Vai zini, ka gandrīz 115 gadus vecais "Gulbenes-Alūksnes bānītis" joprojām kursē katru dienu pa savām šaurajām sliedēm 33 kilometrus turp un atpakaļ divas reizes dienā? Tas ir vienīgais šāda veida bānītis Baltijā, kas joprojām veic regulārus pasažieru pārvadājumus. Papildus braucienam vari paviesoties arī Bānīša depo un atklāt, kā ir vizināties ar rokas drezīnu. Lai būtu gatavs braucienam īstajā laikā un vietā, ieskaties www.banitis.lv.
Stāmeriena tiek dēvēta par Gulbenes novada mazo Šveici, jo tā ir bagāta ar gleznainiem dabas skatiem un pieciem ezeriem. Tās lepnums ir skaistā pils. Neparasti, bet Stāmerienā esot redzētas itāļu "Geparda" pēdas. Kā izrādās, "Gepards" ir romāns, kuru mazliet vairāk nekā pirms 60 gadiem sarakstīja itāļu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampeduza. Šis kungs 20. gadsimta trīsdesmitajos gados bija biežs viesis Stāmerienas pilī, kas bija viņa sievas baroneses Aleksandras fon Volfas īpašums. Stāmeriena ir kalpojusi par iedvesmas avotu vai dzirksti daudziem radošiem prātiem, tādēļ noteikti arī tava pastaiga Stāmerienas pils vēstures takā dos enerģiju turpmākajiem darbiem. Par plašo Stāmerienas piedāvājumu vairāk atradīsi mājaslapā www.visitgulbene.lv. Savukārt Stāmerienas pils stāstu lasi šeit.
Ja vēlies vēl kādas izklaides, Stāmerienu var apskatīt, piemēram, zirga mugurā vai ratos, bet tad vispirms jādodas uz kādu no zemnieku saimniecībām "Pilssēta" (26532267) vai "Dzelzavieši" (29342831). Savukārt, ja vēlies palauzīt galvu ar dažādiem uzdevumiem, var doties uz izlaušanās istabu "Xalianse" (29259527). Vēl kāda neparasta un ļoti jauka izklaide atrodama Stāmerienas puses saimniecībā "Birzupes" – tur piedāvā izcept maizīti uz ugunskura (28389893).
Daudziem nezināma, bet ļoti interesanta apskates vieta atrodama Litenē. Runa ir par "Latvijas pusdārgakmeņu" darbnīcu. Pēc tās apmeklējuma uz akmeņiem skatīsies citādi, sola tās saimnieki. Darbnīca atrodas Litenē, muižas staļļa pagrabiņā, un meistars tajā iepazīstina ar mums tik parasto, bet reizē arī nenovērtēto akmeni un tā apstrādes procesu. Lai saskaņotu savu ierašanos, ieskaties www.latvijaspusdargakmeni.lv.
Lai arī ziemas pēdējos gadus ir mānīgas, beidzot kārtīgs sniegs un sals ir klāt, un Gulbenes pusē slēpošana vienmēr bijusi cieņā, tādēļ Tirzā ir izveidots pat Slēpju muzejs, kur katrai slēpei ir savs stāsts. Ieskaties www.slepjumuzejs.lv. Papildus Slēpju muzejam Tirzā var atpūsties arī tējnīcā "Laiks", kā arī pagasta novadpētniecības krātuves kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijā "Ziedukalns" uzzināt, kuru valstiski nozīmīgu personību vārdi ir cieši saistīti ar šo pusi. Taču PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcijā ir iespēja apskatīt, kādas preces bija pieejamas padomju laikos. Tirzā atrodas arī Gulbenes novada vecākā baznīca.
Gulbenes novadā ir tāda vieta, kur uz Līgo svētkiem pītās ozollapu virtenes pat ziemas spelgonī nenovīst. Runa ir par Druvienas pagasta "Silmačiem". Šeit 20. gadsimta astoņdesmitajos gados pulcējās cilvēku tūkstoši, lai Līgo svētkos redzētu Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas "Silmačos" brīvdabas uzvedumu. Tagad izrādes rekvizīti aplūkojami tai veltītajā Silmaču muzejā (26184864). Varam pačukstēt, ka, ja laikus pieteiksies, tevi gaidīs arī gardās Silmaču pankūkas. Turpat netālu ir arī unikāla iespēja apmeklēt 19. un 20. gadsimta mijas Latvijas lauku skolu muzeju, kas atrodas vecajā Druvienas skolā (26473671).
Vairāk par Gulbenes apskates objektiem un maršrutiem lasiet šeit: www.visitgulbene.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
