Svētdienas rītā devāmies izpētīt, kāds tad ir ezera ledus. Izrādījās – gluds kā spogulis, caurspīdīgs, ļaujot skatīt gultnes ūdensaugus un, braukājot ar slidām, dzenāt apakšā peldošās līdakas un asarus.
Kad šī izklaide jau apnikusi un kājas piekusušas no slidošanas, vērts tām piedāvāt cita veida slodzi un doties pastaigā pa brīnumskaisto dabas taku, kas ved cauri niedru puduriem pāri lagūnām un ļauj kārtīgi apskatīt šejienes interesanto ainavu. Savukārt uzkāpjot putnu vērošanas tornī, var ieraudzīt arī pa kādam apjukušam gulbim, kas, šķiet, cerējis, ka ziema šogad tomēr nepienāks.
Par Kaņiera dabas takām vairāk lasiet šeit.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit