Atminos, ka pirmo reizi par Panamas kanālu dzirdēju ģeogrāfijas stundās vairāk nekā pirms 15 gadiem. Jau toreiz tas šķita fantastisks un vienreizējs inženieru un vispār cilvēces sasniegums. Kā zināms – viena lieta ir skatīt bildes, video un lasīt par kādu objektu, bet pavisam cita jau to baudīt uz vietas. Esot beidzot pašā Panamā, man nebija divu domu – Panamas kanāls ir noteikti jāapskata klātienē.
Panamas kanāls ir mākslīgs, 77 kilometrus garš ūdens ceļš, kas savieno Atlantijas ar Kluso okeānu. Tas šķērso Panamas zemesšaurumu un ir būtisks atvieglojums starptautiskajai jūras satiksmei. Tā, piemēram, pateicoties Panamas kanālam, jūras ceļš no Ņujorkas līdz Sanfrancisko ir saīsināts vairāk nekā divas reizes (no 22 500 uz 9 500 kilometriem). Katrā kanāla galā ir slūžas, lai paceltu kuģus līdz Gatuna (Gatun) ezeram (mākslīgs ezers, kas tika izveidots, lai samazinātu kanālam nepieciešamos rakšanas darbus), un pēc tam nolaistu tos otrā galā.
Sākotnējās slūžas ir 34 metrus platas. No 2007. gada septembra līdz 2016. gada maijam tika uzbūvēta trešā, daudz lielāka slūžu josla. Jaunās slūžas ļauj kanālu šķērsot lielākiem kuģiem, kas spēj pārvadāt vairāk kravas. Ja iepriekšējā kapacitāte kuģiem, kas varēja šķērsot Panamas kanālu, bija pieci tūkstoši konteineru, tad pašlaik tā palielināta gandrīz trīs reizes – 14 000 konteineru!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
