Ciemos: Agronomes Maijas Veinbergas veidotais rododendru mežs Engurē  (1)

Ieejot Maijas Veinbergas "dabas pasaulē", sajūtas ir lieliskas – miers, harmonija un mežs. Tiem, kas ir dabas mīļotāji un cienītāji, šī vieta būtu kā īsts medus pods. Apsēžoties rododendru ielenkumā, ir vēlēšanās palikt tur mūžīgi, tieši tāpat kā Vinnijam Pūkam nav vēlēšanās no medus poda atkāpties kaut uz sekundi. Pati Maija arī stāsta, ka viņai ir grūti aiziet no savas miera ostas un doties uz Rīgu: "Rīgas steiga un drūzma – tas nav priekš manis. Man patīk daba, miers un šī ir manis veidota vieta, kurā jūtos labi."

Maijas kolēģi viņu sauc par "Mammu dabu" un, teikšu godīgi, tā arī ir. Viņa ir īsts dabas cilvēks, kurš novērtē pilnīgi visu, ko daba radījusi. Maijas miera nostūris atrodas Engures mežā, blakus upītei, netālu no jūras. Maija savā dārzā ir centusies saglabāt to īsto meža sajūtu un viņai tas ir lieliski izdevies, jo skaistie rododendru krūmi ir meža koku ieskauti. Maija stāsta, ka saglabāt meža sajūtu nemaz nav tik viegli, jo visas meža puķītes, piemēram, neaizmirstules ir divgadīgas un līdz ar to ir diezgan daudz darba jāiegulda.

Ja citiem nezāles ir nezāles, tad Maijas meža dārzā nezāles esot mazie ozoliņi, kurus vāveres, kas dzīvojas pa priedēm un lielo ozolu, sagādā kā ozolu "bērniņus". "Bet nu es jau nerauju ārā – lai tik aug. Dēls teica, ka Jāņos pīs vainagus. Lai taču te visi dzīvo savvaļā," teic Maija.

Mierpilnā rododendra meža saimniece stāsta: "Tas pat nebija tad, kad mācījos par agronomu vai kad sāku strādāt selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte", tas viss sākās jau ļoti sen. Es uzaugu vietā, kur auga arī rododendri – Lāčupītes dendrārijā, kas atrodas starp Klapkalnciemu un Apšuciemu, mežā. Mans tēvs ar savu brālēnu tur uzsāka savu darbu ar augiem, tēvs bija mežsargs un tēva brālēns – ostu krānu inženieris, bet viņam arī ļoti patika augi. Tajā laikā viņi caur mežsaimniecību nokārtoja, ka drīkst izmantot šo zemi augu audzēšanai, bet mežsaimnieku savienība par to bija ļoti dusmīgi, jo viss mežs esot bijis piestādīts ar "kaut kādiem" augiem." (smejas – aut.)

Lāčupītes dendrārijs ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā, pastaigājoties pa Lāčupītes taku, īpaši vasarā, iespējams aplūkot daudzus gan vietējos, gan svešzemju ziedošos augus visā krāšņumā, ieskaitot skaistos rododendrus.

Ja reiz es gribu justies kā mežā, tad man jāsadzīvo ar visu, kas ir mežā." Attēlā – pudurs, kurā dzīvo divas jaukas vāverītes.

Agronomes Maijas Veinbergas skaistajā mežā var atrast ļoti daudz rododendru sugas un viņa pati pat nevar nosaukt to skaitu, jo pie viņas esot pat tādi, kuriem nemaz nav nosaukuma. "Selekcijas rezultātā ir tādas sugas, kuras nav apstiprinātas. Iespējams, kāds brāķītis, bet man tos ir žēl un es paņemu pie sevis, lai mēģinātu viņus "atreanimēt"," smaidot teic rododendru meža saimniece.

Viņas meža ielejā šobrīd var izbaudīt īstu meža burvību ar košiem ziediem. Mežā aug tādas sugas kā, piemēram, agrie Ledebūri (zied aprīlī), Kaningema baltie rododendri 'Cunningham's White' (Maija parasti iesaka šo šķirni rododendru mīļotājiem, jo tas ir ļoti pacietīgs un aug visur), ļoti vēlu ziedošie rododendri 'Līgo'.

Maija stāsta: "Mūžzaļajiem ir vēsie toņi – zilgani violeti, vasarzaļie ir oranžīgi sarkanīgi, bet selekcionāru mērķis ir radīt mūžzaļu dzelteno. Pagalmā atrodami arī jaunizveidotie Latvijas karogu krāsas rododendri – 'Henrijs Red' un 'Babītes sarkanais'. Tā kā Engurē nav tik auksts, kā arī gaisa mitrums piejūras klimatā ir liels, kas rododendriem ir ļoti svarīgs, tad tie šeit jūtas tik labi."

"Katra darbinieka vārdā ir nosaukta kāda šķirne, arī manā vārdā nosaukta šķirne 'Maija', kas ir viens no mīļākajiem augiem. Ļoti mīļi, ka mani kolēģi mani sauc par "Mamma daba". Par godu manam otrajam vārdam šķirni 'Maiju' pārsauca par 'Mamma daba'. Otra mana mīļākā rododendru šķirne ir skaistā 'Feja' – lillā ar melnu vidiņu."

Viens no iestādītajiem rododendriem ir ļoti īpašs saimniecei – 'Bernšteins'. "Tas ir dzeltenais rododendrs, kuru man uzdāvināja vecs un mīļš dārznieks Jānis Bediķis, ar kuru es kādreiz kopā strādāju. Tad nu viņa piemiņai es šo rododendru iestādīju tieši pie mājas durvīm, lai gan es saprotu, ka augam noteikti citur labāk patiktu," pastāsta Maija.

Mājas vēja rādītājs ir ragana uz slotas un Maijas vīrs smejoties saka, ka, tad kad sieva nav mājās, tad vismaz varot uz vēja rādītāju paskatīties – esot ļoti līdzīga sievai.

Mājas priekšpusē ir liels akmens, uz kura speciāli uzaudzēta sūna. Tā esot kaķīša gultiņa, kurā viņš ļoti labprāt uzturas (bildes atradīsi galerijā – aut.).

Ieskaties skaistajā rododendru mežā!