Ceļojums laikā: Virkas muiža – šveiciešu stila pērle Kuldīgā

Atvērto durvju dienās apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar gandrīz 40 Latvijas vēsturiskajām ēkām, to nozīmīgo pagātnes lomu un plašajām izmantošanas iespējām mūsdienās. Vairākās pilīs un muižās notiks koncerti un izstādes, tūres gida pavadībā, radošās darbnīcas, meistarklases un citas aktivitātes. Ikviens interesents ir aicināts sekot līdzi pasākumu programmai katras pils un muižas, kas piedalās atvērto durvju dienās, mājaslapā.

Pasākuma programma pieejama arī: www.pilis.lv un www.lpvea.lv.

Viena no muižām, kas vērs savas durvis, ir Virkas muiža – Šveices arhitektūras stilistikas paraugs, kas atrodas Kuldīgas pilsētas ziemeļu nomalē. Šķietami vienkāršās ēkas arhitektoniskajā apdarē atrodams pārsteidzoši bagāts dažādu detaļu klāsts.

Pirmais muižas īpašnieks bija bruņinieku pēctecis Jirgens fon Firkss, kas 1494. gadā saņēma lēnī zemi no Livonijas ordeņa Kuldīgas komturejas un uzcēla te pirmo namu – pusotru kilometru uz ziemeļrietumiem no tagadējā vecā Ventas tilta upes kreisajā krastā.

Virkas muižai, kas tautā saukta arī par "Althof" jeb Vecmuižu, piederēja 372 hektāri zemes, divas pusmuižas – Jaunmuiža (Neuhof) un Dzilnas – kā arī Briģa mājas un sešas zemnieku sētas.

1620. gada 17. oktobrī Nurmuižas īpašnieku Kristoferu Firksu uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. gada 10. jūnija un 1862. gada 28. februāra lēmuma visai fon Firksu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu.

Firksu dzimta zemi pārdevusi hercogam Pēterim Bīronam, kurš to iztirgojis fon der Brinkenam no Kurmāles, bet tas – Verneram fon Bēram no Ugāles, līdz muižas zemi nopircis viens no slavenajiem fon Sakeniem. Arī turpmāk īpašums gājis no rokas rokā, tādēļ pat nav zināms īsti mūsdienās redzamā muižas nama celtniecības gads, stāsta pašreizējie muižas īpašnieki.1950. gadā padomju presē ir minēts, ka tāda muiža, kāda šobrīd tā redzama, ir uzcelta pilsētas galvas Krauzes laikā, kad tikusi būvēta pilsētas slimnīca.

Virkas muižas kungu māja sākumā būvēta kā vasaras muiža, bet vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Vecās fotogrāfijās redzams, ka sākotnēji muižai nav bijuši jūgendstilā celtie mūra apjomi un ēkas galā bijusi veranda. 20. gadsimta sākumā ēka paplašināta.

Tā kā Virkas muižas kungu māja ir vienīgā koka muiža Kuldīgā, kopš 2014. gada tai ir piešķirts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Garenās vienstāva mājas divslīpu jumts segts ar kārniņiem. Savukārt fasādē izceļas plašs lievenis, virs kura ir apjumta terase. Logu apmales rotā kokgriezumi, terases jumtgalā bijis ornamentāls siluetzāģējums, kas nav saglabājies.

Erkerus senāk vainagojušas arī skulpturālas vāzes, kuras tagad izmanto kā puķpodus. Dažviet notekcauruļu augšdaļas dekorētas ar skārda mežģīnēm.

Kopš 20. gadsimta otrās puses Virkas muižas teritorijas apbūve, diemžēl, ir cieši saplūdusi ar industriālo Kuldīgu.

Senāk arī Latvijas upēs, līdzīgi kā vēl joprojām lielajās upēs Eiropā, kursēja pasažieru kuģīši un baržas. 19. un 20. gadsimta mijā un arī vēlākajos gados satiksmi Ventas lejteces posmā uzturēja tvaikonīši ar nelielu iegrimi. Tolaik no Kuldīgas uz Ventspili un atpakaļ kursēja tvaikonis "Sarja", vēlākos gados – motorkuģis "Piltene". Kuģu piestātne bija ierīkota pie Virkas muižas ūdensdzirnavām, kas bija vienīgā piemērotā vieta kravu pārkraušanai un no kurienes gāja ceļš uz pilsētu. Šajā vietā nav stipras straumes un upes dziļums un platums bija pietiekams, lai kuģi varētu apgriezties.

Arī Kuldīgai un kuldīdzniekiem kara jukas negāja secen. Muižā šis bijis trauksmains laiks. Otrā pasaules kara sākumā muižā izvietots krievu karavīru hospitālis. Savukārt 1942. gadā Viļa Plūdoņa ģimnāzijas skolēni Meža dienu ietvaros ap Virkas muižu apstādīja vienu pūrvietu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes ar papelēm un priedītēm. Kā arī tika iestādīts 31 ozols par piemiņu uz Sibīriju aizvestajiem kuldīdzniekiem.

Karam beidzoties, 1945. gada 24. maijā Virkas muižā izvietota Kuldīgas mašīnu — traktoru stacija jeb MTS. Protams, tas atstāja graujošu iespaidu uz namu.

Pie kungu mājas ir 19. gadsimtā izveidots neliels parks, kurā kādu laiku atradusies betona strūklaka, ko 1952. gadā veidojusi Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolas viena no pēdējā izlaiduma audzēknēm Ramona Zomerfelde. Diemžēl strūklaka ir 70. gados demontēta un tās daļas izmantotas kā puķu podi.

Muiža ilgus laikus stāvēja tukša. Kuldīgas LLT astoņdesmitajos gados atjaunoja un pielāgoja ēku darbinieku kopmītnēm. Muižas ēkā kādu laiku bijusi arī kafejnīca un jauniešu viesnīca. Savukārt skaistā muižas dzirnavu dīķa vietā uzbūvēts stadions.

Atmodas gados kā viens no pirmajiem Virkas muižā mājvietu atradis Kuldīgas Kungu klubs (KKK). Šeit atradās arī vīna un minigolfa klubs, tūrisma informācijas centrs, netradicionālās medicīnas iestāde "Alter".

Deviņdesmito gadu beigās ēkai steidzami bija nepieciešams remonts, bet iepriekšējie nomnieki SIA "Virkas muiža" to nevarēja veikt, tāpēc atteicās no nomas tiesībām.

Kuldīgas pilsētas dome 2000. gadā izsludinājaa muižas izsoli ar sākuma cenu 50000 lati. Bet neko veiksmīgi tas vis nevedās, un tikai 2005. gadā Virkas muižu nopirka sporta klubs "Elvi", kas te iekārtoja dienesta viesnīcu sportistiem.

No 2008. gada Virkas muižu apsaimnieko uzņēmums SIA "Hotel Virkas muiža", kas sniedz viesnīcas pakalpojumus.

Muižas renovācijā ieguldīts liels darbs un investīcijas, un tiekot meklēti risinājumi, kā apvienot senatnes elpu ar mūsdienu prasībām. Šobrīd notiekot aktīvs darbs pie teritorijas labiekārtošanas un muižas parka izveides. Tāpat muižā var piedalīties interesantos pasākumos, piemēram, Kuldīgas vīndaru vīna degustācijā, kā arī var iznomāt velosipēdus un doties arī apkārtnes apskatē.

Nākotnē plānots izveidot arī ziemas dārzu, kurā tiks atvēlēta vieta konferenču, semināru un atpūtas pasākumu rīkošanai, stāsta "Hotel Virkavas muiža" pārstāve Inga Trumsiņa.