Ailenda Bulindža ir aktīva jauniete, kura absolvējusi studijas ģeoloģijā un šobrīd studē vides zinātni maģistros. Viņai patīk būt dabā, mācīties un izzināt to. Ceļošanas piedzīvojumi Ailendai sākušies tieši studiju laikā. "Izvēlos ceļot, jo manī nekad nezūd vēlme izmēģināt ko jaunu, lai veidotu jaunus kontaktus, draugus un iepazītu sevi labāk. Pasaule ir tik liela un tik neaprakstāmi skaista. Un ik pa laikam ir veselīgi sajust, ka mēs esam tikai maza daļa no kaut kā lielāka un svarīgāka," viņa stāsta. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem savā dzīvē iepriekšminētajam viņa sauc arheoloģijas ekspedīciju Krievijā, kurā piedalījusies pirms dažiem gadiem. Tomēr šis stāsts būs par viņas iespaidiem kādā citā pieredzes apmaiņā – studijās Slovēnijā.
Ceļš uz Slovēniju aizvedis, piesakoties "Erasmus" studiju apmaiņas programmā. "Redzot bildes, šķita, ka Slovēnija ir pasaku zeme. Tā arī ir brīnumzeme tādiem dabas mīļiem kā es," saka studente.
Valsts galvaspilsētā Ļubļanā viņa dzīvoja kopā ar slovēņu studentiem. Saziņa angliski neesot bijusi problēma, bet, ja tā nederēja, tad ar roku žestu palīdzību viss izdevies. Ailenda slovēņus raksturo kā godīgus, strādīgus, lielus dabas mīļus, piezemētus un ļoti patriotiskus cilvēkus.
Studiju laikā izdevies diez gan labi iepazīt šo zemi. Lēmums, izbraukāt Slovēniju ar mašīnu, pieņemts, jo tā ir valsts, kur var atrast daudz aktivitāšu dabā, viss esot diezgan ātri sasniedzams un mašīnu noma neesot dārga – īpaši studentiem. Ērti noderējusi vietējā autonomas interneta vietne "Atet.si". "Visērtāk pārvietoties pa valsti ir ar mašīnu. Sabiedriskā transporta sistēma uz citām Slovēnijas pilsētām nebija sakārtota – informācijas maz, kā arī esošā īsti nesaprotama. Bija reize, kad vilciens vienkārši neatnāca. Autobusi kursē ļoti reti. Pašā Ļubļanā sabiedriskais transports gan bija ciešams, bet tur viņi brauc tikai ar autobusiem. Cenas bija pieņemamas, lēti ceļot var ar vilcienu. Grūtības varētu būt ar nokļūšanu pašā Slovēnijā, jo lidosta ir maza, bet reisi ir tikai uz dažām valstīm. Pati izmantoju lidostas Itālijā – Venēcijā vai Bergamo," pieredzē dalās ceļotāja.
Dzīvojot Slovēnija, valsti izdevies izbraukāt krustu šķērsu, kā arī aizbraukt uz Itāliju, Austriju, Horvātiju un Bosniju. Studente iesaka foršu brīvdienu maršrutu: "Bledas un Bohinjas ezeri, Zelenci purva taka, Peričnika ūdenskritums un Vintgara aizas taka. Bledas ezers ir Slovēnijas apmeklētākā un ikoniskākā vieta. Ar Bohinjas ezeru sākas Triglava nacionālais parks, bet slovēņi to daudz nereklamē, lai saglabātu vidi neskartu. Zelenci purvs ir viens no retajiem Slovēnijas purviem. Taka nav gara, bet skats no torņa uz kalniem ir apmeklējuma vērts. Peričniku ūdenskritums ir diezgan labi paslēpts, un arī tas nekur daudz netiek reklamēts. Slovēņi ļoti sargā savu vidi un dabu. Bezsniega sezonā ir iespējams paiet zem ūdenskrituma. Vintgara aizas taka ved gar upi, bet ar laiku aizvijas pa pašas upes ieleju - gar klintīm un pāri krācēm," stāsta Ailenda. Vairāk par Vintgara aizu lasiet šeit.
Meitene stāsta, ka Slovēnijā jebkurš var atrast kaut ko sev interesējošu. "Uz Triglava nacionālo parku ved augstākais ceļš Slovēnijā – "Vršič", kas sākas Kranjskagoras pilsētā un turpinās augšup kalnos, sasniedzot 1611 metru augstumu – piecas reizes augstāks nekā mūsu Gaiziņkalns. Skaistas dabas ainavas pavadīšot visa ceļa garumā. Kalnu ceļš beidzas Bovecas pilsētā, bet no tās, braucot Ļubļanas virzienā, var apskatīt klintī iebūvēto Predjamas pili.
Ja izvēlēsieties braukt uz Mariboras pilsētu, tur redzēsiet krāšņus vīnogu laukus. Ja interesē kaut kas no vēstures, tad Ailenda iesaka doties uz vecāko Slovēnijas pilsētu Ptuju.
Studentiem vai tiem, kam ir ierobežoti finansiālie līdzekļi, nav jāuztraucas, jo Slovēnijā ir arī daudz bezmaksas aktivitāšu. "Tivoli" parkā Ļubļanā, piemēram, esot bezmaksas jogas un sporta nodarbības, kā arī botāniskais dārzs, kura apmeklēšana ir visai lēta. Savukārt Ļubļanas centrā, Metelkovas rajonā, tiek rīkoti koncerti, izstādes un visāda veida pasākumi jauniešiem.
Ailenda apmeklējusi arī ikgadējo karnevālu, ko slovēņi dēvē par "Pust". Tas notiek februārī - to svinot katrā Slovēnijas pilsētā, jo tradicionāli ar parādēm un gājieniem tiek aizbiedēta ziema. Šis karnevāls esot līdzīgs mūsu Meteņiem.
Tāpat studente iesaka 30. aprīlī piedalīties pavasara iestāšanās svētkos, kad tiek kurināti lieli ugunskuri, lai saulei palīdzētu dot spēku.
Ja interesē garšīgi paēst, tad ceļotāja iesaka apmeklēt "Open kitchen", kas tiek rīkots Ļubļanas centrā katru piektdienu no marta līdz oktobrim un kurā iespējams iegādāties dažādu valstu tradicionālos ēdienos. Bet no slovēņu ēdieniem slavens ir saldais "potica". Tas taisīts no mīklas un pildīts ar magoņu sēkliņām un riekstiem. Tāpat te iecienīta kūka "krēmšnite", kas pildīta ar bagātīgu olu krēmu. Ja pie sirds iet kas kārtīgāks, tad no sāļajiem ēdieniem var izvēlēties "burekus", kas pildīti ar gaļu, kartupeļiem, brokoļiem un sieru vai biezpienu. Jāpiebilst, ka studentiem restorānos un ēdnīcās ir īpašas atlaides, no katras maltītes valsts apmaksājot daļu summas, stāsta Ailenda. Slovēņi esot lieli vīna cienītāji, tāpēc cenas šim dzērienam Balkānu valstī esot lētākas nekā Latvijā.
"Lai gan Slovēnijai ir tikai 42 kilometru robeža ar Adrijas jūru, tur ir labas iespējas zvilnēt saulē Koperas vai Piranas pilsētās. Laba izklaide būs arī kāpšana Slovēnijas kalnos. No savas pieredzes kā lieliskāko varu ieteikt virsotni "Stol" – uz Austrijas un Slovēnijas robežas vai Fogela (Vogel) virsotni pie Bohinjas ezera. Tāpat Slovēnija ir pilna ūdenskritumiem – Savica, Virje, Boka un Kozjaks Sočas upes ielejā. Slovēnija ir īstā vieta, kur atslēgties no ikdienas rūpēm un mesties iekšā kultūrā, sadzīvē un sevis iepazīšanā. Kā gan var neiemīlēt valsti, kuras nosaukumā ir vārds mīlestība jeb "love" – sLOVEnia?!"