Brauciens pēc saules un atmiņām – Grieķija un tās salas

Lūk, viņas stāsts par dažām dienām saulainajā Grieķijā un tās salās!

"Pirmais, ko uzreiz ievēroju Atēnās, ir daudz tīrākās ielas nekā kādreiz, un pat karstās dienās nekur nejūt atkritumu smaku. Salīdzinot ar kādreizējo atmosfēru, cilvēki ielās šķita tikpat nesteidzīgi un neviena netraucēti. Pirmajā dienā autobusa pieturā redzu kādu sieviņu, kas mizo maisiņā pupiņas, gaidot sabiedrisko transportu. Kāpēc gan ne?

Neskatoties uz ziņās redzamo informāciju par milzīgo bēgļu daudzumu Grieķijā, vismaz Atēnās tos nemana nemaz.

Kas ir tās galvenās apskates vietas, ko nepalaist garam Atēnās, īpaši, ja nav pārāk daudz laika? Kopš Atēnās metro ir kļuvis plašāks, tas ir visērtākais veids, kā pārvietoties pa pilsētu, jo pīķa stundās šeit var iestrēgt pamatīgā sastrēgumā. Brauciens ar metro ir ļoti ērts – biļete maksā 1,40 eiro un ir derīga 90 minūtes, un daudzas no metro stacijām ir gana krāšņas, lai tās apskatītu kā atsevišķus tūrisma objektus.

Viens no galvenajiem apskates objektiem Atēnās ir Akropoles komplekss ar Partenona templi. Izmantojot studenta kartes priekšrocību, savulaik to apmeklēju pa lēto, šoreiz gan mani šokē cena – ieejas biļete maksā 20 eiro (pensionāriem, studentiem un ziemā ir samazināta maksa – 10 eiro). Šī nu ir vietējā naudas mašīna, īpaši tiem, kas tirgo suvenīrus, pašiņmietus un arī ūdeni – tā kā karstā laikā kāpiens nav no tiem vieglākajiem, tiem, kas savas ūdens pudelītes atstājuši viesnīcā, te ir iespēja iegādāties mazu 0,25 litru pudelīti par 3 eiro! Kompleksa augšgalā gan ir dzeramā ūdens krāni, no kuriem var padzerties bez maksas, un uzpildīt savu līdzi paņemto ūdens pudeli.

Tūristu pūļi šo vietu ir iecienījuši, tāpēc vislabāk te ir doties vēl pirms lielajiem autobusiem un būt pie ieejas jau astoņos. Akropoli var arī labi redzēt no tuvējiem kalniem, īpaši krāšņs skats paveras saullēktā. Tāpat arī labs veids, kā redzēt Akropoli citādā gaisā, ir no jumta kafejnīcām un restorāniem saulrietā.

Tā kā 2007. gadā Akropoles muzejs vēl nebija atvērts, šis nu bija viens no maniem galvenajiem galamērķiem šoreiz. Te ekspozīcijā var redzēt priekšmetus, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos Grieķijā. Ieejas maksa ir 5 eiro, un noteikti var pavadīt pāris stundas, vērojot ekspozīcijas. Jāņem vērā, ka tās ir izkārtotas noteiktā secībā, tāpēc vajadzētu tās apskatīt pulksteņrādītāja virzienā. Muzejā ir arī kafejnīca, tomēr šeit ir salīdzinoši augstas cenas – salāti maksā ap 10 eiro un necils otrais ēdiens, sākot no 15 eiro, citur pilsētā cenas ir daudz patīkamākas.

Kāda vieta, ko labprāt apmeklēju katru reizi, esot Atēnās, ir blakus parlamentam – te notiek goda sardze. Tepat arī ir Nacionālie dārzi – tos 1883. gadā kā Karaliskos dārzus pasūtīja karaliene Amālija, taču sausajā klimatā daudzi augi neizdzīvoja. Dārzā var pabarot pīles (kā to dara smaidīgu mūķeņu kompānija manā apmeklējuma dienā) un vērot mazus bruņurupucīšus, kā arī šeit ir neliels zooloģiskais dārzs.

Vairums cilvēku, apmeklējot Grieķiju, cenšas ieplānot arī salu apmeklējumu, jo, lai arī Atēnas ir krāšņas, iespaidīgas un vēsturiskas, salas ir sava pasaule, un ne velti tādas vietas kā Santorīnī bieži tiek minētas pasaules skaistāko galamērķu sarakstā. Tā kā šoreiz esmu Grieķijā vien dažas dienas, palikt salās pa nakti man nav iespējas, un ir laiks vien dienas ekskursijai – no Atēnām pieejami īsi kruīzi uz dažām no tuvākajām salām.

Ekskursiju prāmis nav tik mūsdienīgs kā sabiedriskie prāmji, un, lai apbraukātu trīs salas, var nākties šķirties no aptuveni 90 eiro. Izmantojot sabiedrisko transportu, būs krietni lētāk, bet vienas dienas mazo apmeklējumu var būt grūtāk saplānot, tāpēc šis piedāvājums noder steidzīgajiem.

Kruīza dienā ir diezgan mākoņains, brīžiem pat pamatīgi līst, taču, par laimi, kad jau ir pulksten 11 un esmu pirmajā apstāšanās punktā, Hidras (Hydra) salā, ir sauss. Kāds prom braucošais kuģis uzputo ūdeni un liek nojaust, kāda būtu ūdens krāsa saulainākā dienā, jo debesis pagaidām neskaidrojas. Mazajā Hidras salā dzīvo vien nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju, un uz salas nav atļauti motorizēti transporta līdzekļi, tāpēc jau ostā, pirmais, ko ieraugu, ir ēzeļi.

Sala patiesi ir šarmanta – neskaitāmas mazas kafejnīcas un veikaliņi, kuros iegādāties grieķu salātu garšvielas, kokvilnas kreklus un asakas formas auskarus. Ik pa brīdim mana kādu fotogēnisku kaķi. Patiesībā, šī saliņa pat mazliet atgādina Santorīnī, jo arī te mazie baltie namiņi, bruģētās ielas un vīteņi uz māju stūriem, tāpat arī mazītiņas viesnīciņas, kur palikt ilgākā braucienā.

Kad nokļūstu nākamajā galamērķī, Poras (Poros) salā, debesis sāk skaidroties un skatam paveras tipiska Vidusjūras ainava ar sarkaniem dakstiņu jumtiem, cipresēm, mazām automašīnām un neiztrūkstošu saldējuma kafejnīcu, kurā var nobaudīt 46 dažādus saldējumus.

Galvenais skatu punkts un apskates vieta Porā ir pulksteņa tornis, kas celts 1927. gadā. No tā paveras iespaidīgs skats uz līci, kur debesis un ūdens saplūst vienā. Šī ir viena no populārākajām vietām jahtu atpūtas cienītājiem. Poras salā ir vairākas pludmales, kā arī krietni vairāk iedzīvotāju nekā Hidrā. Vairāk arī tūristu, kas šeit paliek pa nakti.

Pēdējā sala, kurā piestājam ir Egina (Aegina), kas atrodas 27 kilometru attālumā no Atēnām. Te daudziem Atēnu iedzīvotājiem ir vasarnīcas. Šī sala ir bijusi pirmā pilsētvalsts Eiropā, kas izdeva savas monētas. Salas galvenā apskates vieta ir "Aphae" templis, kas ir celts 500. gadā pirms mūsu ēras, svētvieta šeit bijusi jau vismaz no 14. gadsimta pirms mūsu ēras.

Bez senatnīgās svētvietas ir arī viena jauna – pirms 15 gadiem celtais Sv. Nektārija templis, uz kuru svētceļojumos grieķu ticīgie brauc 9. novembrī, kad Nektārijiem un Nektārijām ir vārda diena.

Grieķija viennozīmīgi ir vieta, kur doties apskatīt vēsturiskās vietas, taču bez tām ir arī tīri interesanti sadzīviski brīnumi, ko ieraudzīt pirmoreiz. Piemēram, kā aug pistācijas! Šī sala ir slavena ar pistāciju audzētavām, un svaigas pistācijas te var nopirkt lielā daudzumā, neliels maisiņš maksā 3,50 eiro, bet trīs maisiņus var iegādāties par 10 eiro. Taču karstā dienā vislielākais baudījums ir ēst svaigi pagatavotu pistāciju saldējumu – trauciņš maksā 2 eiro, taču baudījums ir neizmērojams!

Grieķijai šie desmit gadi ir nākuši par labu! Valsts šķiet sakārtotāka, tīrāka, bet tūristus šeit mana lielākos pūļos kā kādreiz, tāpēc noteikti ir vērts padomāt par Grieķijas apskatīšanu ārpus tūrisma sezonas.

Iespējams, tūristu kļuvis vairāk tāpēc, ka citi siltie, Eiropai tuvie galamērķi kļuvuši mazāk pieejami, taču grieķu viesmīlība vienmēr ir uzdevuma augstumos!"

Seko līdzi arī citiem Alīnas ceļojumiem "Instagram" kontā.