys" spēli.

Diemžēl šī vieta saistāma arī ar visai neseniem, baisiem notikumiem, ko nevar nepieminēt. Staļina represiju laikā Kazahstānas stepēs nodibināja daudzas GULAG ieslodzījuma un nometinājuma vietas, kurās cieta un bojā gāja neskaitāmi daudz cilvēku. Astanas apkārtnē tādas bija vienpadsmit.

Kazahstānas teritorija izmērā ir tikpat liela kā Rietumeiropa un tajā ir visai daudz interesantu vietu, ko redzēt. Piemēram, Kaindi ezers (Қайыңды көлі, Qayındı Koli) – 400 metrus garš ezers Kazahstānā, kas dažviet sasniedz 30 metru dziļumu. Tomēr ne jau ar dziļumu tas ir slavens – ezers ir viena no neparastākajām vietām pasaulē, jo tajā zem ūdens aug egļu mežs. Vairāk lasiet šeit.

Tomēr, ceļojot pa šo valsti, jābūt piesardzīgiem. Piemēram, ceļotājiem no Latvijas, kas apbraukājuši vai pusi pasaules ar ugunsdzēsēju mašīnām, Kazahstānā uzbruka nežēlīgi bandīti. Viss gan beidzās salīdzinoši veiksmīgi un Astanā jau piedzīvojumi bija labāki. Vairāk lasiet šeit.

Savukārt, ja piedzīvojumu gars un ceļotprieks mīt sirdī, Kazahstāna un tās galvaspilsēta spēj pārsteigt. Lūk, četru latviešu meiteņu stāsts par došanos uz šo Vidusāzijas valsti, tā sakot, "uz savu galvu".

Lai arī Mongolija kā ceļojuma galamērķis kādam var būt pārsteigums, zinošākie Latvijas ceļotāji to jau atklājuši un izbraukājuši, cildinot valsts plašumus un neskartos dabas objektus, lai arī šeit nereti nākas saskarties ar praktiskām problēmām.

Mongoliju mēdzot dēvēt arī par "Zilās debess zemi", jo tajā ik gadu ir ap 260 saulainu un skaidru dienu. Tomēr tas nozīmē, ka vasarā var piedzīvot milzu karstumu, bet ziemā valda bargs sals. Jāpiebilst, ka cilvēki, lai sasildītos un pagatavotu maltītes, šeit daudz kurina ogles, kas rada lielas gaisa piesārņojuma problēmas. Īpaši šis jautājums ir aktuāls tieši Ulanbatorā.

Mongolija kādam var šķist kā tāltālā zeme, kas atrodas diezgan lielā izolācijā, tomēr tās tūrisms attīstās un arvien vairāk ļaužu dodas atklāt šīs Centrālāzijas valsts eksotiku. Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas datiem pērn tā piedzīvojusi 28,3 procentu kāpumu ārvalstu viesu skaita ziņā. Lai arī tas izklausās iespaidīgi, atskaites punkts 2015. gadā nav diez ko liels, proti, Mongolijā šogad ar visu šo kāpumu bija plānots sagaidīt aptuveni 400 tūkstošus viesu. Jāpiebilst, ka 2018. gadā Ulanbatorā plānots atvērt jaunu lidostu, kuras celtniecības darbi gan iekavējušies, jo to vajadzēja atvērt jau 2016. gadā. Tomēr šogad Mongolijas galvaspilsētā tapušas daudzas staltas, jaunas ēkas, kinoteātri, kafejnīcas un viesnīcas. Ja gribat doties uz vietu, kas jau pēc dažiem gadiem vairs nebūs tāda kā šodien, jo strauji attīstās, tad Mongolija ir īstais galamērķis.

Šī ir interesanta vieta, kas slavena ar savām nomadu un ceļotājciltīm, kas mēdz uzņemt arī tūristus, un tā solās būt neparasta pieredze. Tas, ka šī ir kareivīga valsts, savā ziņā atspoguļojas arī galvaspilsētas nosaukumā, kas tulkojumā nozīmē "sarkanais varonis".

Mongolijā ir interesanti festivāli, piemēram, Nadaam svētki, kad var vērot cīņas, zirgu sacīkstes un citas tradicionālas nodarbes.

Arī "Telegraph" iesaka Mongolijā izbaudīt tieši tās neskarto dabu un arī vietējās svinības, lai izprastu stepju iedzīvotāju dzīves ritmu un tradīcijas. Kā piemēru pieredzējuši ceļotāji min Zelta vanagu festivālu, kas parasti notiek septembra beigās. Kopš 1999. gada tas ir lielākais vanagu audzētāju un mednieku, kas putnus pielieto medībās, pulcēšanās notikums pasaulē, kas iekļauts arī UNESCO kultūras notikumu mantojuma sarakstā. Tajā var apbrīnot putnu majestātiskumu, to audzētāju prasmes un vanagu mednieku talantus. Tāpat var vērot medības ar ar putniem. Pasākums notiek Altaja kalnu pakājē, kas visu padara vēl iespaidīgāku.

Vairāk informācijas: Discover-bayanolgii.com

Vasaras Minskā ir patīkami siltas, un bieži spīd saule, bet ziemā var iestāties stindzinošs aukstums, kas svārstās no mīnus septiņiem līdz pat mīnus 40 grādiem.

Ko apskatīt Minskā? Lai paglābtos no aukstuma, ziemas laikā plānojot braucienu, vērts izvēlēties apskates objektus iekštelpās. Kā jau autoritārā valstī, kam ir ciešas attiecības ar Krieviju, viena no populārākajām Minskas vietām, ko apmeklē tūristi, ir Lielā Tēvijas kara muzejs. Tā ekspozīcijas izvietotas 24 zālēs, un tajās atspoguļota baltkrievu cīņa pret nacismu.

Ceļotājiem, kurus aizrauj zinātne un dažādi eksperimenti, esot Minskā, noteikti jādodas uz interaktīvās zinātnes muzeju "Kvants".

Esot Minskā, baltkrievu kultūras "garša" jābauda, ne tikai aplūkojot arhitektūras pērles, apmeklējot muzejus un kultūras pasākumus, bet arī novērtējot vietējo virtuvi, kas ir sātīga un palīdzēs it labi sasildīties. Tā, piemēram, ir vērts nogaršot draņikus – pankūkas no rīvētiem kartupeļiem (ja vēlies draņikus pagatavot mājās, recepti atradīsi te), kas pildītas ar sēnēm, gaļu vai ogām – vai "filet la" – īpašo Minskas karbonādi, citi ceļotāji iesaka baudīt īpašu delikatesi – kūpinātas olas, kuras pēc garšas atgādina mums labi zināmo siera desu.

Vairāk par Baltkrievijas galvaspilsētas apskates vietām lasiet šeit.

Jāatgādina, ka, lai dotos uz Baltkrieviju, Latvijas pilsoņiem nepieciešamas ieceļošanas vīzas. Vairāk informācijas šeit. Bez vīzas var ieceļot vienīgi caur Minskas lidostu un tikai tad, ja nav plānots valstī uzturēties ilgāk par piecām dienām, kā arī izceļošana notiek caur Minskas lidostu.

Arī Kanādas galvaspilsētā Otavā temperatūras stabiņš mēdz nokrist stindzinoši zemu. Otavā, kas atrodas Ontario apgabala dienvidaustrumu daļā, netālu no ASV robežas, gaiss ziemā mēdz atdzist pat līdz 30 grādiem zem nulles.

Ja ar aukstumu vien nepietiek un gribas izbaudīt arī citas ekstrēmas sajūtas, iespējam, vērts doties uz Otavas cietuma viesnīcu, kas izveidota bijušajā Karletonas valsts cietumā. Tas darbojies 110 gadus kopš atklāšanas 1862. gadā. Pēc nelielas renovācijas un pārveides jau 1973. gadā tur atklāta jauniešu viesnīca – vienīgā Ziemeļamerikā, kas ierīkota bijušajā cietumā. Tajā pieejamas gan divvietīgas, gan četrvietīgas istabiņas.

Interesanti, ka Kanādas galvaspilsētā it bieži var slidot brīvā dabā, proti, ja laika apstākļi ir labvēlīgi, ik gadu Rido kanāls Otavā aizsalst un pārvēršas par pasaules lielāko oficiālo dabīgā ledus slidotavu. Kanāls atrodas pašā UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautās pilsētas sirdī.

Parasti slidotava Rido kanālā darbojas no janvāra līdz marta sākumam. Slidotava ir 7,8 kilometrus gara. Interesanti, ka sastrēgumu laikā šis ir arī ātrākais ceļš, kā pārvietoties pa pilsētu, un to daudzi izmanto, lai ar slidām ātrāk nokļūtu no viena punkta uz otru.

Idejas, ko vēl paveikt Kanādā, kas šogad svinēja 150. jubileju, vari smelties arī šeit.

Helsinki ir daudzu Latvijas ceļotāju iecienīts galamērķis, kur nav nekāds brīnums, ja ziemā aukstums ir pat -30 un mazāk grādu. Ne velti Somijā saunu ir vairāk nekā automašīnu. Šajā ziemeļu zemē saunas ir visur – lidostās, slimnīcās, darbavietās un citviet. Tās ierīkotas visās Somijas vēstniecībās pasaulē. Ja esat Helsinkos, it viegli varat aiziet sasildīties uz kādu no lielajiem saunu kompleksiem, kur, sēžot pirtī, var vērot jūru. Vairāk lasiet šeit.

Stereotipi par Helsinkiem un somiem visos laikos bijuši tikpat dāsni kā epiteti leģendārajā eposā "Kalevala". Siļķes, ziemeļbriežu gaļa, saunas un visus aizspriedumus brīvsolī palaiduši somu tūristi, kas izdzer sausus prāmjus maršrutā Helsinki – Tallina un Helsinki – Stokholma. Iespējams, stereotipus palīdzēs kliedēt šis stāsts

Savukārt par Somiju, kas šogad svinēja simtgadi, un tās apskates vietām lasiet šeit.

Arī Bukareste, kas ir Rumānijas galvaspilsēta, komerciālais un kultūras centrs, ziemā mēdz kļūt par ļoti aukstu vietu. Temperatūra šeit savulaik nokritusies pat līdz -32 grādiem pēc Celsija.

Bukarestes galvenais simbols ir masīvā un iespaidīgā komunistu ēras prezidenta pils ēka. Tajā ir 1100 telpas un šis arhitektūras monstrs parasti redzams visos tūrisma materiālos par Bukaresti. Kādreizējā Rumānijas diktatora Nikolajes Čaušesku, ko sodīja ar nāvi, rezidence Bukarestē nesen atvērta tūristiem. 26 gadus smalkā ēka bijusi slēgta publiskai apskatei, tomēr šajā laikā lielākā daļa interjera saglabājusies neskarta. Vairāk lasiet šeit.

Interesanti, ka vairākos topos, kur tiek apkopoti izdevīgākie ceļošanas galamērķi Eiropā, Bukareste iekļauta kā viena no lētākajām galvaspilsētām Eiropā.

Topā iekļauta arī Viļņa, kur termometra stabiņš ziemā noslīdējis līdz 30 grādu atzīmei zem nulles. Lietuva ir tuvās "ārzemes", ko ceļotāji no Latvijas apmeklē visbiežāk, liecina statistika. Un ne bez pamata – cepelīni, skaistas pilis, košas ballītes un arī brāļu tautas lietuviešu nedaudz citādais temperaments piesaista un valdzina. Ne velti lietuviešus dēvē par "Baltijas itāļiem" – viņi ir skaļāki, dzīvīgāki un arī haotiskāki nekā latvieši, turklāt Viļņa drīzāk atgādina Itālijas pilsētu ar balkoniem rotātām mājiņām un valdzinošiem pagalmiņiem, kas ļoti atšķiras no vāciski askētiskajām Rīgas un Tallinas vecpilsētām.

Viļņā arī ziemas sezonā netrūkst interesantu pasākumu un izklaižu, piemēram, 6. janvārī jeb Zvaigznes dienā notiek Trīs ķēniņu parāde, bet Meteņos paredzētas jautras svinības. Tāpat jau otro gadu Viļņas Ziemassvētku egles vēriens pārsteidzis visus, kas to redzējuši.

Vairāk par šiem un citiem Lietuvas galvaspilsētas apskates objektiem lasiet šeit.

Arī Igaunijas galvaspilsētā, kā zināms, aukstums ziemas laikā nav nekas neparasts. Tomēr igauņi to māk izmantot, radot visā Eiropā slavenu Ziemassvētku atmosfēru savā galvaspilsētā, kur ir gan viens no Eiropas labākajiem svētku tirdziņiem, gan burvīgi restorāni un kafejnīcas, kur jautrā gaisotnē glābties no sala.

Vecpilsēta, jūras muzejs, osta, Brīvdabas muzejs un daudzie krodziņi ir tikai dažas vietas, ko apskatīt šajā pilsētā. Par to, ko Ziemassvētku laikā darīt Tallinā, lasiet šeit.

Bet idejas ziemīgam braucienam uz Igauniju atradīsiet šeit.

Nūka (Nuuk) jeb Gothoba, kā to dēvē dāņi, ir Grenlandes galvaspilsēta. Tā ir arī valsts galvenā osta un atrodas Grenlandes dienvidrietumu krastā. Lai arī salas nosaukums liecina par zaļumu, neticiet, jo lielāko daļu tās sedz ledus un kārtīgs sals te ir ierasta parādība.

Grenlandes ledāji, fjordi un ūdenskritumi ir slaveni ar skatiem kā no citas pasaules, bet izbraucieni ar kuģīti, kad iespējams redzēt arī vaļus, šo sajūtu tikai pastiprinās.

Grenlande nav viegli sasniedzams un arī baudāms galamērķis, tomēr iespaidi, ko tur var gūt, paliks atmiņā uz mūžu. Par latviešu zinātnieku pieredzēto Grenlandes ledājos lasiet šeit.

Savukārt jautru un neparastu novērojumu un atgadījumu ceļojuma stāstu no Nūkas lasiet šeit.

Aukstāko galvaspilsētu desmitnieku šoreiz noslēdz Varšasva, kas arī Latvijas ceļotājiem nav sveša. Tā ir kontrastu pilsēta, kur, ja labi grib, var atrast daudz interesanta, turklāt arī labi iepirkties ārpilsētas lielveikalos.

Varšavā ir vairākas greznas pilis – gan prezidenta pils, gan Ujazdovas pils, kurā tagad ir mūsdienu mākslas muzejs, kā arī krāšņā Belvedera. Vairāk lasiet šeit.

Arī jaunceltās Varšavas ēkas ir iespaidīgas un apskates vērtas. Kopernika zinātnes centrs promenādes centrā spēj aizraut uz vairākām stundām, savukārt netālu esošā universitātes bibliotēkas ēka pārsteidz ar mūsdienīgo arhitektūru un neparastiem risinājumiem. Vairāk lasiet šeit.