Vēstures garša Pededzes krastos – Jaunannas mežmuižas medību pils Alūksnes novadā  (3)

Kad 18. gadsimtā Vidzeme nonāca Krievijas sastāvā, ķeizariene Elizabete 1750. gadā Alūksnes, Annas, Ērmaņu, Ilzenes, Mālupes, Pededzes, Alsviķu un Kalnamuižu dāvāja kancleram grāfam Voroncovam, kurš, savukārt, tās pārdeva slepenpadomniekam Otto Hermanim fon Fītinghofam. Šajā laikā kā pusmuiža veidojās arī Jaunanna ("Neuanennhof"). Fītinghofa īpašumā Vecannas, Jaunannas un Ērmaņu muiža bija līdz 1874. gadam, kad tās par 377 000 sudraba rubļiem nopirka barons Konstantīns fon Knorrings, stāsta Alūksnes Tūrisma informācijas centrā.

Šis barons dzīvoja sakšu galmā un tērēja naudu – viņam nebija mantinieku, tāpēc arī nerūpēja savi īpašumi, kas galvenokārt sastāvēja no mežiem. Problēmas radīja kokmateriālu realizēšana, tāpēc viņš mežus piedāvāja savam draugam, Apes baronam Rūdolfam Frīdriham Akselim fon Delvigam (1851 – 1916). Pēc viņa nāves muižas pārvaldīja meitas Edītes (1881 – 1974) vīrs Arturs fon Vāls.

Barons Aksels Delvigs 20. gadsimta sākumā nolēma racionāli izmantot kokmateriālus, jo ar peļņu, ko dotu to apstrāde, bija jāmaksā Knorringam par iegūtajām muižām. Šajā nolūkā viņš Jaunannā uzcēla (vai pārbūvēja) papīra dzirnavas ("Holzmühle") jeb papes fabriku un tad slēdza tur esošo dzelzs kaltuvi (sauktu par "Āmuru"), jo tā bija novecojusi. Par Annas muižās iegūtajiem ieņēmumiem Delvigs savu Apes muižu varēja izveidot par priekšzīmīgu saimniecību.

Aksels Delviga saimniekošanas laikā, 20. gadsimta sākumā, tika uzcelta arī Jaunannas mežmuižas medību pils, kas vēlāk, pirmās brīvvalsts laikā (agrārās reformas rezultātā) tika nacionalizēta. 20. gadsimta 30. gadu vidū pilī saimniekoja Meža departaments, bet daļā ēkas tika ierīkoti dzīvokļi. Savukārt no 1991. gada pils īpašnieks ir Valsts mežu dienests. Šobrīd Jaunannas mežmuižas medību pils ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, skaidrots Alūksnes muzeja pētnieciskajos materiālos.

Šobrīd pils ir brīvi pieejama tūristiem, bet apskatāma gan tikai no ārpuses, jo, kopš tur vairs neatrodas Annas mežniecība, pils durvis ir slēgtas. No P43 šosejas uz pili ved norādes, vienīgi jāņem vērā, ka, dodoties uz šo vietu, aptuveni divi kilometri jāmēro pa zemes ceļu.