Spāņi nereti izmanto teicienu, ka konkrētā lieta ir Potosi vērta, kas nozīmē – kaut kas ir veselas bagātības vērts. Par Bolīvijas pilsētiņas Potosi vērtību pārliecinājusies arī ceļotāja Kristiāna Mārtinsone, kura par saviem piedzīvojumiem raksta arī blogā "istscelotajs.wordpress.com". Turpinājumā iespējams iepazīties ar viņas ceļojuma piezīmēm šajā sudraba pilsētā.
Spāņu konkistadori šajā pilsētā atklāja milzīgas sudraba atradnes un nevilcinājās tās maksimāli izmantot, padarot daudzus konkistadorus par bagātiem cilvēkiem un ilgi nodrošinot arī Spānijas karaļvalsti ar kvalitatīvām sudraba monētām. Viena no tām ar samērā augstu vērtību tā arī tika nodēvēta – "potosí".
Tieši šī iemesla dēļ, esot Potosi, noteikti jādodas ekskursijā uz "Casa de la Moneda" jeb, tulkojumā no spāņu valodas, Monētas māju, kur šīs sudraba monētas tika kaltas. Šeit varēsiet izkalt arī paši savu monētu. Pilsēta ir patiešām bagāta ar muzejiem, bet šis jāapmeklē obligāti, tā kā vizītes laikā ne tikai uzzināsiet visu par pilsētas galveno industriju, bet arī gūsiet priekšstatu par dzīvi un mākslu konkistas laikā un pēc tās.
Kopumā pilsētā ir saglabājušās diezgan daudzas spāņu konkistadoru celtās ēkas un izveidotie laukumi, kuru skaistumu nevar noliegt. Pastaigājoties pa pilsētu, daudzviet redzēsiet "Cerro Rico" jeb Bagātā kalna siluetu, kurā jau gadsimtiem atrodas sudraba atradnes. Tur vēl šodien strādā pilsētas iedzīvotāji, bet to skaits salīdzinoši ar iepriekšējiem gadsimtiem ir niecīgs. Diemžēl darba drošība gan ir teju tāda pati kā senāk.
Tiek piedāvātas arī ekskursijas pa kalna pazemes tuneļiem, kuros daudzi zaudējuši veselību, iegūstot šo vērtīgo metālu. Ekskursijai ir jābūt psiholoģiski gataviem un arī jāapzinās, ka šajos tuneļos varat justies tikpat droši kā tur strādājošie – ne vairāk un ne mazāk.
No Potosi dodamies uz Sukri. Ceļš ir asfaltēts un labā stāvoklī. Varam izvēlēties divus variantus, kā tur nokļūt. Pirmais: ar taksi braukt līdz jaunajam terminālim (Terminal Nuevo), kas atrodas 20 minušu brauciena attālumā no centra, bet no tā braukt 3-4 stundas ar autobusu, no kura atkal nepieciešams nolīgt taksi, lai aizbrauktu uz viesnīcu. Otrais: izmantot privāto šoferu jeb sava veida taksistu pakalpojumus, kurus piedāvā katra viesnīca, un nākamajā viesnīcā nokļūt 2-3 stundu laikā. Brauciens ar viesnīcas piedāvātajiem šoferiem, izbraucot vairāk vai mazāk noteiktā laikā, bieži var sanākt lētāk nekā pirmais variants, turklāt tas atbrauks pakaļ uz viesnīcu un nogādās līdz nākamās viesnīcas pašām durvīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
