Šogad akcijā aicina apceļot ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas pilis un muižas

Svinot Baltijas valstu simtgades, četras piļu un muižu asociācijas apvienojušās, lai demonstrētu Baltijas ceļa simbolisko turpinājumu. Baltijas valstu pagātne un šodiena ir bagāta ar izaicinošām pretrunām gan attiecībā uz mantojumu, gan starpkultūru dialogu. Viena no intriģējošākajām tēmām ir piļu un muižu liktenis cauri 20. gadsimtam. Bijušās politiskās varas, arhitektūras un kultūras slavas nesējas, pasaulē labi pazīstamu pētnieku, mākslinieku, rakstnieku, zinātnieku u.c. personību dzimšanas vietas ir piedzīvojušas jaunas pārmaiņas. Pagājušā gadsimta 80. gados pamazām sākās muižu mantojuma atjaunošana. Pirmie pētījumi un saglabāšanas darbi pavēra ceļu uz atkalapvienošanos ar Eiropas kultūrtelpu 1991. gadā. Kopš tā laika valstis, pašvaldības, kultūras mantojuma iestādes, kā arī simtiem privātīpašnieku ir veltījuši laiku, resursus un enerģiju, lai saglabātu un atdzīvinātu muižu kādreizējo spozmi. Mūsdienu izaicinājums ir atjaunot pilis un muižas kā lauku ekonomikas un kultūras attīstības virzītājspēku.

Šogad akcija noritēs ar nosaukumu "Apmeklēsim Baltijas muižas - svinēsim kopā". Apmeklētāji tiek aicināti gan uz pilīm un muižām, kas jau tagad atpazīstamas ar profesionālu restaurāciju, interesantiem muzejiem, izciliem pakalpojumiem vai augsta līmeņa kultūras aktivitātēm. Taču katrā akcijā ir nepieciešami jaunatklājumi, kuros izpētīt ko vairāk – mazākas vai lielākas, labākā vai sliktākā stāvoklī – ikviena no tām ir pagājušo laiku liecība, kas ietekmē attiecīgo teritoriju kultūras un ekonomisko attīstību.