Aristokrātiskā mākslinieku pils Zvārtavā, kur nekas ļauns neienākot

Zvārtavas pils celta 1881. gadā un ir viens no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pilī ir saglabājies neogotikas interjers, koka kolonnas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos veido zīmējumus uz sienām un grīdas.

Interesants uzraksts saglabāts pie pils durvīm – uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi "Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret" (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Cauri laikiem šī muiža un novads piederējusi gan valstij, gan vācu baronu dzimtām un 19. gadsimta beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā bijusi ļoti grezna un moderna, tai piederējušas arī dažādas ražotnes. Ezerā bijusi smalka peldu māja, bet netālu uzcelta putnu māja. Mūsdienās saimniekošanu te pārņēmusi LMS.

Pils komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas kļuvis par aktīvu, starptautiski atzītu simpoziju un mākslinieku radošo rezidenču rīkošanas vietu, nodrošinot arī bāzi mākslas skolu audzēkņu vasaras praksēm un starptautisko sakaru uzturēšanai. Zvārtavas pilī regulāri tiek rīkoti starptautiski semināri un simpoziji dažādās mākslas nozarēs, vasaras plenēri un nometnes mākslas skolu audzēkņiem un Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Te apskatāma arī plaša latviešu mākslinieku darbu kolekcija.

Pilī iespējams apskatīt un izpētīt pavisam 20 telpas, kurās eksponēti dažādi LMS muzeja kolekciju darbi. Galvenās ekspozīcijas vietas ir pils zāle ar LMS muzeja gobelēnu un tēlniecības darbiem, ēdamzāle ar gleznu ekspozīciju un vestibils, kura galvenais akcents ir torņa virsgaismas vitrāža. PIrmajā stāvā, bijušajos barona un baroneses apartamentos, izstādīta ekspozīcija "Trauslais pieskāriens", kur redzamas mūsdienu mākslinieku apgleznotās porcelāna vāzes un šķīvji.
Otrajā stāvā bijušajās bērnu un kalpotāju istabās apskatāms darbu cikls "Sapnis" – mūsdienu mākslinieku veidotie atpūtas un guļamtelpu interjeri ar LMS muzeja kolekcijas 20. gadsimta gleznām.

Kopš 2015. gadā veikti muižas kompleksa atjaunošanas darbi. Arī šogad plānots atjaunot 2. stāva četrus logus un sakopt muižas parku.

Pils lepnums ir arī plašais ainavu parks. Tajā atrodamas gan vietējās kokaugu sugas – parastās kļavas, egles, ozoli, liepas, pabērzi, Eiropas segliņi, gan arī dažādi svešzemju kokaugi. Šajā parkā, piemēram, aug vislielākā Latvijas zaļā duglāzija. Netālu no tās redzams dižkoka izmērus sasniegušais parastais ozols un parastā liepa. Pils ziemeļu pusē – parādes pagalmā aug liels šķeltlapu Karēlijas bērzs. Ainavu gleznaināku padara arī blakus esošais Zvārtavas ezers.

Arī pils bibliotēka ir gana krāšņa un interesanta, tajā apskatāma LMS grāmatu kolekcija "Bibliotēkas vilinājums". Pils interjers bagātināts arī 70. – 90. gadu tekstilmākslas un tēlniecības darbiem.

Pils bēniņos un citās telpās redzama ekspozīcija "Lietas, mantas, likteņi", kas atspoguļo periodu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta otrajai pusei. Tur redzami Zvārtavas un Vidzemes novada sadzīves un interjera priekšmeti. Zvārtavas muižas parkā vērojama arī tēlniecības un mākslas objektu āra ekspozīcija.

Vairāk informācijas mājaslapā www.zvartavaspils.lv

Gaujienas muižas ansamblis

Ir vērts iegriezties arī Gaujienā, lai smeltos prieku no vēsturisko būvju un dabas baudījuma. Ansambļa kompleksā visvecākā ēka ir muižas klēts, kuras būvniecība uzsākta 18. gadsimtā, šeit jāpiemin arī saglabātais spirta brūzis. Gaujienas muižas ansamblis īpašs ar staļļmeistara – kučiera māju, ratnīcu, dārznieka māju, siltumnīcu, ledus pagrabu un aldara māju, kurā arī šobaltdien var nogaršot dzidro ūdeni no ''Lauvasmutes'' avota.

Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas"

Latvijas Konservatorijas dibinātājs, komponists un profesors Jāzeps Vītols Gaujienā pavadījis sava mūža labākos gadus. Muzejs izveidots 1963. gadā, atzīmējot Jāzepa Vītola 100. dzimšanas dienu. Katru vasaru norisinās Jāzepa Vītola "Mūzikas dienas" par godu komponista dzimšanas dienai, kas iekrīt 26. jūlijā. Muzejā ir iespējams arī pieteikt ekskursijas. Tālrunis: 26546842

Ziemeļgauja, Cirgaļu skatu tornis

Aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" ietver Gaujas upi apmēram 140 kilometru garumā. Tur ietilpst daļa no Alūksnes rajona Gaujienas un Virešu, Valkas rajona Jērcēnu, Plāņu, Trikātas, Valkas, Vijciema, Zvārtavas u.c. pagastiem. Šajā apvidū atrodas arī staltais Cirgaļu skatu tornis, kurš ir 27 metrus augsts, no tā tā paveras skaists skats uz Latvijas garākās upes Gaujas līkumiem. Skatu torni no Zvārtavas pils šķir vien 23 kilometri.

Kalamecu – Markuzu gravas

Atrodas piecus kilometrus uz ziemeļiem no Gaujienas, Mežciemā. Šis patiesi ir apbrīnas vērts objekts ar ūdenskritumiem un alām. Kalamecu gravas garums ir 240 metri, tās gultnē izveidojušies septiņi ūdenskritumi, taču Markuzu grava ir nedaudz garāka, var lepoties ar ūdenskritumiem, alām un dolomīta atsegumiem. Šī vieta ir pieskaitāma arī pie valsts nozīmes ģeoloģiski aizsargājamajiem objektiem, taču visgrandiozāk šeit izskatās pavasara palu periodā vai pēc lielām lietavām. Vairāk par šo dabas objektu lasiet šeit.

Materiālu sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību sagatavojusi Beāte Purmale.