Ceļojuma stāsts: Iespaidīga ekspedīcija ar buru kuģi pa paradīzei līdzīgajām Filipīnām  (2)

Lūk, cik koša, krāšņa un piedzīvojumiem bagāta izvērtusies ekspedīcija Filipīnās:

"Par piedzīvojumu dēvē pārsteidzošu vai neparastu pieredzi, kas krasi atšķiras no ikdienas un liek asinīm joņot straujāk vai dažkārt gluži pretēji – ļauj mierīgu sirdi uz brīdi aizmirst ikdienas rūpes. "Tao" ekspedīcija apvienoja abu veidu izjūtas, sniedzot gan asākas izjūtas, gan nebeidzamu miera sajūtu starp palmu čukstiem un zilo lagūnu šalkoņu.

Šoreiz ne tik ļoti par vēsturi, kas, protams, ir gana interesanta, bet gan pašu ekspedīciju un tās norisi. Īsumā sakot, "Tao Philippines" ir piecu dienu ceļojums Filipīnās – ekspedīcija ar buru laivu pa Koronas līci un Sulu jūru, kas ietver nakšņošanu uz neapdzīvotām un tūristu neskartām salām.

Nelielai atkāpei uzreiz gribu piebilst to, ka šī ekspedīcija noteikti neder visiem, jo tās laikā komforta līmenis ir ierobežots – uz klāja ir garantēti saules apdegumi, jānakšņo bungalo bez "Dormeo" matrača, pēc aromātisku jūras velšu baudīšanas rokas jānoskalo jūras ūdenī… Es, protams, to vislielākajā mērā saku ar sarkasma smīniņu uz lūpām, jo nekas un neviens nespēs atņemt prieku par piedzīvoto. Ne pārāk skaļas gekonu dziesmas naktī, ne medūzu dzēlieni.

Nakti pirms ekspedīcijas pārlaidām Koronā, no kurienes tad arī sākās piedzīvojums. Tā kā negribējām nokavēt nevienu pašu detaļu, tad ieradāmies pilsētā jau laikus, lai ceļojuma priekšvakarā apmeklētu "Tao" biroju un iepazītos ar pirmajām instrukcijām un noteikumiem. Pirmā ekspedīcijas diena iesākās ar braucienu līdz Koronas ostai, kurā iepazināmies gan ar "Tao Philippines" komandu, gan ar pārējiem ceļotājiem, kuri bija ieradušies no visas pasaules – Spānijas, Francijas, ASV, Zviedrijas, Austrālijas... Nedaudz uzgaidot un noklausoties vēl pēdējās instrukcijas, ceļojums varēja sākties!

Paredzētais maršruts solījās mūs vest no Koronas pilsētas līdz "El Nido", pa ceļam piestājot "Culion" un "Linapacan" salās. Tomēr precīzu ceļojuma plānu nezināja neviens, pat ne kuģa apkalpe – tas varēja mainīties jebkurā mirklī atkarībā no laika apstākļiem.

Tāpēc arī mūsu kempinga vietas iepriekš nebija zināmas, kas radīja papildu patīkamu satraukumu.

"Tao" nav vien laivu pārbrauciens no punkta A uz B. Tas ir vārda "piedzīvojums" cienīgs piecu dienu ceļojums, kas sniedz unikālu ieskatu filipīniešu tradīcijās, virtuvē un, protams, neaizmirsīsim dabasskatus – tie bija fantastiski! Nebaidīšos sacīt, ka šāda veida pieredzi tik koncentrētā un eksotiskā veidā Filipīnās citur nevar iegūt.

"Tao" ekspedīcijas norisinās ar piecām dažādām laivām (dažādās dienās un virzienos), no kurām četras ir tradicionālās filipīniešu laivas jeb bangkas, savukārt viena ir buru laiva, kas būvēta pēc senām filipīniešu tradīcijām un ar kuru devāmies arī mēs.

Laivas nosaukums ir "Balatik", kas tulkojumā nozīmē "Oriona josta". Ceļā atradāmies piecas dienas un četras naktis, ko pārlaidām uz dažādām salām esošajos nelielajos ciematos un bungalo ar katram iedalītu sarullējamu matracīti, spilvenu, palagu un moskītu tīklu.

Savukārt dienas galvenokārt pavadījām uz laivas klāja, grimstot grāmatās, sarunās vai lūkojoties tālēs zilajās ar aukstu alus pudeli rokā. Katru dienu piestājām vairākās pieturvietās – ikkatra no tām pārspēja nākamo savā krāšņumā.

Peldēšana un snorkelēšana bija galvenās aktivitātes, taču nebūt ne vienīgās. Gan apmetnes vietās, gan ikdienas pieturpunktos bija iespēja brīvi izvēlēties savas aktivitātes – glābties ūdenī no karstuma, meklējot Nemo un dzīvos koraļļus, pievienoties internacionālajai volejbola komandai karstajās smiltīs vai, ietinoties sarongā, laiski gozēties turpat uz klāja. Taču arī tas vēl nav viss – asu izjūtu cienītāji slāpes pēc adrenalīna varēja veldzēt, lecot no laivas jumta vai sešus līdz desmit metrus augstām klintīm.

Tāpat guvām vienreizēju ieskatu milzu sikspārņu alā, kuras augstums bija teju 40 metru.

Katras dienas izskaņā, mirkli pirms saulrieta, kuģa apkalpes komanda mums pasniedza īpašu kokteili, sauktu par "Jungle juice" (Džungļu dzira) jeb "Sundowner" (Saulrietiņš). Recepte šim "no-kājām-gāzējam" ir gaužām vienkārša: ⅓ filipīniešu ruma, ⅓ ananasu sula un ⅓ ūdens. Kamēr tiek baudīts dzēriens un skats uz nezināmo un džungļu ieskauto naktsmītni, "Tao" komanda jau izmetusi enkuru un pamazām pārved mantas, kas nepieciešamas nakšņošanai.

Pēc karstās un sālsūdenī pavadītās dienas seko vēsa duša zem klajas debess, bet tikmēr šefpavārs gatavo kārtējo nepārspējamo maltīti. Kad vēderi pilni un tumsa it visu apkārt ieskāvusi tā, ka bailīgi spert soli džungļu virzienā, sākas vakara nākamā - "neoficiālā" daļa. Malkojam džungļu dziru, spēlējam spēles, dziedam karaoki un runājam par visu un neko pie milzu ugunskura, kas apspīd apkārtesošās palmas. Maģiski!

Īpaši interesants un pat sentimentāls bija pēdējais ekspedīcijas vakars ar ballīti pludmalē – gluži kā filmā "The Beach".

Kad spēki izsīkuši, laiks doties pie miera iedalītajos bungalo. Daži no tiem bija pavisam vienkārši, daži interesantākas formas (kā tradicionālajā stilā veidotie "Tuka huts"), taču jebkurā gadījumā nevienā bungalo nebija ne logu, ne elektrības, vien dzirdama palmu šalkoņa un kāds nomaldījies gekons. Toties kāds no rīta skats! Ekskluzīvāk vairs nemēdz būt – zilas debesis, spoža jūra, baltas smiltis un pats labākais, – nekādu gadžetu.

Ekspedīcijas laikā mūs ēdināja kā uz kaušanu – ik dienu bija trīs sātīgas ēdienreizes, starp kurām iespraucās arī kāds našķis. Pusdienas parasti ieturējām kādā ainaviskā vietā, piestājot pie kārtējās salas, uz kuras pirms vai pēc pusdienām bija paredzētas dažādas aktivitātes.

Gan pusdienās, gan vakariņās katru reizi baudījām citu ēdienu, kas gatavots pēc Filipīniešu tradīcijām. Tomēr piedeva ik reizi bija viena un tā pati – "Filipino power" jeb rīsi. Ne vien "Tao" ekspedīcijā, bet visur Filipīnās rīsus pasniedz gandrīz katrā ēdienreizē, jo tie šajā reģionā aug griezdamies. Gandrīz visas ēdiena sastāvdaļas ceļojuma gaitā "Tao" komanda pirka no vietējiem zvejniekiem, kuri tirgoja tikko sazvejotus krabjus, garneles un zivis. Savukārt dārzeņi, augļi u.c. sastāvdaļas nāca no "Tao" fermas. Vārdu sakot, viss ēdiens bija super eko – dabisks un uz vietas sarūpēts.

Jāsaka gan, ka ne visiem patīkama ir "Tao" ekspedīcijas pēdējā vakara maltīte un process, lai līdz tai nonāktu. Apciemojot "Tao" fermu, līdzi tika paņemts arī sivēns, kurš, visu dienu pavadot ar mums uz klāja, turpat uz vietas arī tika nokauts un vakarā likts galdā...

Pieteikties šai ekspedīcijai var internetā www.taophilippines.com. Vienai personai šis prieks izmaksā ap 500 eiro + kādas nu katram vēlmes un vajadzības (dzērieni, sauļošanās krēmi, sarongas, dvieļi utt.).

Piesakoties iespējams redzēt datumus, kuros var doties šajā piedzīvojumā, taču jāņem vērā, ka to darīt vajadzētu vismaz pusgadu iepriekš, jo var gadīties, ka visas vietas jau ir aizņemtas. Tāpat arī jāņem vērā, ka "Tao" ekspedīcija notiek no oktobra līdz maijam, bet ne vasaras mēnešos.

Tā kā "Tao" ekspedīcija bija mūsu ceļojuma sākumā, tad, ceļojot tālāk pa FIlipīnām, daudz kas mūs tik ļoti vairs nepārsteidza, turklāt ēdiens vairs nekur nebija tāds, kādu varēja baudīt tieši šīs ekspedīcijas laikā. Tāpēc – ja ir iespēja, "go for it", bet dari to ceļojuma noslēgumā, lai neizbojātu citus Filipīnu priekus."