Dabas taka, saldējuma ražotne un citi objekti, ko apskatīt Rūjienā

Senos laikos Rūjas upes labajā krastā, trīs kilometrus no tagadējā pilsētas centra, bijusi lībiešu valsts Metsepoles pils, kas hronikā minēta 1125. gadā, stāstot par samsaliešu un reteliešu flotes uzbrukumu un šīs pils izpostīšanu. Lībiešu koka pils vietā 1263. gadā ordeņa mestrs Burhards Hornhūzens liek celt Rūjienas ordeņa pili. Ap pili izveidojies prāvs miests, kas nosaukts par Rujeni, teikts Rūjienas mājaslapā.

Rūjiena sirmā senatnē bijusi rosīga vieta, par to liecina ziņas, ka Pleskavas, Novgorodas un Maskavas kņazi valkājuši rūjieniešu austās drēbes. Vēl Ivana Bargā laikā Maskavas galmam rujienieši auduši svārkus.

Diemžēl tā paša Ivana Bargā iebrukumā 1560. gada septembrī krievu karaspēks daļēji sagrāva Rūjienas pili un iznīcināja pašu Rūjienu. Bet pilnīgi Rūjienas pili sagrāva Ziemeļu kara laikā 1704. gadā. Mūsdienās te var apskatīti atsevišķus pilsdrupu fragmentus.

Skaista un nesen atjaunota ir arī gandrīz 755 gadus vecā Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskā baznīca, kuras stāsts cieši savijies ar Latvijas valstij un cilvēkiem būtiskiem notikumiem. Par to vari lasīt šeit.

Lūk, vēl pieci objekti, ko apskatīt Rūjienā iesaka tās tūrisma informācijas centra speciālisti.

Gar Rūjas upes krastu vijas pastaigu taka aptuveni divu kilometru garumā, kas piemērota nesteidzīgām pastaigām dabas mīļotājiem. Pašlaik baltajā ziemas seģenē ietinusies taka ir ļoti skaista, bet pavasarī upmalas ievās dzied lakstīgalas un saldi smaržo uzplaukušie pavasara ziedi. Krāsu, smaržu un upes čalošanas šeit netrūks! Taka piemērota kājāmgājējiem, nūjošanai, riteņbraukšanai, pastaigai ar bērnu ratiņiem. Nūjas iespējams iznomāt Rūjienas tūrisma informācijas centrā.

Savu nosaukumu Rūjas upe, visticamāk, ieguvusi no igauņu vārda "ruhi" – sile, vienkoča laiva, jo Rūja senatnē bijusi nozīmīgs ūdensceļš, bet pats Rūjienas novads ietilpa igauņu Sakalas valstī. Upes paliene ir 250-500 metru plata. To veido galvenokārt slapjas, palos applūdušas pļavas, kā arī krūmāji un meži. Bioloģiskās daudzveidīgā teritorija ietilpst arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Pastaigu iespējams apvienot arī ar pilsētas apskates objektiem. Upes takas karte apskatāma šeit.

Izstāžu zāle atklāta 2009. gada 26. septembrī Rūjienas centrā, vecajā Zemkopības biedrības namā, Upes ielā 7. Te apskatāmi tikai rūjieniešu vai ar Rūjienu saistītu mākslinieku darbi. Vienā no Izstāžu zāles telpām apskatāmi rūjienieša Jāņa Vaivara zīmētie slavenu kinoaktieru portreti ar paša iegūtiem autogrāfiem. Kopā uzzīmēti 109 aktieri. Bez mākslas darbiem šeit var apskatīt arī Rūjienas mākslas skolas audzēkņu gatavoto koka Lielvārdes jostu (no 36 000 koka elementiem).

Ja vēlaties labāk iepazīt Rūjienas pilsētu, ejiet uz Izstāžu zāli un palūdziet par gidi būt Izstāžu zāles vadītājai Līgai Siliņai. Nenožēlosiet! Kopā ar Līgu uzzināsiet, kāpēc "Sējējam" kaklā rēta, kur atrodas Glendonas kalni, ko Gulbenes gulbis un Ventspils Ļeņins dara Rūjienā, kāds bija Roberta Slokenberga īsākais sprediķis, no kādām ogām vāra muraku ievārījumu, kāpēc japāņi Rūjienā sakuru iestādīja, kā runā Rūvenē un daudz ko citu.

Ražotni iespējams apmeklēt un nobaudīt dažādu veidu saldējumus, kā arī noskatīties videofilmiņu par to, kā top saldējums. Par apmeklējuma iespējām un ekskursijām lasiet šeit.

Japānas istaba, kas veltīta Rūjienas un Higašikavas pilsētas Japānā draudzībai, atrodas Rūjienas tūrisma un informācijas centra telpās, Upes ielā 7, Rūjienā.

Stāsts par to, kā Rūjienas pilsētiņa sadraudzējās ar nelielu pilsētu Higašikavu Japānā, ir šāds: vēsturisko Baltijas ceļu vēroja kāds fotogrāfs no Japānas. Viņu un pārējos Higašikavas iedzīvotājus pārsteidza Baltijas valstu iedzīvotāju patriotisms un neatlaidība. Higašikavas iedzīvotāji vēlējās sadraudzēties ar kādu no Latvijas pilsētām. Nācās gaidīt 15 gadus, kamēr Japānā atklāja Latvijas vēstniecību. Tā brīža vēstnieks Japānā bija rūjienietis Pēteris Vaivars, kura nopelns ir sadraudzības izveidošana. Šogad aprit 10 gadi, kopš parakstīts oficiāls sadraudzības līgums ar Higašikavu.

Istabā apskatāmas Japānas draugu dāvinātās dāvanas – Meiteņu dienas uzstādījums, Zēnu dienas uzstādījums, tējas ceremonijai nepieciešamās lietas, kimono un citas ar Japānu saistītas lietas. Pavasarī Ternejas parkā un citviet pilsētā zied sakuras, kas arī ir japāņu dāvana Rūjienai.

Gandrīz pašā attālākajā Ziemeļlatvijas nostūrī – septiņu kilometru attālumā no Rūjienas un piecu kilometru attālumā no Latvijas-Igaunijas robežas, Rūjas upes krastā, atrodas Ķoņu dzirnavas. Dzirnavas celtas pirms aptuveni 210 gadiem. Dzirnavas cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem Latvijas laukos un vēl joprojām tās darbojas.

Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta, kur vienuviet var aplūkot darbībā vilnas kāršanu, vērpšanu, šķeterēšanu un miltu malšanu. Dzirnavās ir saglabāti senie arodi – graudu malšana un vilnas pārstrāde. 2004. gadā Latvijas Industriālā mantojuma fonds Ķoņu dzirnavas atzinis kā industriālo mantojumu.

Ķoņu dzirnavas piedāvā arī naktsmītnes, ēdināšanu, pirti un saunu, kā arī tās ir iecienīta vieta dažādu pasākumu rīkošanā. Vairāk informācijas šeit.