Divas blondīnes Marokā: vilinošā Kasablanka, kur satiekas dažādas pasaules  (9)

Maroku apmeklēju kopā ar vienu no savām labākajām draudzenēm – gara auguma zilacainu blondīni. Tā kā arī pati esmu gaišmataina un ceļojām bez puišiem, vīriem vai citu kungu uzraudzības, šajā Āfrikas valstī saskārāmies ar negaidītu un uzmācīgu piekrišanu, kas ne reizi vien lika sabīties. Pirmajos vakaros, ko pavadījām krāšņajā un vēsturiskajā Fezā, neilgi pēc tumsas iestāšanās bijām spiestas atgriezties viesnīcā, jo pārspīlētās uzmanības dēļ vienkārši nejutāmies droši. Nerimstoši uzsaucieni, mēģinājumi iepazīties un pat precību piedāvājumi varētu šķist tikai nedaudz kaitinoši gaišā dienas laikā, bet, ja tumsā uz cilvēku pilnas ielas tev sāk sekot un neatstājas vairāk par četriem vīriešiem vienlaicīgi, doma nedaudz paskriet, lai ātrāk patvertos viesnīcā, var šķist teju neatvairāma. Un viesnīcnieka stāstītais par to, ka vietējie policisti ļoti rūpējas par tūristu drošību un mūs uzmana īpaši vērīgi, jo esmu žurnāliste, nespēja iedrošināt palikt ārpus telpām.

Kasablanka bija patīkama pārmaiņa. Jā, arī šajā pilsētā ir tirgus, kurā ir viegli apjukt un apmaldīties un kur var piemeklēt nedaudz klaustrofobiskas sajūtas, arī Kasablankā divas blondīnes piesaista uzmanību un saņem piedāvājumus iepazīties, ko caurvij mērķis kaut kad nākotnē apprecēties, arī Kasablankā garām skrienošs bērns var mēģināt izraut mantas, ko turi rokās, un arī Kasablankā ir netīras ielas un cilvēkiem patīk mānīties, bet šajā pilsētā jutāmies drošāk. Mēs saņēmāmies izbaudīt Maroku arī pēc tumsas iestāšanās, sajutāmies kā "savējās" un pat atļāvāmies ēst kafejnīcās, kas nav izveidotas speciāli tūristiem. Vienreiz pat parunāties ar kādu vīrieti, kas sarunu uzsāka ar frāzi, ka viņš meklē sev sievu, kas ir ļoti gara un kas labi pārzina angļu valodu.

Ja kādreiz nolemsiet apciemot Kasablanku, tā noteikti būs pilnīgi citādi, nekā spējat iztēloties. Neviens raksts vai ceļvedis nespēs radīt tās sajūtas, ko sniedz šī pilsēta.