Latviete starp ārzemniekiem: studentes pieredze apmaiņas programmā Spānijā  (9)

Klēra šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātē, un pēc pāris mēnešiem aizstāvēs bakalauru, lai iegūtu grādu fizioterapijā. Tieši tāpēc lielu daļu no Spānijā pavadītajiem četriem mēnešiem viņa bija praksē vairākās Valensijas klīnikās. Taču, kas tas būtu par ceļojumu, ja netiktu apskatīta skaistā daba, pabūts naksnīgos pārgājienos, atrastas neparastas vietas, kas liek pārliecināties, ka pasaulē ir tik daudz skaistu nostūru, kuros gribas vēl pabūt?

Iespējams, šis stāsts var iedvesmot doties atvaļinājumā uz Spāniju jau nākamajās brīvdienās. Iespējams, tas var kādu rosināt domāt par došanos apmaiņas programmā. Bet tagad par visu pēc kārtas!

"Nekad nebiju dzīvojusi kopā ar kādu citu, izņemot savu ģimeni, kur nu vēl nepazīstamiem cilvēkiem. "Erasmus" programmās bieži vairāki studenti īrē dzīvokli kopā, un tā tas bija arī manā gadījumā. Biju pieteikusies grupai feisbukā, kur Valensijā dažādi studenti meklē dzīvokļus un ierakstījusi sludinājumu, ka meklēju dzīvokli vai, pareizāk sakot, istabu, ko īrēt.

Kādā vakarā mani uzrunāja students no Vācijas un piedāvāja dzīvot kopā. Tā mēs atradām dzīvokli, kurā beigās bijām pieci cilvēki – es no Latvijas, meitene no Lielbritānijas, meitene no Spānijas, kā arī divi puiši – attiecīgi no Vācijas un Bulgārijas. Dzīvošana kopā pieciem nepazīstamiem un ļoti atšķirīgiem cilvēkiem nebūt nav tīrie ziediņi. Taču ar laiku pierod, un patiesībā esmu ieguvusi ļoti jaukus draugus, pie kuriem jebkurā brīdī varu braukt ciemos."

Pēc galerijas lasi stāsta turpinājumu!

"Ja es teiktu, ka apmaiņas programma nav savā veidā viens liels "burziņš", tā nebūtu līdz galam taisnība. Bet starp ballītēm, pasākumiem un ekskursijām iepazīsti tik daudz dažādu cilvēku no visām iespējamajām pasaules malām un saproti, ka esi ne tikai Latvijas pilsonis, bet kļūsti par visas pasaules pilsoni. Tāpēc nevar teikt, apmaiņas programmas ir tikai ballītes, jo patiesībā apguvu arī ļoti daudz jaunu zināšanu savā profesionālajā jomā un redzēju interesantas un skaistas vietas.

Valensijā atrodas ļoti interesanta ēka jeb pareizāk sakot ēku komplekss – "La Ciuat de les Arts i les Ciencies", kas divos vārdos raksturojams kā "Zinātnes centrs". Tajā ir gan zinātnes muzejs, gan mākslas muzejs, gan dažādu akvāriju komplekss (L'Oceanografic).

Lielu Valensijas daļu aizņem centrālais parks (Jardin del Turia), kur kādreiz bija upe, bet tagad ir parks jeb zaļākā teritorija Valensijā. Aktīvās atpūtas cienītājiem šī ir perfekta vieta, kur doties rīta rosmē vai uz vakara treniņu – tajā atrodas gan dažādas trenažieru stacijas, gan visā tā garumā ir speciāli riteņbraucējiem un skrējējiem izveidoti celiņi. Ja ir vēlme apskatīt dzīvniekus un izbaudīt dienu mierīgā gaisotnē, var apmeklēt Valencijas zooloģisko parku, kas slēpjas zem nosaukuma "Bioparc Valencia".

Man bija interesanti vērot pilsētas iedzīvotāju sportisko garu. Un tas neattiecas tikai uz jauniem cilvēkiem, bet arī vecāka gada gājuma ļaudīm, kuri skrien, brauc ar riteni un vingro.

Runājot par riteņiem, Valensijā (kā arī citās Spānijas pilsētās) ir izveidotas daudzas riteņu stacijas – "Valencia bici", kur, nopērkot abonementu uz sevis izvēlētu laiku (gadā tas maksā tikai 18 eiro), vari šos riteņus izmantot, kad vien tīk. Starp citu, pirmās 30 minūtes ar to var braukt par velti, pēc tam vienkārši nākamajā stacijā var samainīt riteni un turpini iecerēto ceļu. Cauri visai Valensijai ir izbūvēti riteņbraucēju celiņi – tā, lai būtu patīkami pārvietoties.

Valensijas vecpilsētā ik uz stūra ir pa mazam balkonam, no kura paveras skats uz šaurām, glītām ieliņām. Mandarīnu koki te ir ik pēc soļa, kas izdaiļo visu pilsētu.

Galvenokārt vecpilsēta sastāv no trim galvenajiem laukumiem – "Plaza de la Virgen", "Plaza Ayuntamiento" un "Plaza Colon". Pirmajā atrodas viens no galvenajiem apskates objektiem vecpilsētā – Valensijas katedrāle. Tā ir patiesi iespaidīga un skaista no visām pusēm, tāpat tajā ir iespējams arī uzkāpt pašā augšā un palūkoties uz pilsētu no cita skatu punkta. Šo vietu var saukt par vienu no centrālākajām, no kuras uzsākt vecpilsētas apskati.

Plaza Colon tuvumā atrodas galvenās iepirkšanās ielas, kur var apmeklēt gan populāro lielveikalu "Cortes Ingles", gan mazākus veikaliņus, kurus atradīsi tikai Spānijā.

Vecpilsētā ir arī lielais Valensijas centrāltirgus jeb "Mercat Centra". Tas ir svaigu augļu, dārzeņu un visādu citādu labumu pārpildīts, tāpēc vērts ne tikai ieiet un apskatīties, bet arī kaut ko nogaršot (augļi bija debešķīgi)! Ja paveicas, tirgū var atrast arī nelielu stendu, kur sieva ar savu vīru izgatavo spāņu saldumus, kas teju vai kūst mutē.

Tāpat vecpilsētā atrodas ēka, kas iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Tās nosaukums ir "La Lonja de la Seda", un tā agrāk tika izmantota kā zīda tirdzniecības vieta. Jāsaka, pati ēka ir īstens gotikas stila šedevrs.

Pludmalē var nokļūt ar dažādiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī tramvaju. Galvenā vieta, kur visi parasti brauc sauļoties, kā arī spēlēt volejbolu ir Malvarosa. Tajā ir skaista, gara promenāde, kā arī gaišas, patīkamas smiltis un rosība visas dienas garumā.

Ja ir vēlme aizbraukt nedaudz tālāk no Valensijas galvenās pludmales, ir iespēja doties uz "mazo Venēciju" jeb Alboraju, kurā ir gan skaista pludmale, gan kanāls, kas attiecīgi rod sajūtu, ka atrodies Venēcijā.

Atbraucot uz Valensiju un pirmajā nedēļā iepazīstot pilsētu, biju pārsteigta, cik daudz konditorejas izstrādājumu un saldumu veikalu te ir. Šādi veikaliņi atrodas gandrīz uz katra stūra, tāpēc reizēm rodas sajūta, ka visu pilsētu piepilda svaigi cepto bulciņu smarža.

Pati esmu liela jūras velšu mīle, tāpēc biju priecīga, kad pavisam nejauši ar draudzeni atradām lielisku vietu, kur baudīt svaigus, tikko pagatavotus jūras produktus. Vieta pēc skata daudziem vārētu šķist diezgan necila, bet pagatavoto ēdienu garša to pilnībā atsver. Ēdieni tur tiek pasniegti "tapu" veidā, kā arī ir iespējams nobaudīt paelju. Šī vieta atrodas vecpilsētā, tieši pretī centrāltirgum – "Boatella tapas". Ja esi dažādu jūras mošķu cienītājs un esi devies ceļojumā uz Valensiju, pilnīgi noteikti šī vieta ir jāapmeklē.

Protams, ļoti iecienītas Spānijā ir tapu vietas, ko latviešu valodā varētu saukt par uzkodām. Princips šiem restorāniņiem ir sekojošs – ir dažādu veidu nelielas uzkodas, kuras izvēlies pats, saliec uz viena šķīvja un par izvēlēto samaksā. Vienas no labākajām tapām par saprātīgām cenām var baudīt vietā ar nosaukumu "Tanto Monta". Kā arī lieliska vieta tapu nogaršošanai ir vecākais tieši šo uzkodu bārs Valensijā, netālu no Malvarosas pludmales – "Casa Montana".

Atrodoties Valensijā, noteikti ir jānobauda viņu nacionālais dzēriens – "Aqua de Valencia". Kādas ir tā sastāvdaļas, tas lai paliek noslēpums.

Ja kārojas kaut kas tuvāks mājas virtuvei un negribas ēst jūras produktus vai tapas, ir arī daudz citu vietu, kur ieturēt maltīti, piemēram, "San Tommaso", kas atrodas vecpilsētā un, manuprāt, ir viens no labākajiem itāļu restorāniem. Tāpat gardus burgerus var pasūtīt "Goikogrill", kur vari izvēlēties sastāvdaļas savam ēdienam pats.

Ja ir vēlme mācīties bez stresa, tad šī ir īstā vieta! Ja ir vēlme mācīties, ko nozīmē ģimeniskas vērtības, šī ir īstā vieta! Nekad pirms tam nebiju redzējusi, ka uz katru fizioterapijas nodarbību nāk līdzi kāds radinieks, kurš pacientu gaida līdz divām stundām… Un viņiem tas ir pilnīgi normāli, jo šķiet dīvaini, ja kāds ierodas viens pats!

Kad atgriezos Latvijā un man jautāja, ko tad jaunu esmu apguvusi, man likās, ka īsti jau neko. Bet patiesībā pēc tam tikai sapratu, ka esmu apguvusi ļoti daudz, tikai bez lieka stresa un mierīgi. Spāņi ir spēcīgi manuālajā terapijā un teipošanā – man bija lielisks prakses vadītājs, kurš katram pacientam meklēja īpašu pieeju.

Runājot par naktsdzīvi Valensijā, jāsaka – tā ir raiba. Šī ir viena no galvenajām "Erasmus" pilsētām, tāpēc viņi ir iemanījušies uztaisīt naktsklubu pat Zinātnes centrā. Galvenā studentu iela ir "Blasco Ibanez", kuras visā garumā un tuvumā ir dažādi bāri, pasēdēšanas vietas un klubi.

Ja vairāk interesē elektroniskā mūzika, ir vērts apmeklēt vietu ar nosaukumu "La3". "Marina Beach Club" atrodas pie jūras, un pa dienu tas ir restorāns un atpūtas vieta, bet vakaros pārtop par deju placi. Turpat netālu atrodas arī "High Cube", kurā var dzirdēt vairāk 90. gadu hītus. Ja ir vēlme dejot mūsdienīgos ritmos, iesaku doties uz "La premier", "Rumbo 144", "Commitee Valencia" un "Indiana".

Mierīgākai pasēdēšanai draugu lokā atbilstoša vieta ir "Radio City". Kā arī, ja esi Valensijā trešdienas vakarā, un gribas ne tikai vienkārši uzdejot, bet arī iemācīties salsas soļus, var doties uz "Parabarap".

Protams, arī Spānijas apceļošana neizpalika. Patīkami pārsteidza fakts, ka prakses vadītāji pret apmaiņas programmu studentiem ir daudz "pielaidīgāki", jo paši dienu no dienas atkārtoja – ej un ceļo, ej un izbaudi, kad tev vēl būs tāda iespēja! Tāpēc ik pa laikam es varēju nočiept kādu papildu brīvu dienu. Tā nu pāris mēnešu laikā sanāca pabūt tādās Spānijas pilsētās kā Ovjedo, Peniskola, Benidorma, Alikante, Montanejos, Chulilla, Seviļa un Granada.

Bija pilsētas, uz kurām braucām kopā ar grupu, taču bija vietas, uz kurām arī devāmies savā kompānijā, īrējot mašīnu. Ar mašīnas īri sākas problēmas tad, ja vismaz neesi 25 gadus vecus, jo uzreiz ir jāmaksā dārgāk par visu, piemēram, īri un apdrošināšanu. Bet, neņemot vērā mazās aizķeršanās, bez kurām neiztikt, katrs no šiem braucieniem bija piedzīvojumu pilns.

"Montanejos" bija pirmā ekskursija, kurā devos pēc nonākšanas Valensijā, un tā tika apmeklēta, lai iepazītu citus apmaiņas programmas studentus. Mums tika solīts, ka tur būs termālie ūdeņi, bet, nonākot uz vietas, izrādījās, ka tur tādi nemaz nav. Kopumā gan vieta bija skaista, kāpām kalnā, gājām caur alām. Ja nepatīk tik ļoti jūra, tad tā ir iespēja peldēties un sauļoties pie cita veida ūdenstilpēm.

Pirmajā reizē, kad īrējām mašīnu, bijām trīs meitenes, toreiz braucām uz Alikantes pusi. Bijām atradušas dažādas skaistas vietas, kurp aizbraukt, un viena no tādām ir aizliegtā pludmale "Cala Ambolo". Šī pludmale ir slēgta, un teorētiski ieeja tajā nav atļauta, bet tas skaistums, kas tur pavērās – kaut ko tādu tikai filmās var redzēt!

Tajā pašā dienā pēc pus dienas pavadītas pludmalē, ar meitenēm izdomājām, ka jāapskata kaut kas vēl, tāpēc nolēmām kāpt kalnā (Parque Natural de Penyal D'Ifach). Kad sākām kāpt, bija gaišs un saule vēl spīdēja, taču, kad sasniedzām kalna virsotni, bija jau satumsis. Kāpiens lejā varētu teikt pat bija visnotaļ ekstrēms, taču piedzīvojums paliek piedzīvojums! Un skats no augšas – patiesi apburošs.

Otrajā dienā braucām uz kanjonu, kas atrodas pilsētā ar nosaukumu Chulilla, apmēram 50 kilometru attālumā no Valensijas. Tajā ir burvīgi skaista daba, ūdens, klintis 10 kilometru garumā. Vieta kā radīta dabas mīļotājiem.

Peniskola ir interesanta jūras pilsētiņa ar nelielām ieliņām, dažādām kāpnēm visas pilsētas garumā, taču interesanti, ka daudz dominē tieši zilā krāsa. Tie, kas ir seriāla "Game of Thrones" fani, noteikti zina, ka šajā pilsētā ir apskatāma viena no pilīm, kas skatāma seriāla ainās.

Pēdējais mazais ceļojums bija uz Andalūzijas reģionu. Četru meiteņu kompānijā nolēmām, ka jādodas apskatīt arī ne tikai jūras pilsētas, tāpēc īrējām mašīnu, lai pašas varam izdomāt ko un kā apskatīt. Naktsmītnes šajās vietās meklējām caur "Airbnb" un "Booking". Katrā naktī mēs palikām citā dzīvoklī, nesamaksājot vairāk par 70 eiro.

Ja brauc uz Seviļu, tad noteikti ir jāapskata centrālo vietu (varētu saukt par konstrukciju) "Metropol Parasol", kas ir pilnīgs kontrasts uz parējās pilsētas fona. Tāpat apbrīnas vērts ir Plaza de España laukums, kas ir savienots ar ļoti skaistu un zaļu parku jeb "Maria Luisa".

Dienā, kuru pavadījām Granadā, apmeklējām "Alhambru", kas ir pils un cietokšņa komplekss ar pasakaini skaistiem dārziem tā iekšpusē. Personīgi man no visām pilsētām, kurās biju, neskaitot Valensiju, Granada patika visvairāk. To var raksturot tā – mazas ieliņas, laipni cilvēki, arhitektūra, mājīgums un spāņu dvēsele."