Ceļojums laikā: brūkošā saimnieču kalve Kaucmindes muiža  (18)

Jau kopš 15. gadsimta vidus Kaucmindes (Kauzmünde) īpašumus ordeņa mestri izlēņoja. Tolaik to mēdza dēvēt par "Ibittenland". 17. gadsimtā Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gadsimta beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. Muiža piederējusi varenām baltvācu dzimtām - fon Šultēm, fon Šepingiem, un līdz 1920. gadam tā bija fon Pālena dzimtas īpašums. Tad nāca agrārā reforma, un arī šī līdzīgi kā daudzas citas muižas nonāca valsts īpašumā.

Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. Pēc tam laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Lielākā pils pārbūve notikusi no 1909. līdz 1912. gadam, kad pēc Leo Reinīra projekta pils ēkas apvienoja puslokā, uzbūvējot caurbrauktuves starp tām, teikts vēstures portālā "Zudusī Latvija". Pili ieskāva divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780. gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta vidum un aptver Kauces upītes gravu.

Tomēr lielāko slavu Kaucminde iemantoja pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību un 1923. gadā šos īpašumus nodeva jaundibinātai Kaucmindes mājturības skolai, kur meitenes mācījās rokdarbus, virtuves un galda kultūru, lopkopības, dārzkopības un pat zemkopības vadīšanu. Kaucmindes mājturības seminārs, ko 30. gadu nogalē pārdēvēja par Latvijas Mājturības institūtu, bija tā laika prestižākā mājturības skola, kuras slava saglabājusies pat līdz mūsdienām, un tās nosaukums kļuva par sinonīmu labai saimniekošanai un izglītotām sievietēm. Izglītība bijusi ļoti daudzpusīga. Te mācīja gan viesmīlību un pavārmākslu, gan ar lekcijām un priekšlasījumiem viesojās arī, piemēram, viena no lielākajām latviešu filozofēm un literātēm Zenta Mauriņa, kas šo laiku ar siltām atmiņām piemin arī savā autobiogrāfijā. Skolas mācībspēkos bija arī mākslinieks Jēkabs Bīne, komponists Jēkabs Graubiņš un filozofs Teodors Celms. Jāpiebilst, ka mācības skolā notika Rīgā un tikai vasarās audzēknes devās uz Kaucmindes muižu, kas atrodas dažus kilometrus no Rundāles.

Padomju gados par kaucmindietēm īsti nerunāja, bet muižā bija iekārtots tehnikums "Saulaine".

Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu. Saskaņā ar 2003. gada 26. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 474, vienojoties ar Latvijas Valsts kultūras un pieminekļu inspekciju, Kaucmindes pilī veikti ēkas konservācijas darbi, bet vērtīgākie eksponāti nodoti glabāšanā Rundāles pilī.

"Tāpat mums [Rundālei] blakām, 7 km attālumā, ir Kaucmindes muiža, grāfa Pālena pils. Tā sabruka manā acu priekšā," jau 2014. gadā Viestartam Gailītim intervijā "Arteritory" stāstīja Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis. "Es atceros, kad savulaik tur fotografēju, viss bija nevainojami. Un tad izgāja ārā skola, uzbūvēja jaunu ēku, un tad jau pēc kādiem gadiem vairs nebija siju starp pirmo un otru stāvu. Droši vien kādi cilvēki bija izzāģējuši. Tad sāka līt iekšā un viss sāka brukt, un tagad parka pusē kolonnu portiks ir apgāzies, tā nemaz vairs nav. Tā ir gandrīz neglābjama. Interesanti, ka grāfs Pālens bija atbraucis un vienu brīdi gribēja to atjaunot – viņš ir Fiat [dibinātāja] Anjelli znots. Variet iedomāties, ka nauda viņam bija. Tur iemesls bija atkal cits, bet ļoti tipisks – viņš teica, ka vide ir sabojāta. Pils aleja, kas pa simetrisku asi ved tieši uz pili, padomju laikā tika apbūvēta ar trīsstāvu silikāta ķieģeļu mājām, un tur stāv arī tā briesmīgā jaunā skolas ēka. Proti, muiža ir tāda, ka tai nav iespējams piekļūt, neredzot visu to nejaucību, un tas ir izšķirošais. Tie ir tādi piemēri, kas raksturo Latvijas situāciju."

Ir bijuši vairāki mēģinājumi pili sakopt, sakārtot un atjaunot, tomēr pagaidām tas nav izdevies. Par vērienīgiem plāniem šeit pirms dažiem gadiem paziņoja arī ekspremjers Māris Gailis, kas bija mantojis daļu muižas. Apsvērti arī dažādi plāni izveidot te viesnīcu, kā viens no variantiem minēta arī starptautiska kultūras centra izveide ar koncertzāli, dažādām muzeja ekspozīciju un semināru nodarbību telpām. Ņemot vērā objekta atrašanos pie ūdens krātuvēm, domāts arī par iespēju izveidot SPA centru, rehabilitācijas centru vai pansionātu. Pirms dažiem gadiem muiža par ceturtdaļmiljonu eiro tika izlikta pārdošanā. Pašlaik Kaucminde ir juridisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmuma ''Cvir'' īpašums. Šo īpašnieku veikums ir portika jeb ieejas daļas nostiprināšana un mēģinājumi labot jumtu.