15 leģendu apvīti pilskalni, ko apmeklēt par godu Latvijai  (1)

Interesanti, ka pēdējā laikā interese par pilskalniem krietni palielinājusies un daudzi tos iekļauj arī ceļojumu maršrutos. Nesen atklāti arī divi jauni pilskalni – Beitānu un Černorčjes pilskalni Dagdas novadā.

Viena no pilskalnu apceļošanas entuziastēm ir arī Evita Rudoviča. Viņa apņēmusies apceļot visus pilskalnus – bez steigas, uzmeklējot arī tos, kas ieauguši krūmos un mežos.

Lūgta ieteikt pilskalnus, ar ko sākt šo vēsturisko vietu apceļošanu, viņa saka, ka tas ir grūts uzdevums, jo pati par šo tēmu varētu runāt daudz, ilgi un aizrautīgi – katram ir savs skaistums un stāsts.

"Latvijas pilskalnu liela daļa ir neapzīmēti un samērā grūti pieejami. Ļoti ceru, ka, jo vairāk cilvēku izrādīs interesi, jo kalnu īpašnieki, tai skaitā valsts un pašvaldības, par tiem vairāk rūpēsies, sakops un izliks informācijas zīmes. Lietuvieši šajā ziņā ir mums tālu priekšā. Sākumam personīgi es ieteiktu katram apzināt savai dzīves vietai trīs tuvākos un ar tiem sākt apceļošanu," iesaka Evita Rudoviča.

Lūk, viņas ieteiktie 15 pilskalni, ko apskatīt šovasar:

Pilskalns atrodas Matkules pagastā, un uz Kuldīgas šosejas ir uzstādītas norādes, lai to ērti varētu atrast. Tas ir piecpakāpju pilskalns, no kura paveras lieliska ainava uz Imulas upes ieleju.

Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā. Par dabas krāšņumu tas apbalvots ar diviem Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma karogiem.
Te ir jauka vieta arī pavasara piknikam pļaviņā.

Maršrutu ekskursijai pa Kandavas novadu meklē šeit.

Veckuldīgas pilskalns atrodas ārpus Kuldīgas, aptuveni 3,5 kilometrus no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā. Tas ir 15-20 metrus augsts zemes rags, kurš veidojies, Krāčupītei ietekot Ventā.
Dienvidrietumu pusē no pārējās augstienes tas atdalīts ar grāvi un ap 100 metrus garu, 20 metrus platu un līdz 6 metrus augstu valni, teikts "Latvijas pilskalni" mājaslapā.

Tajā konstatēts līdz 1,6 metrus dziļš kultūrslānis. Uz dienvidrietumiem no laukuma starp Ventu un Krāčupīti atradusies priekšpils.

Šī bijusi kuršu senpilsēta, kas pastāvējusi vēl līdz 1355. gadam, kad tai ierādīta jauna teritorija tuvāk 13. gadsimta vidū celtajai vācu mūra pilij. Pēc dažu pētnieku domām šeit bijis gan kuršu zemes Bandavas centrs, gan 1230. gadā minētā kuršu karaļa Lamekina rezidence. Vairāk lasi "Latvijas pilskalni" mājaslapā.

Skabāržkalns jeb Grobiņas pilskalns bijusi kuršu mītnes vieta. Tas atrodas aptuveni 100 metrus uz dienvidiem no Grobiņas pilsdrupām, Grobiņas ūdenskrātuves, kas ir Ālandes upes uzpludinājums, labajā krastā.

Šis visticamāk ir hronikās minētais kalns, kurā atradusies kuršu Jūrpils.Grobiņas pilskalna pirmo plašāko aprakstu publicējis vācbaltu mācītājs un senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins 1869.gadā.

"Mistiskā Seeburg ("Jūrpils") 854. gada aprakstā "Svētā Anskara dzīve" (Vita sancti Anscari) min Hamburgas–Brēmenes arhibīskaps Rimberts. Šajā sacerējumā viņš vēsta par zviedru karaļa Olava iekarojumiem Kursā un Apolē (tagadējā Lietuvas teritorijā), kur tāpat kā Grobiņā dzīvojuši baltu cilts kurši jeb kūri. Grobiņas pilskalns, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Skābarža kalnu, minēts jau Atskaņu hronikā saistībā ar 1263.gada notikumiem, kad krustneši nodedzina kuršu pili. Tas atrodas Ālandes upes labajā krastā Grobiņas pilsētas vēsturiskā centra dienvidrietumu daļā – blakus Livonijas ordeņa laika pilsdrupām," teikts Grobiņas tūrisma mājaslapā.

Šeit atrastas 9.-11. gadsimta senlietas, taču pilskalns apdzīvots arī vēlāk.

Arī mūsdienās šeit aug 23 skābarži.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem: Grobiņas pilskalna (Skabāržkalna) un senpilsētas, Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Priediena senkapiem, Atkalnu senkapiem, Smukumu senkapiem un Porānu (Pūrānu) senkapiem, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Vairāk lasiet seit.

Šis pilskalns slejas Tērvetes upītes krastā uz 19 metrus augsta paugura, ko senie zemgaļi pārveidojuši un pielāgojuši pils un priekšpils vajadzībām.

Arheologi atklājuši, ka ap to pletusies senpilsēta. Šis pilskalns ir viens no varenākajiem seno baltu zemēs. Ne velti par Tērveti vēsta Indriķa un Atskaņu hronika, kurā minēti 13. gadsimta ievērojamie valdnieki – Viestards un Nameisis. "Te norisinājušās sīvas cīņas starp zemgaļiem un Livonijas ordeņa karaspēku. 1286. gadā zemgaļi, nespēdami pretoties pārspēkam, Tērvetes pili nodedzināja un savas zemes pameta. Izrakumu laikā pilskalnā atrastas apmēram 4000 senlietas," teikts Tērvetes novada mājaslapā.

Par Cukurkalnu pilskalns iesaukts 19. gadsimtā, jo vaļņa forma līdzinājusies cukurgalvai.
Turpat blakus ir arī Svētais kalns un Klosterkalns.

Mežotnes pilskalns atrodas Lielupes kreisajā krastā iepretī Mežotnes pilij. Te nesen izveidota laipu taka, kas savieno Mežotnes pilskalnu un Vīna kalnu, kur kādreiz pletusies senpilsēta.
Mežotnes pilskalns ir viens no lielākajiem 9. - 13. gs. seno zemgaļu nocietinājumiem.

Blakus pilskalnam atrodas vecā Mežotnes baznīca un Mežotnes muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimtas kapi.

Jāpiemin, ka ik gadu maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki.

Kā vēsta Bauskas novada mājaslapa, Mežotnes pilskalnā iekārtota "Spožās skudras taka", kur ar dažādu aktivitāšu palīdzību var uzzināt par pilskalnā mītošajiem unikālajiem iemītniekiem – spožo skudru, lapkoku praulgrauzi, zalkti, vidējo dzeni, stārķi un sikspārni.

Incēnu pilskalns ir sevišķi izteikts un stāvs paugurs, kas izceļas apkārtējā ainavā un no kura paveras lielisks skats uz apkārtni. Arī šis ir sens zemgaļu pilskalns. Tas atrodas Auces novada Vītiņu pagastā. Kopā ar Mežkalna pilskalnu tas veido Dobes kalnu grupu, kam bija ievērojama loma zemgaļu sacelšanās laikā 13. gadsimtā.

"Uzskata, ka Incēnu pilskalnā ir bijis Dobenes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Rakstītos avotos Incēnu pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Dobes pils Atskaņu hronikā minēta sakarā to, ka pēc sakāves pie Tērvetes pils ordeņa mestrs pieņēma uzcelt pili Dobenes novadā. Drīz vien ordeņa garnizonam uzbruka žemaišu karaspēks, bet kaujā pie Dobes nespēja to ieņemt. Pēc Durbes kaujas zaudējuma 1260. gadā krustneši paši pameta Dobes pili," teikts "Kulturaskarte.lv".

Raunas apkārtnē atrodas vairāki interesanti apskates objekti. Raunas Staburags, Tanīskalns, Raunas pilsdrupas un citas gleznainas ainaviskas vietas.

Latvijas arheologu biedrība Tanīskalnu šogad atzinusi par gada arheoloģijas pieminekli. "Šī nav pirmā reize, kad Tanīskalnam tiek pievērsta Latvijas mēroga uzmanība. Jaundibinātajā Latvijas Republikā, 1927. gadā Pieminekļu valde Raunas Tanīskalnā organizēja un veica vienus no apjomīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem. Arheoloģiskos izrakumus vadīja prof. Francis Balodis, tos apmeklēja valsts prezidents Gustavs Zemgals un izglītības ministrs Jānis Pliekšāns (Rainis)," teikts biedrības mājaslapā. Šie izrakumi pat iemūžināti filmā "Senču pilskalns", ko tajā pašā gadā demonstrēja "Splendid Palace".

Raunas Tanīskalns jeb Tanīsa kalns ir viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem. Tas ierīkots aptuveni 24 m augstā kalnā Raunas pietekas Līčupes labajā krastā. To ieskauj mākslīgi veidots vaļns un terase. 19.gadsimtā, izbūvējot paviljonu, valnis paaugstināts. Izrakumos atklāts, ka senākie pilskalna iedzīvotāji bijuši Baltijas somi, kuru apmetni ap 600. gadu nodedzināja latgaļi. Vairāk lasiet šeit.

Šis ir leģendām apvīts kalns kā viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Tas meklējams Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras pilsētas, tagadējā Beverīnas novada Kauguru pagasta teritorijā. Te ap 11. līdz 13. gadsimtu mituši lepnie Tālavas latgaļi.

No ziemeļiem un rietumiem apmēram 10 m augsto kalnu aizsargā muklainas vecupes, dienvidos netālu plūst Gauja. Vairāk lasiet šeit.

Aizkraukles pilskalns Skrīveros ir sena Daugavas līvu pils ar senpilsētu.

Tas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, no kuriem lielāko sauc Ašķere. Jādomā, ka taisni šis hidronīms devis pilskalna nosaukumu. Aizkraukles līvu pils pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Tad tā bijusi vistālāk austrumos novietotā līvu osta pie Daugavas ūdensceļa, vēl tālāk sākās kristīto sēļu un latgaļu zemes – Koknese un Jersika, teikts "Latvijas pilskalni" mājaslapā. Vairāk lasiet šeit.

Sēlijā netrūkst skaistu pilskalnu. Viens no visiespaidīgākajiem ir Pormaļu Sudrabkalns. Pilskalna plakumā, nogāzēs un arī pakājē daudzviet ir ļoti intensīvs kultūrslānis, domājams, te bijis nozīmīgs novada centrs jau pirms mūsu ēras un pastāvējis līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Pētnieki te vairākkārt atraduši arī dažādas senlietas.

Lai arī Sēlijas pusē ir daudz izteiksmīgu pilskalnu, Pormaļu Sudrabkalns ir izcili ainavisks, jo tas tikai daļēji apaudzis kokiem un ir labi pārskatāms gan no apakšas, gan no citiem apkārtnes kalniem tā dienvidu un rietumu pusē, teikts "Vietas.lv". Arī no pilskalna augšas paveras tālas ainavas.

Šis iespaidīga izmēra un skata pilskalns, saka Evita Rudoviča, iesakot to apmeklēt, ja esi Sēlijā.

Informāciju par vēl citiem Sēlijas pilskalniem atradīsi šeit.

Asotes pilskalns, kas hronikās latīniski saukts arī par Aszuti, bet latgaliski dēvēts par Osotu, ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā.

Rakstos šī vieta minēta jau pirms vairāk nekā 800 gadiem. No trim pusēm to apskalo Dārzupīte jeb Lagzde. Pilskalns bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz pat 13. gadsimtam.

Mūsdienās to nav grūti atrast, jo kalns slejas vien 100 metrus no Daugavpils-Rīgas šosejas.

Interesanti, ka šim pilskalnam ar visiem zināmo vietu Jūrmalā – Bulduriem – nav sakara. Tas jāmeklē pie Ķīšezera, Ozolkalnos pie bijušajiem Bulduriem. To mēdz dēvēt arī par Sudrabsalu un Ķīšezera pilskalnu.

Šī ir sena apmetnes vieta. Aprakstos minēts, ka pilskalns ir 85 metrus garš un 40 metrus plats. Tiek minēts, ka pilskalns ilgstoši ticis izmantots lauksaimniecībā, kas varētu būt ietekmējis tā reljefu. Pilskalna dienvidrietumu pusē, ezera ūdens līmenim paceļoties, veidojušies izskalojumi un to izraisīti pilskalna malu nogruvumi, teikts "Historia.lv".

Tā rietumu nogāzē aug valsts nozīmes dižozols 6,9 m apkārtmērā.

Pilskalns iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Babītes pilskalns jeb Poļu kalns atrodas starp Lielupi un Babītes ezeru, Rīgas –Ventspils šosejas kreisajā pusē pie Varkaļu kanāla, pavisam netālu no Rīgas.

Tas ir deviņus metrus augsts kalns, kas nu jau apaudzis ar kokiem, bet pie tā novietotas norādes un informācijas stends.

13. gadsimtā šeit svarīgo tirdzniecības ceļu malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem – Babates jeb Svētās Marijas pils (1219-1228).

Šis ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Ko vēl apskatīt Lielupes krastos pie Jūrmalas lasi šeit.

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Tas ir pavisam tuvu pie Rīgas, to nav grūti atrast un no tā paveras lielisks skats uz Daugavu un Rīgas HES.

Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti Valdemāra Ģintera (1933, 1935-1937), Vladislava Urtāna (1966-1970), Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā (1986-1992). Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti, izrakumos pilskalnā un senpilsēta iegūts ap 20 000 senlietu. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000, teikts "Latvijas pilskalni" mājaslapā. Vairāk lasiet šeit.

Vēl citus pilskalnus un to stāstus atradīsiet šeit.

"Un visi pārējie ir tikpat lieliski, ka man sirds lūst kādu izcelt vairāk par citiem. Ja cilvēku šīs vietas uzrunās, viņi brauks meklēt arī krūmos un brikšņos ieaugušos kalnus . Noteikti jāatgādina, ka pilskalnos jāuzvedas pieklājīgi – vairums ir valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Tajos nedrīkst piemēslot, neko lauzt vai bakstīt. Tā pat arī cienīt privātīpašumus un pajautāt īpašniekiem atļauju tos apmeklēt. Un īpašniekiem lepoties, nevis uztvert kā apgrūtinājumu," saka Evita. "Aizbrauciet brīvdienās uz tuvāko pilskalnu!"

Īsu informāciju par pilskalnu vēsturi un atrašanos var meklēt resursā šeit.

"Facebook" var sekot kopienai šeit.