Bavārijas federālā zeme Vācijā ir slavena ar savām pilīm, kas šķiet gluži vai izceltas no pasaku grāmatu attēliem. Tās vācu valdniekiem cēluši sava laika labākie arhitekti, bet greznojuši labākie mākslinieki. Ne tikai pašas pilis, bet arī to interjers parasti ir īsts mākslas darbs, kas arī mūsdienās ir labi saglabāts vai atjaunots un pieejams apskatei, lai radītu kaut aptuvenu iespaidu, kādā greznībā mituši valdnieki un aristokrāti pagājušajos gadsimtos. Viena no šādām izcilām celtnēm ir arī Hoenšvangavas pils (Schloss Hohenschwangau).
Šī idilliskā pils, kā jau īstai aristokrātu rezidencei pienākas, atrodas kalnā, un to ieskauj Bavārijas Alpi, bet pakājē slejas jaukais Hoenšvangavas ciems. Gadiem ilgi šīs pils krāšņumu un slavu aizēnoja netālu esošā Noišvānšteinas pils, kas ir viens no pasaules apmeklētākajiem objektiem. Tomēr šīs pils popularitāte ir arī tās lāsts, un pārlieku lielais tūristu daudzums daļai ceļotāju liek izvēlēties citus apskates objektus. Te nu lieliska alternatīva ir tieši Hoenšvangava, kas ir tikpat skaista un interesanta.
Pils celtniecība pēc Bavārijas kroņprinča Makša, kas vēlāk kļuva par Bavārijas karali Maksimiliānu II, pavēles sākta 1832. gadā. Vēlāk viņa dēls Ludvigs II uzcēla jau minēto Noišvānšteinas pili. Lai nu kā, Maksimiliāns vietu savai jaunajai pilij neizvēlējās nejauši. Apskatot visas iespējas, viņš nolēma celt to vietā, kur kalna galā jau atradās senas pilsdrupas no 12. gadsimta. Vecā pils piederējusi Švangavas bruņiniekiem un bijusi pazīstama kā Švānšteinas cietoksnis. Kad bruņniecības laiki beidzās, arī cietokšņa varenība palēnām izplēnēja, un 16. gadsimtā to pametis pēdējais bruņinieks. Īsu brīdi tā bijusi konsula Johana von Paumgartena rezidence, kas cietoksni pārsaucis par Hoenšvangavas pili. Pēc tam tā tika pamesta novārtā un Napoleona kara laikā pārvērsta drupās, kas piesaistīja prinča Makša uzmanību, raksta "The Vintage News".
Kroņprincis gribējis uzbūvēt romantisku pili ar gotikas elementiem – ap to laiku visā Eiropā bija populāras romantisma un bruņniecības idejas, kas izpaudās daudzās cēlās būvēs. Pils celtniecībā piesaistīti daudzi slaveni mākslinieki un arhitekti, bet lielākie nopelni par izsmalcinātajiem sienu dekoriem pieder itāļu gleznotājam un arhitektam Domeniko Kuaglio, raksta "The Vintage News". Pils interjerā redzami arī austrumnieciski motīvi, īpaši karalienes guļamkambarī.
Telpu sienu un griestu gleznojumi rāda ainas no vācu folkloras, teikām un viduslaiku leģendām. Tā kā Švangavas bruņinieku simbols bijis gulbis, arī Maksimiliāns to licis iepīt gandrīz visu telpu greznojumos – sākot ar sudraba svečturiem līdz pat skulptūrām, kas attēlo gulbju valdnieku Loengrīnu – tas redzama slavenajā Gulbju bruņinieku zālē. Skulptūras ataino pasaku par Svētā Grāla bruņinieku Loengrīnu, ko gulbis laivā atved par glābēju nepatiesi apsūdzētajai nelaiķa Brabantes hercoga meitai Elzai. Vēlāk savu slaveno operu Vāgners sacerējispēc šīs leģendas. Interesanti, ka pasaulslavenais komponists, kurš arī Rīgā aizvadījis neilgu sava ražīgā mūža daļu, Hoenšvangavas pilī uzturējies tikai istabā, kur sienas grezno gleznojumi ar ainām no langobardu valdnieka Autari dzīves, raksta "The Vintage News". Te jāpiemin, ka langobardi bija viena no ģermāņu ciltīm, kas apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Alpiem. Šī bija viena no mežonīgākajām un nežēlīgākajām ģermāņu ciltīm.
Gulbju motīvs redzams arī pils brīnišķīgajos dārzos, ko arī radījis Domeniko Kuaglio. Protams, dārza galvenais apskates objekts ir gulbja strūklaka, bet tā nav vienīgā. Ja esat šajā dārzā, noteikti apskatiet arī lauvas fontānu, ko iedvesmojusi strūklaka Alhambras Lauvu pilī Spānijā.
Pils celtniecība ilgusi aptuveni 10 gadus. Kad tā bijusi pabeigta, Maksimiliāna II tēvs Ludvigs I pili apmeklējis pirmo reizi, un tā viņu patiesi pārsteigusi. Bavārijas valdnieks to raksturojis kā "īstu pasaku pili". Šī bija karaliskās ģimenes vasaras rezidence, kur arī nākamais "pasaku karalis", Noišvānšteinas saimnieks Ludvigs II un viņa brālis Otto pavadīja lielu daļu savas bērnības.
1864. gadā Bavārijas Maksimiliāns aizgāja citā saulē, bet viņa dēls Ludvigs II ievācās pilī. Kamēr tika celta viņa paša sapņu pils Noišvānšteina, kas prasīja lielāko daļu valsts kases naudas, viņš dzīvoja Hoenšvangavā, jo tā atradās netālu un viņš pats varējis pārraudzīt būvdarbus. Šim mērķim valdnieks pat izmantojis zelta teleskopu, ko arī tagad var apskatīt vienā no pils istabām.
Kopš 1912. gada Hoenšvangavas pils ir atvērta apmeklētājiem. Mūsdienās tā tiek iekļauta vai visos pasaules ievērojamāko piļu sarakstos.
Blakus pilij apskatāms arī Bavārijas valdnieku muzejs, bet Noišvānšteinas pils patiešām atrodas pavisam netālu un ir it labi saskatāma.
Adrese: Alpseestraße 30, 87645 Schwangau, Vācija
Biļešu cenas un pils darba laiki apskatāmi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
