Austrālijas dienasgrāmata: ciemošanās latvieša – krokodilu Harija alā un kūlas dedzinātāji  (1)

Pirmie ieraksti, iespaidi, bildes Mārtiņa "Austrālijas dienasgrāmatā" lasāmi un apskatāmi šeit, kā arī šeit.

Ļausim iepazīties ar ceļojuma trešo daļu – par piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, ieskatoties Mārtiņa Sila veidotajā ekspedīcijas dienasgrāmatā, kurā šoreiz parādījušies arī daži jestrāki ieraksti.

Ekspedīcijai līdzi var sekot arī "Facebook" profilā šeit.

Krokodilu Harijs jeb Arvīds Blūmentāls uz šejieni pārcēlās pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad Austrālijā ar likumu aizliedza krokodilu medības. Pirms tam, sirojot pa Austrālijas ziemeļu teritorijām, savās aktīvā mednieka gaitās viņš esot nomedījis ap 40 tūkstošiem krokodilu, kas šķiet visai ievērojams skaits, un, paskatot kādas senākas bildes, kur Arvīds redzams kopā ar šiem milzu rāpuļiem, izskatās, ka viņam pieveikt krokodilu savulaik ir bijis ne grūtāk, kā man tikt galā ar slieku. Esot bijis spēcīgs vīrs. Runā, ka tieši viņš esot bijis savulaik ļoti iecienītās filmas par krokodilu Dandiju galvenā varoņa prototips.

Aizbraucot uz viņa aptuveni piecus kilometrus no pilsētiņas attālo mitekli ar tēlainu nosaukumu "Krokodila ligzda", kļūst diezgan skaidrs, ka krokodilu Harijs, kā viņu vietējie saukuši un vēl joprojām dēvē, bijis arī liels brunču mednieks un ļoti ieredzēts dāmu aprindās. Gan viņa māja jeb, pareizāk sakot, ala, gan arī dažas teikas par rožu audzēšanu mašīnas bagāžniekā, helikoptera lidojumiem pēc viskija, par to, kā viņš aborigēniem mācījis Līgo svētkus svinēt un citi stāsti skaidri liecina, ka šis vīrs ir bijis pamatīgs dauzoņa. Kā skolēni savos uzdevumos mums raksta, tad Harijs balvā par sievu savulaik pat esot dabūjis īstu baronesi. Respektīvi – kārtīgs mūsējais...

Viņa miteklis, līdzīgi kā daudzu cilvēku mājas šajā apvidū, ir izgrebts kalnā kā ala. Šo opāla raktuvju un tām piemērotā cilvēku dzīves veida dēļ arī Kūberpedī ir ieguvusi savu nosaukumu aborigēnu valodā, kas nozīmē "baltā cilvēka ala". Mums diemžēl pašu Hariju satikt šeit neizdodas, jo viņš 2006. gadā 81 gada vecumā piedzīvoja sirdstrieku un devās aizsaulē. Taču viņa mītnes vieta, kuru viņš savulaik lepni bija pasludinājis pat par Krokodilu ligzdas demokrātisko republiku, vēl šodien tiek uzturēta labā kārtībā un ir pieejama apskatei. Lai arī te nav iekārtots nekāds oficiāls muzejs ar ieejas maksām un tā, un arī nevienu citu, kā mazu šuneli te nesastopam, viss ir labi sakopts, durvis apmeklētājiem ir atvērtas un iekārtota pat neliela ziedojumu kastīte šīs vietas uzturēšanai.

Pie ieejas Harija ligzdā mūs sagaida kāds patīkams pārsteigums un ilgi nav jādomā, kur līmēt mūsu brauciena uzlīmīti, skaidrs, ka līmējam to blakus iepriekšējai latviešu motociklistu šeit atstātajai zīmei! Ar 12 gadu nobīdi divas latviešu motociklistu-tālbraucēju ekspedīcijas šeit ir satikušās. Forši! Nez kad nākamie "mocisti" no Latvijas ar saviem braucamajiem šurpu atkulsies? Un diez – vai Andim Pikānam un Jānim Kļaviņam togad, kad viņi šeit bija pierullējuši ar saviem močiem, pašu Hariju vēl izdevās satikt?

Mēs atvadīties no Krokodilu Harija piebraucam viņa pēdējā atdusas vietā Kūberpedī kapu kalniņā. Uz viņa kapa maliņas, protams, sēd neliels krokodiliņš (kuru mazliet ieģērbjam latvju rakstos) un vairākās vāzēs šo kapiņu rotā svaigi ziedi. Šķiet Harij, veco zēn, ka tevi šajā apkaimē tik drīz vis neaizmirsīs...

Ceļā no Norsemanas uz Esperansu pēkšņi mana nāss, pēc tam arī acs atkal sastop kaut ko patiesi "latvisku" ... kūla deg! Savējie...

Pārbraucot Nalārboras (Nullarbor) neapdzīvotajiem plašumiem, šeit, Austrālijas rietumos, esam milzīgu labības lauku ieskauti. Zemniekiem te šobrīd ražas laiks, un novāktajās platībās neviens īpaši nekomplekso vecos salmus sadedzināt. Bet izskatās, ka tas te notiek ļoti sakārtotā un kontrolētā veidā, lai arī vietām deg patiesi milzīgas teritorijas.

Braucot cauri rietumu Austrālijai un domājot par Lieldienām un zaķiem, pavisam piepeši ietrāpāmies ciemā ar šādu intriģējošu nosaukumu (skat bildēs…).

Un izrādās, ka TUR iekšā varam iebraukt ar saviem močiem; iekšā ir gan krogs, gan aptieka, gan hospitālis un pat svingeru štellītes, turklāt ir pat iespēja nosūtīt uz mājām pastkartīti.

Respektīvi – lieliska vieta! Mēs, puiki, vienmēr sapņojam tur iekļūt! Un nu esam. Reāla Nirvana."