Lubānas pilsētā bijām ap pusdienlaiku, paēdām sātīgas pusdienas "Mednieku namiņā" pretī ugunsdzēsēju iecirknim, sazinājāmies ar rezervētās laivas iznomātāju, kas atrodas turpat piecu minūšu brauciena attālumā no Lubānas.
Pagalmā atstājām savu automašīnu un kopā ar saimnieku devāmies uz vietu, kur nolēmām sākt laivošanu – pirms kempinga "Lettes".
Var droši teikt (īpaši par mūsu izvēlēto maršrutu), ka laivošana pa Aivieksti nav grūta. Straume bija pat jūlija vidū, iespējams, tādēļ, ka vasara neizcēlās ar stipriem sausumiem. Tomēr, palasot laivotāju atsauksmes un maršrutu aprakstus, vismaz neliela straume ir ik gadu.
Kā jau parasti, laivošanas sākums ļoti aizrauj – pirmie skati ar upes krastiem, kokiem un to atspīdumiem ūdenī ir ļoti skaisti. Laiks mūs lutināja. Laivošanai tas bija lieliski piemērots – kādi 22 grādi siltuma un saulīte, kas nedaudz cepināja ceļgalus un plecus. Šis maršruts ir pietiekami dažāds – ar krastos redzamajām apdzīvotām vietām, tālumā esošajām baznīcām un, kas mani visvairāk pārsteidza, ar pieturas un atpūtas vietām laivotājiem. Tā drīz vien sasniedzām Lubānas pilsētu un pēc tam tās tiltu. Te putnu un ūdens straumes skaņas pārtrauca zāles pļāvēju un automašīnu rūkoņa.
Kādā krastā apmetušās pat daudzdzīvokļu mājas. Pēc laika piestājām kādā no pieturvietām, kur varēja izstaipīt kājas un izmantot plastmasas tualetes būdiņu.
Laivojām tālāk un pēc laika jau sāka kļūt garlaicīgāk. Tad vīrs atrada aplikāciju, kura attēloja ātrumu, ar kuru laivojām. Tas radīja mūsos azartu airēt ātrāk. Uzairējām līdz pat 10km/h. Un tad pēc navigācijas sapratām, ka esam tuvu savai apmešanās vietai – viesu namam "Zvaigznītes". Aptuveni četrās stundās bijām noairējuši ap 20 kilometriem, "Zvaigznītēs" piestājām pirms pulksten 17.
Viesu mājas saimniece kā atpazīšanas zīmi piestātnei bija iesējusi balonu pie koka. Tā kā viņas dzīvojamā māja atradās turpat – pāri pļavai, drīz vien pati arī atskrēja mūs sagaidīt. Piedāvāja iegādāties savā saimniecībā sietu sieru un cienastā atnesa svaigi ceptus žagariņcepumus. Iekurināja pirtiņu (tas gan maksāja papildus 35 eiro) un pasūdzējās par lietaino vasariņu. Mēs gatavojām vietu gaļas grilēšanai.
Viesu namiņš atrodas ļoti skaistā vietā. Arī iekārtots ērti – ir gan ledusskapis, gan terasīte, gan bērnu rotaļu laukums. Paēdām vakariņas, izpērāmies pirtiņā un vakara noslēgumā daba mūs pārsteidza ar fantastisku izrādi – lietus rotaļu saulrieta laikā.
Nākamajā rītā modāmies, brokastīs pagatavojām tēju no pļavā vāktajām zālītēm un ēdām saimnieces doto sieru. Bijām norunājuši atstāt mājas atslēgu slēptuvē, tāpēc saimnieci vairs nesatikām.
Iesēžoties laivā un sākot airēšanu, varēja just vakardienas piepūles sekas – gan roku locītavas, gan sēžamvieta nedaudz sāpēja. Ceļojumu atsākām pirms pulksten 10. Stipri atšķirīgu ainavu neredzējām un tāpēc nolēmām airēšanu pabeigt ap pusdienlaiku. Drīz vien peldējām zem Meirānu tilta un pēc pāris stundām bijām pie Švānu tilta. Šajā dienā bijām nolaivojuši ap 10 kilometriem, kopumā pa Aivieksti ap 30 kilometriem. Tas bija tieši tik garš maršruts, lai izjustu laivošanas prieku un nenogurtu. Te mēs sagaidījām laivas saimnieku, kurš mūs aizveda līdz mūsu automašīnai.
Izsalkumu remdējām atkal tepat – Lubānas vietējā ēdnīcā, ko mums ieteica satiktie iedzīvotāji kā ļoti labu esam. Te ir vērts iegriezties kaut vai noskaņas dēļ, kas atsauc atmiņā padomju laikus – ar ēdienu servēšanu, traukiem un ierastiem ēdieniem – karbonāde vai kotlete, ierastie biešu salāti un desertā vaniļas krēms ar ķīseli metāla trauciņā uz kājiņas. Pati mazā Lubāna ir omulīga pilsētiņa ar senām koka ēkām, moderni iekārtotu izstāžu telpu. Jāpiebilst, ka vietējo rokdarbu bodītes darba laiks ir īpatnējs, par to nav informēti pat TIC darbinieki.
Tālāk devāmies uz māju pusi, taču pa ceļam vēl izdevās apskatīt vairākas skaistas vietas. Apstājāmies Lubāna mitrāja informācijas centrā, kas atrodas gleznainā vietā. Te ir iespēja iet pastaigā, vērot putnus, izbaudīt dabas klusumu un skaistumu, arī palikt nakšņot, iznomāt telpas, iegādāties kādu suvenīru, piemēram, māla putniņu ar ziliem akmentiņiem, ko uzdāvinājām meitiņām un, protams, iedzert draudzīgu kafiju uz terases. Vieta, kur ir vēlme atgriezties.
Pēc mirkļa piestājām tūrisma un sporta centrā "Bāka", kur bez maksas ir iespēja redzēt skatu uz gleznaino Lubāna ezeru un purva masīvu. Kāpt pa metāla kaltajām kāpnēm bija nervus kutinoši, taču skats bija tā vērts.
Mitrāja informācijas centrā mums ieteica aizbraukt uz Teirumnieku purva taku. Uz turieni arī devāmies, pabraucot kādu gabaliņu uz Nagļiem. Purva taka svaigi iekārtota, pa koka laipām var apiet apkārt Teirumnieku ezeram. Saulainais un siltais laiks mūs ievilināja tajā nopeldēties – tā pa pliko. Ērtības labad te ir ierīkotas peldvietas un soliņi. Izejot taku, attapāmies priežu silā, kur varēja atrast pa kādai mellenei un ieelpot siltā meža gaisu.
Secinājām, ka Lubāna ezera apkārtne ir tik gleznaina un skaista, ka tam ir vērts veltīt atsevišķu ceļojumu. Arī laivošanai pa Aivieksti var plānot un izvēlēties visdažādākos maršrutus, arī tādus, kas sākas Lubāna ezerā un beidzas vien Pļaviņu novada Vesetas kanālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
