Vīna upes siera krastos – atspirdzinošs ceļojums pa Bordo reģionu

Bordo reģionā ir vairāk nekā 100 tūkstoši hektāru vīna dārzu. Brauc uz kuru pusi sirds kāro, vīna lauki būs itin visur. Pat pie pašas Bordo lidostas zeļ vīnogulāji! Reģions ir īpašs, jo to caurvij Garonnas, Žirondas un Dordoņas upes, bet Atlantijas okeāns no Bordo pilsētas ir tikai 100 kilometru attālumā. Vīnziņi apgalvo, ka tie vīni, kas redzējuši okeānu, ir vislabākie.

Jancīgi, bet vīnogulājiem nepatīk lekna augsne. Tieši otrādi – jo tā nabadzīgāka, jo dziļāk tie dzen saknes. Sausā un nabadzīgā augsnē vislabāk aug "Cabernet Sauvignon", kas ir izplatītākais sarkanvīns pasaulē. Mālaina un ar kaļķakmeni bagāta augsne iet pie sirds "Merlot" vīnogām. Upes sadala reģionu divās daļās – kreisais krasts izslavēts ar "Cabernet Sauvignon", bet labais ar "Merlot" vīniem. Kreisās puses vīnos būs augstāks alkohola daudzums, tie ir spēcīgāki un piesātinātāki. Labās puses vīni ir sulīgāki un ne mazsvarīgi – arī lētāki. Ko te iesākt baltvīna faniem? Mājās jābrauc nebūs, jo var lūkot pēc "Sauvignon Blanc".

Jāpatur prātā – jo vecāks vīnogulājs, jo labākas ir tā ogas. Tas var augt pat 80 gadus, vienīgi mūža nogalē raža būs mazāka, toties daudz kvalitatīvāka. Vietējie teic, ka jārespektē auga dzīves ritms, nav jēgas no tā pieprasīt vairāk ogu, tādēļ vienīgais, kas atliek – jāstāda vairāk vīnogu! Tādēļ arī apkārt ir īsts vīnogulāju okeāns.

Laiski blandoties gar vīnogulājiem, novēroju dažas neparastas lietas, kam ir itin vienkāršs skaidrojums. Daudzviet zem vīnogulājiem ir baltu akmentiņu klājiens un paši vīnogulāji gandrīz pieplakuši zemei. Izrādās, ka stari atstarosies no akmentiņiem un ogas dabūs dubultu saules devu, bet naktīs tie izstaros uzkrāto siltumu un raža nenosals.

Toties rindu galos sastādītas rozes. Senāk tas darīts, jo rozēm un vīnogām ir līdzīgas īpašības un, ja uzbruktu slimība, rozes saslimtu pirmās un brīdinātu lauku īpašniekus. Otrs iemesls, kāpēc stādīja rozes, arī ir gluži praktisks – lai neiznīcinātu pirmo augu, kad ar zirgu vai traktoru apstrādā lauku, jo rindu galos taču jāapgriežas un ne vienmēr tas neizdodas tik filigrāni, kā gribētos.

No kurienes radies pieņēmums, ka visi Francijā dzer vīnu, pat bērni? Nav dūmu bez uguns! Reiz apvidus bijis purvains, ūdens stāvošs un nedzerams. Tādēļ tam vienmēr klāt lējuši vīnu dezinfekcijas nolūkos, jā, arī bērniem. Arī tagad uz trim upēm, kur ūdens izskatās gaiši brūns, gluži kā kafija ar pienu, nav jālūr greizi, tas nav piesārņojums. Upēs no Atlantijas okeāna ieplūst spēcīgas straumes, kas samutuļo grunti. Šī straume arī nemitīgi rada jaunas salas, sanesot vienuviet zemi. Protams, straumju darbs pie tā neapstājas, šīs salas arī pārvietojas, mūsu Ungurpils ezera salas gan ir daudz ātrākas.

Ja ir radusies vēlme doties uz Franciju sākt audzēt vīnogas – pieturi zirgus, jo zeme tur ir ļoti dārga. Daudzas pilis un lauki pieder bankām un apdrošināšanas kompānijām, jo tas ir labs ieguldījums. Viens hektārs vidēji tur maksā vairāk nekā miljonu eiro.

Labāk braukt vienkārši baudīt, lūk, pāris ieteikumi. Zinātāji apgalvo, ka nebūt nav jāpērk 30 eiro vērtie vīni, tikpat labi smeķēs arī piecas reizes lētākie. Ja veikalā tev jautā, vai vīnu dzersi šogad, neapmulsti. Ir pieņemts iegādāties vīnus par lētākām naudām un tos nogatavināt mājās pašam. Vien jāparūpējas par vietu, kur tos glabāt un jāsarūpē pāris pudeles tuvākajam laikam, lai negadās nejauši iegrābties nenobriedušajos krājumos. Un ir labas ziņas tiem, kas kaļ atvaļinājuma plānus – Bordo no 14. līdz 18. jūnijam notiks krāšņs vīna festivāls.

Neķer kreņķi, ja neuzskati sevi par vīna ekspertu, atliek vien lejupielādēt aplikāciju "Vivino", kurā augšupielādē vīna etiķetes fotogrāfiju, lai uzzinātu, kāds ir tā vērtējums pasaulē, vidējā cena veikalos, izcelsme, citu vīna mīļotāju ieteikumi.