Akmens spēks tepat Latvijā: 5 idejas, kur apskatīt dižakmeņus un grēdas

Nenožēlosi, ja brīvdienās, plānojot doties pastaigā gar pludmali, aizbrauksi uz Kurzemes akmeņaino jūrmalu pie Kaltenes vai Vidzemes jūrmalu, kur pludmalē "ar pekām ūdenī" sēž Lielais Lauču akmens, kas iekļauts valsts dabas pieminekļu sarakstā. Tāpat lielisks apskates objekts, kādu, šķiet, otru Latvijā neatradīsiet ir sarkanās Veczemju klintis (attēlā, vairāk par tām lasiet šeit). Tie tikai atsvaidzinās un padarīs interesantāku atpūtu.

Tāpat jauki pieturpunkti, kur izlocīt kājas un uzzināt ko jaunu ir arī Lielvārdes pusē – Lāčplēša gulta un sega, kā arī Koknesē – Likteņdārzam saziedotie akmeņi, kas glabā daudz laba vēlējumu un atmiņu.
Lūk vēl piecas idejas, kurp doties, ja vēlies Latvijā atrast interesantus akmeņus.

Daba mostas, un lazdu paēnā Kurzemē jau uzziedējušas zilās vizbulītes. Tās un arī rozā zalkteņu krūmiņus it labi var aplūkot, dodoties pastaigā uz dižo Spuņņu akmeni un izstaigājot dabas un izziņas taku "Viesatas upesloki", kas pašlaik ir ļoti gleznains pastaigu maršruts, saka Aija Neilande, Tukuma Tūrisma informācijas centra speciāliste.

Vieta ar neparasto nosaukumu – Pētertāle – atrodas starp Jaunpili un Tukumu, vien nedaudz vairāk nekā 60 kilometrus no Rīgas. Tur arī atrodama minētā taka. Tā ir aptuveni 11 kilometru gara, marķēta un viegli izejama.

Takas piektajā kilometrā jeb tālākajā punktā atrodas galvenais apskates objekts – Spuņņakmens. Tas ir dižakmens un atrodas Abavas pietekā – Viesatas upē. Zinātnieki uzskata, ka pelēko akmeni atnesuši ledāji. Milža izmēri ir 4,7x4,7 metri, un veiklākie uz tā var arī uzrāpties.

Pavisam netālu atrodas arī Jaunpils pils ar skaistu parku, kā arī Kartavkalna dabas taka ar nelielu senlatviešu pils maketu, ko var izkāpelēt, pilskalnu, skatu torni un zilo vizbulīšu klājienu. Par to lasiet šeit.

Lai atrastu kalvas, jādodas pa Talsu šoseju līdz Kaltenei, bet tad jānogriežas prom no jūras un pa visai švaku ceļu jāpabrauc vēl aptuveni pusotru kilometru. Tur atradīsiet auto stāvlaukumu, pie kura sākas dabas taka.

Grūti pat iedomāties, kā te bijis vēl pirms 60 gadiem, kad akmeņu krāvumi sniegušies pat līdz koku galotnēm. Bet par visu pēc kārtas.

Šādi veidojumi atrodami arī citviet Rīgas līča piekrastē, bet Kaltenes kalvas ir lielākās, tāpēc tām piešķirts aizsargājama dabas pieminekļa statuss. Tomēr tas izdarīts krietni par vēlu, jo padomju gados (60. un 70 gados) no šejienes izvesta lielākā daļa akmeņu, teikts informācijas stendā takas malā. Ja sākotnēji krāvumi šeit bijuši aptuveni 900 metrus gari, 35 līdz 160 metrus plati un līdz pat 20 metrus augsti (aptuveni blakus augošo egļu augstumā), tad pēc cilvēka iejaukšanās, izvedot akmeņus, sasmalcinot tos un izmantojot ceļu būvē, atlicis vairs 300 metrus garš un augstākajās vietās divus metrus nepārsniedzošs krāvums.

Vairāk lasiet šeit.

Savukārt, ja braucat uz Vidzemi, vērts doties uz Karogu karjeru, kur pa jauku taku var aiziet līdz Dzelzāmura dižakmenim.

Pie karjera atrodas Latvijas valsts mežu atjaunotais Pastaigu parks, dabas taka uz Karogu alām, kā arī dabas taka uz Dzelzāmura dižakmeni. Turpat ir arī pludmales volejbola laukums, kur uzspēlēt bumbu, peldvieta, piknika vieta un vieta ugunskuram.

Ja, sekojot norādei, dosieties pa līkumaino taciņu, kas ved gar mežainā pakalna kanti uz Dzelzāmura dižakmeni, jau pavisam drīz ieraudzīsiet pasakainu meža ainavu ar nelielo Karogupīti, kuras līkloču krastos aug papardes un vērojami bebru nedarbi. Tā vien šķiet, ka, ja uzvedīsies klusi, ieraudzīsi laumiņas un elfus, kas te mierīgi varētu dzīvot. Pēc neliela gabaliņa atrodas arī pats akmens, kas, šķiet, kādu spēku ietekmē apstājies ripot no kalna pusceļā, bet tūliņ, tūliņ ripos tālāk. Akmens virszemes daļā ir cilvēka augumā un tiešām pamatīgs. Uz tā var uzkāpt un arī nofotografēties. Informācijas stendā teikts, ka akmens ir 3,4 metrus garš, 2,1 metru plats, 2,75 metrus augsts, bet tā apkārtmērs ir 9,2 metri.

Vairāk par Krogu karjeru un apkārtnes apskates objektiem lasiet šeit.

Pokaiņu mežs ir neparasts tūrisma objekts savu brīnumaino nostāstu dēļ. Tas atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Parks, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Tur apskatāmi interesanti akmeņu krāvumi un bērumi, kam piedēvē īpašu auru un spējas. Lai nu kā būtu ar maģiju, tik liela visu izmēru un formu akmeņu koncentrācija Latvijā reti kur ir sastopama un vienuviet rada patiesi neparastu iespaidu.

Gidi un Pokaiņu meža apmeklētāji stāsta arī par novērotām anomālām dabas parādībām, savukārt zintnieki, dziednieki un ekstrasensi šo vietu nešaubīgi uzskata par senu svētvietu.

Ja tomēr dzīves pārliecība un zinātniskā pamatojuma trūkums liedz ticību pārdabiskiem brīnumiem, tad apkārtnes miers un iespēja izbaudīt interesantu pastaigu svaigā gaisā iepriecinās jebkuru skeptiski noskaņotu prātu.

Pokaiņu mežā apmeklētājiem pieejama arī latviskiem enerģijas simboliem pārpilna pastaigu taka.
Vairāk lasiet šeit.

Raugi, reiz velnam esot uznākusi liela skaudība par Daugavas vareno tecējumu. Viņš nolēmis reiz tam darīt galu un aizbērt Daugavu visā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš pagrābis velnišķīgi retu sietu ar akmeņiem un traucies uz Daugavu. Netālu no Daugavas attapies, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu milzeni, kas nav varējis izkrist caur reto sietu. Nu dusmās grūdis laukā arī to. Tas nokritis Nīcgaļu purvā.

Zinātnieki gan lēš, ka vairākus miljonus gadu senais milzenis Latvijā šļūdoņa laikā nonācis no Somijas. Ļaudis to esot uzgājuši tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latgalei tuvojies Napoleona karaspēks. Līdzās akmenim ierīkota jauka atpūta vieta, kur var veldzēties, pūtinot kājas un baudot meža klusumu un klusās koku šalkas.

Par citiem Daugavpils apskates objektiem lasiet šeit.