Pārbaudīts maršruts, kā uzkāpt Velsas augstākajā virsotnē – Snoudonā  (1)

Rūdītiem kalnā kāpējiem reizi dzīvē noteikti vajadzētu izmēģināt 24 stundu izaicinājumu, kura laikā jāpaviesojas trīs virsotnēs trīs valstīs: Nevisā Skotijā, Snoudonā Velsā un Skefela virsotnē Anglijā. "Three Peaks Challenge" norādīts, ka dienas laikā tas esot paveicams, proti, var paspēt gan uzkāpt un nokāpt no kalna, gan aizbraukt uz attiecīgo valsti (kopumā ierēķinātas aptuveni 13 stundas kāpšanas un 11 stundas braukšanas). Tā kā uzstādīt ātrkāpšanas rekordu nebija mans mērķis un baudīt skatus no abu pārējo kalnu virsotnēm neplānoju, pastaiga pa Snoudona takām man aizņēma kopumā sešas stundas.

Snoudons ir viena no kalnu virsotnēm Snoudonijas nacionālajā parkā. Tiek uzskatīts, ka pirmais šajā kalnā uzkāpis botāniķis Tomass Džonsons, un tas noticis 1639. gadā. Tāpat tiek vēstīts, ka alpīnists Edmunds Hilarijs trenējies kāpšanā pa Snoudonu, pirms uzkāpis pasaulē augstākajā virsotnē Everestā. Savukārt Moriss Viljamss 1838. gadā bijis pirmais, kas kalna galotnē sācis tirgot atspirdzinājumus tiem, kas tur nonākuši.

1085 metrus augstais Snoudons sasniedzams, izvēloties kādu no sešām pastaigu takām. Kalna pakājē atrodas Lenberisas (Llanberis) pilsēta, un tās vārdā arī nosaukta taka, ko "Visit Snowdonia" iesaka kalnos kāpšanas amatieriem. Turp un atpakaļ pa šo taku var noiet aptuveni 15 kilometrus. Es izvēlējos Kalnraču taku (Miners Path), turp un atpakaļ noejot aptuveni 13 kilometrus, un to visu, kā jau minēts, paveicot sešas stundās. Turpceļš kopā ar atpūtas un foto pauzēm aizņēma aptuveni trīs stundas, pelnīta atpūta kalna galā - pusstundu, bet kāpiens lejup prasīja aptuveni divas ar pusi stundas. Turklāt autostāvvietā nejauši dzirdētais teikums "This is the best one" jeb "Šī ir labākā" ļāva noprast, ka Kalnraču taka bija pareizākā izvēle.

Drīz vien varēju apjaust, kāpēc tā. Tieši no Kalnraču takas vislabāk un vistuvāk varēja apskatīt kalnu grēdās izveidojušos ezerus, kuros drosmīgākie atpūtnieki arī nopeldējās. Takas sākums ir salīdzinoši lēzens un bez stāviem kāpumiem, kādi gan, saprotams, sekoja pēc tam. Jāpiebilst, ka no "Pen Y Pass" autostāvvietas ieteicams pārgājienu sākt takas kreisajā, nevis labajā pusē, kā tas iezīmēts arī informatīvā plāksnē, norādot sarežģītības pakāpi attiecīgajā takā. Ja izvēlēsieties šādu maršrutu, pārgājienu sāksiet daudz mierīgāk, taču noslēgsiet ar stāviem pakāpieniem pa akmeņiem.

Pastaigas laikā ne tikai var redzēt ezerus, bet arī pamanīt šur tur kalnu grēdās aizķērušos sniega kupenu. Tāpat var saskatīt arī kādu bezbailīgu kazu un aitu, kas kāpelē pa akmeņiem. Kalna galā atrodas gan kafejnīca, gan suvenīru veikaliņš, kur iegādāties nozīmīti vai magnētiņu ar tekstu "I climbed Snowdon" jeb "Es uzkāpu Snoudonā", taču, ja pirms tam uzkāpts arī Nevisā un Skefela virsotnē, īpaši tam sagatavoti suvenīri ar "Trīs virsotņu izaicinājuma" simboliku.

Tiem, kas nav gatavi veltīt sešas stundas, lai nonāktu Snoudona galotnē, piedāvāts risinājums: vilcieniņš! Jau kopš 1896. gada tas kursē pa Snoudonu, vizinādams interesentus augšup un lejup no kalna, galapunkts – Lenberisa. Ziemas laikā kalnā uzbraukt nevarēs, bet laika posmā no marta vidus līdz pat oktobra beigām gan. Vilciens kursē ik pēc 30 minūtēm. Laikus iegādājoties biļeti, tā maksās 23 mārciņas (aptuveni 26 eiro) pieaugušajiem un 14 mārciņas (aptuveni 16 eiro) bērniem līdz 15 gadu vecumam.