Dabas pētnieks Guntis Eniņš 2012. gadā rakstīja: "Elkas kalna augstums ir 260,7 metri virs jūras un 40 metri virs apkārtnes. Ģeologi to sauc par lielpauguru – 1000 metrus garš, 800 metrus plats. Kilometriem tālu, pat desmitiem kilometru tālu nav cita augstāka kalna. Tikai 15,6 kilometru attālumā uz austrumiem aiz Zobola un Alauksta ir 265,4 metru augsts Incēnu kalns, kurš par 4,7 metriem pārspēj Elkas kalnu. Latvijā uz rietumiem nav neviena augstāka kalna par Elkas kalnu.
Elkas kalns ir veidojies ledāja kušanas laikā starp Amatas un Ogres ledus mēlēm, vareno ūdens straumju saskalots, un vēlāk nogulumi ar ledāja šļūkšanas spēku sakrokoti kā saņurcīta gultas sega. Elkas kalns orientēts ziemeļu – dienvidu virzienā. Tas ir viens no vecākajiem ledāja veidotajiem kalniem jeb ģeoloģiski – lielpauguriem. Ģeoloģijas zinātņu doktors Vitālijs Zelčs tā veidošanās vecumu vērtē aptuveni 16 500 gadu. Bet, kad tālie senči nosauca Elkas kalnu vārdā, lai svētkalnā veiktu rituālus, pētniekiem nav zināms, jo par šo faktu nav saglabājušās liecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!