Spilgti dzīvot neaizliegsi! Deviņas košas pilsētas un mikrorajoni, kas piesaista ceļotājus

Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas Boka rajons (La Boca) ir vieta, kur var atrast visus iedomājamos krāsu toņus. Šis ir imigrantu rajons, par kura vizītkarti mūsdienās var saukt košās un raibi krāsotās mājas.

Iedzīvotāji savas mājas būvējuši no tuvējās kuģu būvētavās pieejamajiem metāla plākšņu atgriezumiem un māju krāsošanai izmantojuši krāsu pārpalikumus, pareizāk sakot – izmantoja vien tās krāsas, kas tiem bija pieejamas un atbilstošā cenā.

Tas viss ir radījis žilbinošu krāsu salikumus, kas ik gadu piesaista ļoti daudz tūristu. Krāsojums var atšķirties pat durvīm, logu rūtīm un palodzēm.

Ja ir vēlme doties uz šo rajonu un apskatīt krāsaino pilsētas daļu savām acīm, jārēķinās, ka tūristu pieplūdums patiesi ir liels. Šeit ieteicams uzkavēties tik ilgi, kamēr būsi apskatījis glītās mājiņas un iemūžinājis tās gan atmiņā, gan fotogrāfijās. Esi uzmanīgs no uzmācīgiem tirgotājiem – ja vēlies atpūsties kādā kafejnīcā, apskati jau iepriekš, vai cenas nav pārmērīgi augstas.

Uz galvenās ielas Kaminito (Caminito) bieži dejo tango, raksta "Next Stop Latin America"! Plašāk par apskates vietām tango dzimtenē lasi te.

Šī pilsēta atrodas Indijas ziemeļrietumos un ir Radžastānas centrs. Džajpuras (Jaipur) otrs nosaukums ir "rozā pilsēta", kas attiecināms uz pilsētas vēsturisko centru – tur liela daļa māju pirms vairāk nekā 140 gadiem tika pārkrāsotas tieši šajā krāsā.

Iemesls tam, kāpēc tika izmantota gaišais rozā krāsas tonis, saistāms ar Velsas prinča Alberta vizīti pilsētā. Tika uzskatīts, ka rozā tonim ir patīkama aura, tādēļ augstais viesis jutīsies īpaši gaidīts.

Šī ir ļoti interesanta vieta Indijā, kurā uz mirkli uzkavēties ceļojuma laikā – tūristi uz šejieni galvenokārt brauc, lai iepazītos ar vēsturiskās pilsētas ēkām un pieminekļiem, piemēram, galveno pili un Jantar Mantar.

Runājot par Riodežaneiro, liela daļa cilvēki to asociē ar krāšņiem karnevāliem un pasākumiem, taču par pilsētas krāsaināko daļu tiek uzskatītas favelas – ir pilsētas graustu rajoni, kur valda nabadzība, kriminālās bandas un savi noteikumi. Tūristiem šeit atrasties nav vēlams, tomēr, ja interese par favelām ir neremdējama, ieteicams turp doties kopā ar kādu vietējo pavadoni.

Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam divi holandiešu mākslinieki (Jeroen Koolhaas, Dre Urhahn) 18 mēnešus pavadīja pilsētas graustu rajonos, pārvēršot māju fasādes par savām kanvām un piešķirot jaunu skatu. Māksliniekiem daudz daudz palīdzēja arī vietējie, atdzīvinot favelu "Santa Maria" sienas visās varavīksnes krāsās.

Pēc krāsaino rajonu apskatīšanas, var ļauties mierīgai atpūtai pilsētā. Dažādus noderīgu padomus braucienam uz šo pasaules malu atradīsi te.

Daudziem, kuri kaut reizi dzīvē bijuši Kopenhāgenā, šis varētu būt pārsteigums, taču, ja nav sanācis atrast šīs pilsētas krāsaino daļu, iespējams, meklēts nepareizajās vietās. Atsevišķu ielu garumā Kopenhāgenā var nokļūt krāsainu māju ielenkumā, un viena no tām ir ar nosaukumu Nyhavn.

Šajā krastmalā slejas 17. un 18. gadsimtā celtas krāsainas mājiņas, gar kurām dienu no dienas plūst gan vietējo, gan arī tūristu pūļi. Vieta ir labi piemērota pastaigām – tāpat varētu teikt, ka šī kanāla mala ir gluži vai "kafejnīcu parāde", jo to krāsaino māju priekšā ir patiesi daudz.

Šis, protams, nav vienīgais krāsainais rajons pilsētā (vēl var pieminēt Suensonsgade, Olufsvej u.c.). Savukārt gada aukstākajos mēnešos Dānijā īpaši populārs ir "hygge" dzīvesveids, un arī krāsainās mājas noņem pilsētai drūmumu. Kas īsti ir "hygge", izlasi šajā rakstā.

Ja ir runa par pasaules krāsainākajām vietām, tieši Šefšauena (Chefchaouen), neliela pilsēta Āfrikas valsts Marokas ziemeļos, netālu no Vidusjūras, ir viena no tām, kuru vērts pieminēt. Tai ir daudzveidīga vēsture, skaista daba un brīnišķīga arhitektūra, bet slavena tā ir ar spilgti zilajām mājām vecpilsētā.

Tūristi šo pilsētu iecienījuši, jo apmešanās tajā nav dārga, savukārt skati un atmosfēra ir vienreizēji – koši zilas ēkas ar kalniem fonā, mājīgas kafejnīcas un draudzīgi cilvēki.

Šefšauenā dzīvo aptuveni 40 tūkstoši iedzīvotāju. Tās vecpilsēta, tāpat kā daudz kur citur, ir līdzīga labirintam ar mazu ieliņu mudžekļiem, tomēr atšķirībā no tradicionālajām spāņu un arābu iezīmēm arhitektūrā līdzīgās pilsētās, kur mājas ir baltas, Šefšauenā ēku sienas ir koši zilas.

Pilsētiņu spāņi dibinājuši jau 1471. gadā, tad tai vairākkārt mainījušies pārvaldītāji, bet māju sienas īpatnējo krāsu ieguvušas, kad pilsētā 1930. gados apmetās ebreju bēgļi, kuri zilibaltos toņus uzskata par svētiem – tie simbolizē debesis un Dievu. Lai arī pašlaik pilsētā vairs nedzīvo daudz ebreju, vietējie iedzīvotāji turpina ēkas krāsot zilas, jo krāsa it kā atbaidot arī odus, kā arī nu jau kļuvusi par pilsētas simbolu.

Bo-Kaap Dienvidāfrikas Republikā ir neliels rajons Keiptaunā, kas atrodas Signāla kalna pakājē. Bo-Kaap rajona kopiena Cape Malay ir Dienvidaustrumāzijas vergu pēcteči, kurus 17. gadsimtā uz šejieni atveda holandieši. Kad valstī beidzās rasu segregācija, Bo-Kaap iedzīvotāji to atzīmēja, savas mājas sākot krāsot košās krāsās un padarot rajonu par īstu krāsu kaleidoskopu.

Keiptaunā "krāsainas" brīvdienas varēs izbaudīt ik katrs – te ir ļoti liela dabas daudzveidība, sākot ar kalnainām vietām un smilšu pludmalēm, beidzot ar krāsainiem saulrietiem un iepriekšminētajām mājām. "Cape Town travel" raksta, ka cilvēki, kuri sastopami Bo-Kaap rajonā, šeit dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Bo-Kaap vecākā ēka ir muzejs, kam ir tāds pats nosaukums kā rajonam, tāpēc, ja ir vēlēšanās uzzināt vairāk par mājām un vēsturi, to noteikti ir vērts apmeklēt.

Burano atrodas Venēcijas lagūnas ziemeļos, 40 minūšu braucienā ar kuģīti no slavenās kanālu pilsētas. Šī ir atpūtnieku paradīze – starp krāsainajiem namiem ar ziedošiem balkoniem un kanāliem ved nelielas ieliņas, pa kurām var rāmi pastaigāties vai izbraukt ar velosipēdu.

Leģenda vēsta, ka šeit mītošie zvejnieki pirms došanās jūrā uz pieres uzkrāso tādu pašu krāsu, kāda ir viņa mājai. Grūtais zvejas darbs paģērē arī atspirdzinošu vīna lietošanu. Tāpēc, kad viegli iereibušais pilsonis pēc zvejas atgriežas krastā, krāsa uz pieres viegli ļaujot noteikt, kur tad šis jānogādā.

Taču nevar teikt, ka mājiņas būtu sakrāsotas kā pagadās – divu vienādu krāsu māju blakus nav, norāda "Atlas Obscura". Lai pārkrāsotu māju citā krāsā, nepieciešama atļauja no vietējām amatpersonām.

Nica, Parīze, Marseļa un vēl daudzas citas noteikti ir pelnījušas tavu uzmanību ceļojumu laikā, bet krāsaino vidū minama cita – Mentona (Menton). Pilsēta atrodas Francijas dienvidaustrumos un pārsteidz ar interesanto arhitektūru un dažādiem oranžajiem toņiem māju fasādēs.

Kad izstaigāts pa mazajām ieliņām, kuras nav tūristu pārpilnas, var doties uz Itāliju - pilsēta atrodas vien pāris desmitu minūšu attālumā no Itālijas un Francijas robežas. Šīs viduslaiku pilsētas burvību novērtēja arī karaliene Viktorija, kura 1882. gadā šeit bija apmetusies un konstatējusi, ka vieta liek viņas elpai aizrauties.

Vai kādreiz ir dzirdēts vārdu savienojums "izkrāsotās lēdijas" (painted ladies)? Ja nē, tad iepazīstinām tevi ar rindu skaisti krāsotu Viktorijas laikmeta māju Šteinera ielā Sanfrancisko, ASV. 1906. gada zemestrīcē liela daļa namu manāmi cieta – šī iemesla dēļ nav brīnums, ka tās mājas, kas vēl saglabājušās, pārvērstas par apbrīnas objektu tūristiem.

Mājas celtas laikā no 1892. līdz 1896. gadam, taču vārdu salikums "izkrāsotās lēdijas" uz mājām tiek attiecināts kopš 1978. gada, kad iznāca grāmata ar tieši šādu nosaukumu. Tās stāsts bija par lieliskajām Sanfrancisko Viktorijas laikmeta ēkām.

Kopš tā laika šis nosaukums ticis lietots, lai apzīmētu krāsainās Viktorijas laikmeta mājas arī citās ASV pilsētās, jo līdz 1915. gadam Sanfrancisko tika uzcelti vairāki desmiti tūkstošu šādu māju. Daudzas no tām tika spilgti nokrāsotas, tādējādi izceļot arhitektonisko detaļu skaistumu.

1963. gadā kāds mākslinieks, atceroties savas mājas kādreizējo skaistumu, pārkrāsoja māju atkal zili-zaļā krāsā. Pēc kāda laika faktiski visas mājas ielā bija atguvušas savas kādreizējās krāsas un pārtapa par "izkrāsotajām lēdijām" jeb painted ladies.