Aokigahara mežs, Japāna
Tomēr visskaļāk izskanējusi tā šausminošā slava, šeit notikušo daudzo pašnāvību dēļ. Daudzi cilvēki mežā dodas ar teltīm un tur dzīvo dienām, lemjot savu likteni, skaidro "Atlas Obscura". Vietējie stāsta, ka naktīs te varot dzirdēt, kā kliedz mirušo cilvēku gari. Mežonīgais mežs, kurā kā klusas liecības var atrast kurpju pārus, fotogrāfijas, lietussargus, teltis un pat satrūdējušus ķermeņus, biedē, bet arī vilina asu izjūtu cienītājus. Runā, ka zem zemes ir arī lieli dzelzs rūdas krājumi, kas traucē kompasu darbībai un ceļotājus bieži vien aizved nepareizā virzienā.
Vairāk par pašu mežu un tā dīvainībām lasi šeit.
Leļļu sala, Meksika
It kā jau šis mežs pats par sevi nebūtu šaušalīgs, bet šo koku biezokni, kas atrodas Meksikā uz kādas salas, papildina kāda baismīga nianse – koku zaros sakārtas lelles. Un tieši šī faktora dēļ sala iemantojusi nosaukumu "Isla de las Munecas" jeb Leļļu sala.
Kā vēstī vietējā leģenda, kāds kungs, kurš bijis salas uzraugs, kanālā pamanījis slīkstošu meiteni, kuru nav spējis izglābt. Viņai piederošo lelli, kuru atradis turpat netālu, iekāris kokā cieņas dēļ. Tā bijusi pirmā rotaļlieta, kas rotājusi mežu.
Tomēr meitenes gars apsēdis gan vietu, gan kungu, tāpēc vīrietis esot turpinājis mežā izkārt rotaļlietas. Daudzi apgalvo, ka vīrietis vienkārši nav spējis samierināties ar faktu, ka viņa spēkos nav bijis izglābt meiteni. Lai vai kā – 50 gadus kolekcionējot un izkarot lelles koku zaros, vīrs noslīcis turpat, kur pirms daudziem gadiem dzīvība apsīka meitenei, vēstīts "Isladelasmunecas".
Daudzi uzskata, ka arī kunga gars nu klīst pa spocīgā meža biezokni. Pēc salas uzrauga nāves, proti, 2001. gadā šī vieta kļuvusi par iecienītu tūristu objektu, turklāt salas ciemiņi turpina tradīciju un uz šo vietu dodas ar jaunām lellēm.
Plašāku biedējošās salas stāstu un fotogrāfijas iespējams atrast te.
Hoia Baciu mežs, Rumānija
Arī šis mežs glabā savu stāstu. Spocīgā vieta šādu nosaukumu ieguvusi kāda gana dēļ, kurš ar 200 aitu lielu ganāmpulku pazudis mežā. Tomēr plašāku atpazīstamību šī vieta ieguva 1968. gadā, kad militārais tehniķis virs meža iemūžinājis lidināmies, viņaprāt, NLO. Lai arī no tā, ka viņš šādu fotogrāfiju izplatīja, viņš nevarēja neko iegūt, viņš varēja zaudēt ļoti daudz. Un tā arī bija, jo šī bilde maksāja viņam darbu, skaidrots "Independent". Tomēr fakts, ka viņa pārliecība bija tik spēcīga, lai spertu šo riskanto soli, sašūpo pārliecību pat visneticīgākajiem ļaudīm.
Mūsdienās, ieejot mežā, cilvēki izjūt dažādus ikdienai neierastus simptomus – viņi izjūt sliktu dūšu, dzird neadekvātas skaņas, izjūt nedrošību, kā arī ikvienam šķiet, ka viņu novēro. Gluži tāpat jāpiemin tas, ka mistiskā kārtā mežā nestrādā arī visas tehnoloģijas. Rezumējot – neiztrūkt gan šaušalīgu spoku stāstu, gan citas dīvainības, ar ko sastopas ne viens vien šī meža viesis.
Melnais mežs, Vācija
Jau no nosaukuma vien sametas šķērmi ap dūšu! Melnais mežs. Tomēr šo leģendu popularizēšanas pirmsākumu iemesli meklējami pie pasaku burvjiem brāļiem Grimmiem. Šis mežs tika aprakstīts daudzās no viņu pasakām, tostarp, stāstā par Ansīti un Grietiņu, raksta "Business Insider".
Atrodoties Vācijas dienvidrietumu daļā un krustojoties ar Reinas upi, Melnais mežs ir tikpat šaušalīgs, cik tas ir skaists. Tomēr, kā vēsta nostāsti, tā ir mājvieta paranormālām radībām – sākot ar raganām, beidzot ar vilkačiem. Tomēr vietējie vairāk šo vietu godā, nevis bijīgi izvairās. Vietas iedzīvotāji šajā vietā ik pa laikam rīko iespaidīgus karnevālus, kuros pārģērbjas par visiem meža mošķiem – raganām, dēmoniem, spokiem un dažādām citām radībām.
Elfina mežs, ASV
Daudzi šo mežu uzskata par biedējošāko vietu Kalifornijas štatā. Vadoties pēc atrastajām vēsturiskajām liecībām un atradumiem meža biezoknī, šeit reiz mitinājušās vietējās indiāņu ciltis.
Tomēr baisā stāsta pirmsākumi meklējami ap 18. gadsimta sākumu, kad kāda klejotājtauta turp esot bēguši no vietējiem iedzīvotājiem. Viņiem gan nav izdevies aizmukt, un daudzi no viņiem tikuši pat nogalināti. Tieši šī iemesla dēļ šo vietu nolādējuši daudzi sāpinātie piederīgie, un tā jau ilgus gadus kļuvusi par vietu, kur atrasties nav sevišķi omulīgi.
Arī mūsdienās tie, kas šķērsojuši mežu, atklāj, ka tajā var novērot dažādas dīvainības – daži esot redzējuši kādas baltā kleitā tērptas dāmas spoku, citi – asiņojošus kokus, bet vēl kāds manījis auļojošus zirgus, kuru mugurā ir spoks.
Epinga mežs, Lielbritānija
Spoku pazibēšana, neizskaidrojamas skaņas un citas paranormālas parādības raksturo arī Epinga mežu Anglijā. Un tieši šie stāsti jau ilgu laiku uztur tūristu un apkārtējo interesi.
Lai arī šajā mežā it kā novērojamas mistiskas lietas, kam nav nekāda sakara ar racionāliem pieņēmumiem, tas piedzīvojis arī daudzus reālus, taču visai vardarbīgus notikumus. Meža izmērs, koku blīvums un atrašanās netālu no Londonas šo vietu jau gadsimtiem ilgi ir padarījis par iecienītu noziedznieku slēpni, bet zem tumšās zemes segas mūžības miegā nelabprātīgi devušies daudzi to upuri, raksta "Guardian".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
