Valkas novada pērle – Lustiņdruvas dabas taka  (1)

Vēsturiski jau muižas laikā Lustiņdruva veidota kā atpūtas mežs, un dārznieks tur iekārtojis dažādus celiņus. Vietējiem iedzīvotājiem tā saistās ar bērnības un jaunības atmiņām – tā bijusi iecienīta slēpošanas, kamaniņu braukšanas un jauniešu tikšanās vieta, jo, piemēram, arī padomju laikos te Jāņos kurināts ugunskurs. Meža vidū bijis deju placis un notikušas brīvdabas izrādes, taču kopš Atmodas laika mežs pamazām apklusis – aizaudzis ar krūmiem, uz takām sakrituši koki u.c. 2008. gadā pašvaldībai radusies doma mežā atkal atgriezt dzīvību, un tagad katru gadu taka tiek papildināta ar jauniem objektiem.

Stāvot pie karšu paviljona, var redzēt lielu priedi, kas tiek dēvēta par Jāņu saieta priedi. Tā ir aptuveni 200 gadus veca, un pie tās ļaudis kādreiz pulcējušies pirms došanās uz līgošanu.

Karšu paviljonā (Kārķu pagasta, Valkas novada un Ziemeļvidzemes kartē) var smelties jaunas zināšanas – vēsturisku informāciju par Kārķu pagastu, uzzināt, kas šeit noticis jau kopš bronzas laikmeta, aplūkot interesantas fotogrāfijas un Lustiņdruvas takas shēmu.

Pa kreisi no paviljona var nofotogrāfēties foto stendā, iejūtoties muižkungu ģimenes lomā, bet pa labi - izmēģināt Meža klavieres. Meža klavieru izgatavošanai izmantotas dažādu koku sugas, un radītās skaņas var būt gan maigas un asas, gan dobjas, dziļas un dzidras. Pasaulē klavieru izgatavošanai visbiežāk tiek izmantota blīva skuju koku koksne ar viendabīgām gadskārtām, tāpēc šim nolūkam vislabāk noder skarbos apstākļos augusi egle, priede, lapegle, ciedrs.

Pēc 50 soļiem no šīs vietas jāpagriežas pa labi pirmajā taciņā, kas ved mežā. Pirmajā kalnā stati stāv Kukaiņu viesnīca. Tā ir būvēta 2014. gada aprīlī mākslinieka Raimonda Briča vadībā, pēc tam Meža dienu laikā profesora Voldemāra Spuņģa un dabas pētnieka Māra Oltes vadībā talcinieki to sapildīja ar sprunguļiem, niedrēm, māla ķieģeļiem un vēl citiem dabīgiem materiāliem, kas piemēroti dažādu kukaiņu dzīvesveidam.

Otrā pusē Kukaiņu viesnīcai ir Kukaiņu kafejnīca. Kad Kukaiņu kafejnīca vēl bijusi būvniecības stadijā, blakus tai dabas pētnieks Māris Olte uz staba uzlicis konfektes ''Gotiņa'', pēc tam pie tām naski steigušies kukaiņi. Tā kafejnīca ieguvusi savu nosaukumu, jo vēl joprojām uzliekot tur kādu gardumu, kukaiņi par to izrāda interesi.

Tālāk, dodoties pa taciņu, var nonākt līdz krustcelēm – pa labi taka aizvedīs, ejot caur kādreizējo dzirnavu ezera dibenu, pāri tiltiem – Tradīciju salai un Dabas koncertzālei. Šeit aug tādi interesanti un neparasti augi kā vējmietiņš, krastkaņepe, sīkziedu ugunspuķe, buldurjāņi, upju gundega u.c.

Dodoties taisni, nevar nepamanīt Lielo krēslu, no kura var vērot apkārtni, saskaitīt skudru pūžņus, putnu būrus un priecāties par 200 gadus vecajām priedēm, kas ir šī biotopa viena no lielākajām vērtībām. Runā, ka dziesmas, kas dziedātas šajā vietā, skanot tālu.

Pēc tam ceļš ved līdz Lielajiem ratiem, kas tiek izmantota kā tribīne meža sacensībās vai vienkārši atpūtai svaigā gaisā. Taču pa Zaķa taku var nonākt līdz Meža telefonam – nokāpjot lejā pa kāpnēm no kraujas, var atrast otru telefonu un sarunas var sākties. Pirms tilta nogriežoties pa labi, var nokļūt līdz slietnim, kurā var vērot upes dzīvi un bebru aizsprostu. Ceļojumu turpinot gar upes malu, nonāksiet pie Ķires upes sākuma.

Soļojot pāri Ķires tiltam, otrā krastā izveidota atpūtas vieta, kur var turpināt priecāties par vienreizējo dabas skaistumu, uzkrāt spēkus un ieturēt maltīti.

Iznākot pagasta pārvaldes pagalmā, pa kreisi no informācijas stenda, var ieraudzīt trošu atrakciju.

Kārķu Luterāņu baznīca

Kārķu pagasta ''Namejos'' atrodas Kārķu evanģēliski luteriskā baznīca, kas uzbūvēta 2002. gadā. Tur 19. gadsimta sākumā bijuši barnonu Krīdeneru dzimtas kapi un kapliča. Baznīcas interjeru veidojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi diplomdarba ietvaros. Gaišuma un noskaņas dēļ Kārķu baznīcas ir iecienīta kā īpaša laulību vieta Vidzemē.

Veckārķu pils pilsdrupas

Pils celta laika periodā no 1911. līdz 1913. gadam. Šī bijusi Rīgas mēra Džordža Armitsdeda brāļa Eduarda rezidence, kur pavadīt vasaras, aicināt viesus un rīkot greznas viesības. Tā ir jaunākā pils Latvijā. Tajā bija 100 istabas, tomēr pēdējā no simts nebija pabeigta, jo gubernators draudējis ar lielu nodokli. Pils projekta autors ir Otto Vildavs (Otto Wildau).

Spiģu ala

Šī ir vieta, kur robežojas trīs novadi – Valkas, Naukšēnu un Burtnieku novads. Tā atrodas Sedas upes labajā krastā, kur no sarkanā smilšakmens alas iztek avots, ko sauc par Rūceklīti. Vienā minūtē no zemes dzīlēm iztek 77 litri ūdens, un avota temperatūra + 5,5 grādi. Šeit pieejama arī atpūtas un ugunskura vieta.

Vairāk par avotu un pilsdrupām lasiet šeit.

Bezdibeņa un Cepšu ezers

Bezdibeņa ezers ir ļoti ainaviska vieta, jo ezerā tikpat kā nav dzīvības. Tas atrodas purva vidū, tāpēc to ieteicams apmeklēt gida pavadībā.

Turpretī Cepšu ir publisks caurteces ezers, un piemērota vieta peldēšanai un makšķerēšanai. Šeit mīt ķīsis, plicis, rudulis, asaris, līdaka, plaudis, rauda, kā arī karūsa, līnis.

Žīguru dižakmens

Tas atrodas Valkas – Rūjienas ceļa kreisajā malā un ir valsts nozīmes dabas piemineklis. Dižakmens tilpums ir aptuveni 12 kubikmetri, un 30 tonnu smago akmeni 2013. gadā ceļa rekonstrukcijas laikā novietoja ceļa malā. Akmens virsma liecina, ka tas ir bijis arī sens kultakmens.

Naglu dižvītols un Kalnjāņgložu dižliepa

Naglu dižvītols ir valsts nozīmes dižkoks, kura apkārtmērs ir 6,25 metri. Tas atrodas ceļa Valka – Rūjiena malā. ''Naglas'' ir alpīnista Imanta Zaula mājas, kur viņš iestādījis arī bērzu rindu.

Arī Kalnjāņgložu dižliepa atrodas Valkas – Rūjienas ceļa labajā malā. Tas ir valsts nozīmes dižkoks, kura apkārtmērs ir 3,34 metri.

Strautmaļu dižliepa

Arī Strautmaļu dižliepa ir valsts nozīmes dižkoks, kura apkārtmērs ir 4,05 metri. Leģenda vēsta, ka zviedru – poļu kara beigās, zviedri atkāpjoties, šajā vietā zemē iedūra trīs liepas mietus, teikdami: "Kad liepām augs atvases, mēs atgriezīsimies."

Vairāk par neparastiem dižkokiem Latvijā lasiet šeit.

z/s ''Jasmīni'' briežu dārzs

Briežu dārzā dzīvo aptuveni 150 brieži, gaļas liellopi un aitas, kurus iespējams vērot arī no skatu torņa.

Materiālu sadarbībā ar Valkas tūrisma informācijas biroju sagatavoja Beāte Purmale.