Brīvdienu maršruts: ko nedēļas nogalē darīt Rēzeknē un tās apkārtnē  (1)

Rēzeknes Zaļā sinagoga ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem, kā arī vissenākā koka ēka pilsētā. Tā uzcelta 19. gadsimtā un kalpojusi dažādiem mērķiem – laika gaitā ēka vairākas reizes tikusi atjaunota, bet pēdējie darbi norisinājās 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Kopš tā laika Zaļā sinagoga vairs netika pienācīgi izmantota un uzturēta, tāpēc 1990. gadā tika slēgta avārijas stāvokļa dēļ.

Pēc restaurācijas dievnams vēris apmeklētājiem durvis 2016. gadā. Vai zināji, ka 19. gadsimta beigās ebreji veidoja ap 50 procentus no pilsētas iedzīvotāju kopskaita, bet 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Rēzeknē darbojās 10–12 sinagogas? Vēl citus interesantus faktus ikvienam sinagogas viesim aizraujošā bezmaksas ekskursijā izstāstīs sinagogas gids. Tāpat paralēli apskatāma arī digitālā ekspozīcija, ebreju sakrālo priekšmetu kolekcija, kā arī piedzīvojama vienreizēja iespēja nogaršot tradicionālo neraudzēto maizi – macu.

Šī vieta, kas atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garantē atpūtu gleznainā vietā blakus lielākajam Latvijas ezeram – Lubānam (80,7 km²), dabas lieguma "Lubāna mitrājs" teritorijā. Dabas mīļotājiem tiek piedāvāta apkārtnes un putnu vērošana no 10 metru augsta skatu torņa. Apmeklētājiem, kuri nepaliek centrā pa nakti, par uzkāpšanu uz jumta (skatu platformas) jāmaksā 0,50 centi. Tāpat iespējams arī izstaigāt iekštelpās esošo izstādi, kurā šobrīd var iepazīties tuvāk ar keramikas priekšmetiem.

Vasaras sezonā šeit ir arī aktīvās atpūtas iespējas, piemēram, pludmales volejbols, teniss, vindsērfings, makšķerēšana, taču šobrīd aktuāla ir slēpošana un slidošana. "Rēzeknes novads" raksta, ka ir iespējams izmantot arī labiekārtoto pludmali un piknika vietas, kuras šajā periodā var pielāgot nesteidzīgai tējas dzeršanai.

Latgales vēstniecībā GORS ir daudzfunkcionāla koncertzāle ar izcilu akustiku, varenām iespējām un latgalisku dvēseli. GORS ir tagadējais Rēzeknes un Latgales simbols, notikumu centrs ar plašu pasākumu programmu – koncertiem, izstādēm, kino u.c.

Piecu pastāvēšanas gadu laikā koncertzālē uzstājušies gan Latvijā, gan pasaulē zināmi mākslinieki – operdziedātāja Kristīne Opolais un Marina Rebeka, ģitārists Dominiks Millers, Maestro Raimonds Pauls, mūziķis Midžs Jūrs, pianists Vestards Šimkus un daudzi citi. GORS ir arī Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" radīšanas un satikšanās vieta.

Muzejā vienkopus savākti vairāk nekā 2000 Latgales keramikas paraugi, kā arī 70 000 kultūrvēsturisku, māksliniecisku, memoriālu un zinātnisku vērtību vēstoši priekšmeti. Muzejs piedāvā plašu mainīgo ekspozīciju klāstu, tāpat apmeklētājiem apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas:

Skolēni var piedalīties dažādās izglītojošās programmās ("24 stundis latgalīts", "Senās rotaļas un spēles" u.c.). Katru mēnesi skatāmas vairākas jaunas tematiskās mākslas izstādes.

Rēzeknes apkārtnē vairākās paaudzēs dzīvo un darbojas izcili aroda meistari – podnieki, audējas, adītājas, ādas un metālkalšanas meistari, pinēji un kulinārā mantojuma kopēji, kuri saglabājuši tūkstošiem gadu senas mājamatniecības prasmes.

Pie katra no meistariem ir iespēja doties individuāli un par plašo piedāvājumu vairāk spēs izstāstīt Rēzeknes tūrisma informācijas centrā (Krasta ielā 31). Savukārt turpat tūrisma informācijas centra Amatu prasmju telpā ir iespēja izmēģināt veiklību vairākās darbnīcās:

Latgales jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai, 2015. gadā atdzimusi no jauna. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Šeit iespējams doties ekskursijās pa muižu, parku, kā arī apmeklēt koncertus, izstādes, kā arī ļauties aktīvām un izglītojošām nodarbībām.

Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta, Kerbedzu īpašumos viesojies arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis Mikolajs Konstantīns Čurļonis.

Raksts tapis sadarbībā ar Rēzeknes novada tūrisma informācijas centru.