Kad 18. gadsimtā Vidzeme nonāca Krievijas sastāvā, ķeizariene Elizabete 1750. gadā Alūksnes, Annas, Ērmaņu, Ilzenes, Mālupes, Pededzes, Alsviķu un Kalnamuižu dāvāja kancleram grāfam Voroncovam, kurš, savukārt, tās pārdeva slepenpadomniekam Otto Hermanim fon Fītinghofam. Šajā laikā kā pusmuiža veidojās arī Jaunanna ("Neuanennhof"). Fītinghofa īpašumā Vecannas, Jaunannas un Ērmaņu muiža bija līdz 1874. gadam, kad tās par 377 000 sudraba rubļiem nopirka barons Konstantīns fon Knorrings, stāsta Alūksnes Tūrisma informācijas centrā.
Šis barons dzīvoja sakšu galmā un tērēja naudu – viņam nebija mantinieku, tāpēc arī nerūpēja savi īpašumi, kas galvenokārt sastāvēja no mežiem. Problēmas radīja kokmateriālu realizēšana, tāpēc viņš mežus piedāvāja savam draugam, Apes baronam Rūdolfam Frīdriham Akselim fon Delvigam (1851 – 1916). Pēc viņa nāves muižas pārvaldīja meitas Edītes (1881 – 1974) vīrs Arturs fon Vāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
