Karsta kritenes un sēravoti netālu no Biržiem - 4
Foto: Andra Briekmane
Birži ir apdzīvota vieta Lietuvā pie pašas Latvijas robežas. Nebrīnies, ka tur daudzi sāk sarunu arī latviski - tās ir kādreizējās zemgaļu zemes un letiņu te netrūkst. Šī ir lieliska vieta, kurp aizbraukt īsās brīvdienās kaut vai tikai uz vienu dienu.

Biržus dēvē arī par Lietuvas alus pilsētu, jo tajos ir vairākas alus darītavas, bet pazīstamāka šī vieta ir ar savu skaisto pili, kurā apskatāms arī interesants muzejs.

Tomēr šoreiz vairāk par šīs apkaimes neparastajiem dabas objektiem.

Foto: Andra Briekmane

Jāpaskaidro, ka karsts ir ģeoloģisks process. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi – piltuves, vagas, kanāli, dobumi, plaisas. Tiem pakāpeniski palielinoties, pienāk diena, kad zemes virsējie slāņi, zaudējuši zem sevis pamatu, iebrūk un rodas karsta kritenes. Šādi objekti atrodami arī Skaistkalnē Latvijā, tomēr vairāk to ir Lietuvas pusē, precīzāk, Biržu reģionālajā parkā – Karajimišķu ainavas liegumā.

Uz kritenēm ved norādes, kā arī izvietoti brīdinājumi, ka šajā apvidū mēdz iebrukt zeme. Lielu bedru, iebraucot parkā, tiešām netrūkst. Zinātnieki saskaitījusi, ka te ir pat 200 kritenes uz kvadrātkilometru.

Foto: Andra Briekmane
Dažām no tām ir arī nosaukumi: "Govs ala" , "Ievas kritene" un "Lapsas ala", kā arī apskatāmas citas kritenes – "Lieldienu kritene", "Kļavu kritene" , "Ģeologu kritene" un "Āpša ala". Tiek stāstīti stāsti, ka šādās kritenēs, mierīgi ganoties pļavā, iekritušas arī govis. Tam par godu parkā uzstādīts granīta piemineklis ragulopam, kas kaut kādā ziņā atsauc atmiņā latviešu tik iemīļoto Zaļkalna "Cūku", ko tā arī nenovietoja Centrāltirgū, bet var apskatīt Mākslas muzejā.
Foto: Andra Briekmane

Lielākajās bedrēs iespējams arī nokāpt pa skaistām koka kāpnēm. Visur ir norādes un informācijas stendi, bet pie auto stāvlaukuma – arī piknika vieta.

Foto: Andra Briekmane
Viena lieta, kas nedaudz biedēja, bet patiesībā jau nekas briesmīgs nav – šeit pavasarī var sastapt diezgan daudz zalkšu, kas gozējas saulītē. Kad tāds melns zalkšu ķēniņš izlien no akmens apakšas vai savas alas, tu, vienkāršais pilsētnieks, gribot negribot, satrūksties.

Reģionālajā parkā, netālu no populārajām kritenēm, apskatāmi arī aizsargājamie kultūras pieminekļi – Mantagailišķu senā apmetnes vieta un Mantagailišķu muiža.

Foto: Andra Briekmane

Ja pabrauksi vēl dažus kilometrus, arī reģionālā parka teritorijā atrodas apdzīvota vieta Likena, kur tek Smārdones upīte un ir arī dziednieciskie avoti, kas bijuši par pamatu kūrorta izveidei. Avotu ūdenim patiešām piemīt īpatnējs smārds – sēra, līdzīgi kā Ķemeros. Atšķirībā no mūsu kūrorta, šeit joprojām ir sanatorija un rehabilitācijas centrs, kā arī iekopts parks ar labiekārtotiem avotiem.

Foto: Andra Briekmane

Vasarā te ir arī kafejnīcas un reizēm notiek koncerti.

Tālāk vērts aizbraukt arī līdz netālu esošajai Burbišķu muižai, kur maija sākumā varēs apskatīt lielāko tulpju dārzu Lietuvā, bet arī bez ziedošām dobēm tajā ir skaisti, jo parkā izveidoti kanāli, ko šķērso balti tiltiņi, senajos kokos čivina putni un uz saliņām iestādīti košumkrūmi. Vairāk lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!