Pārgājiens pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu, kur 20 kilometrus vērot fantastiskus skatus  (5)

Edgars stāsta, ka šo maršrutu iespējams veikt aptuveni 4-6 stundās, kas ir atkarīgs gan no iešanas tempa, gan ieturēto paužu ilguma, bet viņam izdevies plānoto ekspedīciju ar mirkļu baudīšanu un iemūžināšanu pievarēt aptuveni piecās stundās. Par savu pieredzi stāsta pats Edgars. Viņš arī dalās ar noderīgiem ieteikumiem citiem interesentiem.

"Ja pārgājienu sāksi no Tūjas, tad jāņem vērā, ka šeit īsti nav norāžu, kā tikt līdz jūrai. Nācās skatīties kartē (telefonā) tuvākos ceļus un pēc tam lavierēt pa taciņām starp privātmāju žogiem.
Sākuma posms no Tūjas līdz Ķurmragam ir salīdzinoši neakmeņains un viegli ejams. Ķurmragā atrodas viens no iespaidīgākajiem maršruta apskates objektiem – Ķurmraga bāka. Kādreiz tā esot bijusi stāvkrasta augšpusē, bet šobrīd noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.

Tālāk aiz Ķurmraga sākas posmi ar diezgan daudziem un jau lielākiem akmeņiem – gan jūrā, gan krastā. Ejot tālāk, aptuveni līdz Kurliņupes ietekai, parādās arī pirmie stāvkrastā esošie smilšakmens atsegumi ar alām. Šī esot vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies aptuveni pirms 350 – 380 miljoniem gadu.

Ejot tālāk, nonākam līdz Veczemju klintīm – laikam iespaidīgākās visa maršruta garumā, gan augstuma un dziļuma, gan alu daudzuma ziņā. Virs klintīm saauguši un vietām arī nokarājušies bērzi, kas šo skatu padara vēl iespaidīgāku.

Aiz Veczemju klintīm ir šī pārgājiena grūtākais posms, jo brīžiem nākas iet (vai pareizāk sakot – lēkāt) tikai pa akmeņiem. Tos apiet īsti nav iespējams, jo vienā pusē ir jūra, bet otrā – stāvkrasts.
Šajā posmā skatāmi daudzi interesanti, vertikāli, cilvēku veidoti akmeņu krāvumi (daži pat cilvēka augstumā), fotogrāfiem noteikti patiks – piedod īpašu noskaņu un auru jau tā varenajiem dabas skatiem.

Pārgājiena noslēgumā, tieši blakus krastam, pienāk Meleku ceļš, pa kuru ejot tālāk, nonāku līdz Ainažu – Rīgas šosejai un turpat ir arī autobusa pietura, atpakaļceļam uz Rīgu.

Lietas, kas jāņem vērā pirms doties pārgājienā: pirmais un pats galvenais – apavi. Iešļūcenes vai parasti ielas apavi šeit nederēs. Ideālā gadījumā vajadzētu speciālus pārgājieniem paredzētus apavus, bet derēs arī skriešanai vai sportošanai paredzēti apavi. Kā jau minēju iepriekš, pārgājiena laikā ir posmi, kuros nākas iet tikai pa akmeņiem, tāpēc apaviem jābūt ar neslīdošu zoli – it īpaši, ja pārgājienu veiksi lietainā laikā.

Tāpat nepieciešams paņemt līdzi pietiekoši daudz dzeramā ūdens, kā arī pārtiku, jo visa posma garumā nav veikalu, kur to varētu iegādāties. Runājot par pārtiku – izvēlējos ņemt dažādus musli, riekstu batonus, kā arī vecos labos tūristu brokastu konservus – nebojājas arī siltā laikā, kā arī neaizņem daudz vietas.

Ja pārgājienā dosies vasarā, saulainā laikā, tad noteikti jāpadomā arī par atbilstošu cepuri, lai pasargātu galvu no pārkaršanas, kā arī jāņem līdzi pretiedeguma krēms (pats veicu šo posmu saulainā dienā un praktiski visu ceļu sanāca atrasties saulē, tāpēc noderēja gan līdzpaņemtā platmale, gan pretiedeguma krēms). Vērts arī padomāt par lādētāja-akumulatora (jeb tautā dēvētā "Power bank") iegādi – pārgājienos tas ir ļoti noderīgs, it īpaši, ja vēlēsies atzīmēt paveikto maršrutu kādā no fitnesa aplikācijām, kas ievērojami samazinās telefona akumulatora darbības laiku.

Un pēdējais ieteikums – ja dodies uz pārgājienu ar sabiedrisko transportu, nepieciešams iepriekš izpētīt autobusu sarakstus tā, lai var saplānot aptuveno iešanas laiku un nesanāk nokavēt kādu no pēdējiem autobusiem atpakaļ uz Rīgu vai kādu citu pilsētu.

Izdomāju doties šajā pārgājienā, jo nekad nebiju bijis kādā no akmeņainajām jūrmalām un, pēc internetā pieejamās informācijas, secināju, ka Vidzemes akmeņainā jūrmala šādam pārgājienam varētu būt pati piemērotākā. Man šis bija pirmais pārgājiens, kas bija tik garš, tāpēc bija sava veida izaicinājums. Pirms tam gan biju diezgan daudz un garus gabalus braukājis ar velosipēdu, kā arī mēdzu ik pa laikam skriet piemājas stadionā, bet, neskatoties uz to, pēc pārgājiena bija nogurušas un sāpošas kājas. Ar to jārēķinās, it īpaši, ja pirms tam neesi nodarbojies ar šāda veida aktivitātēm.