Piecas Igaunijas salu muižas, kur smelties jūras gaisu un vēstures garu  (1)

Muižas senākās rakstītās liecības sniedzas līdz pat 1566. gadam, kad Dānijas karalis Frederiks II nodeva īpašumu fon Knoru (von Knorr) ģimenei, tādā veidā pateicoties par pakalpojumiem Dānijas monarhijas labā. Tajā laikā muižas un tai piederošās lauksaimniecības daļas jau bijis svarīgs agrikultūras centrs uz salas. Tomēr paši pirmsākumi muižai meklējami pat 14. gadsimtā – vēl šodien saglabājušās un ir redzamas dažas sienas no vēsturiskās ēkas.

Ievērojami paplašināšanās darbi un jaunas fasādes izbūve muižā notika 19. gadsimta otrajā pusē. Līdz ar to ēkai tika piešķirts harmonisks tā laika pieskāriens un tīras līnijas, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām un dod muižai īpašo raksturu. Ēkas, kas veido pagalma daļu, tika uzceltas laikā no 1870. līdz 1890. gadam, kad Vācijā un Baltijā dižciltīgie baudīja labklājības laiku.

Par jaunas elpas iedvešanu Muhu salai un muižai noteikti var pateikties fon Bukshēvdenu ģimenei. 19. gadsimta beigās baronam Aleksandram fon Bukshēvdenam (Alexander von Buxhoeveden) bija ietekmīgs stāvoklis Krievijas cara Nikolaja II galmā. Kopā ar sievu Šarloti ģimene piesaistīja pasaules krāšņumu salīdzinoši mierīgajā Muhu salā. Vasaras svētkos tieši muiža kļuva par īstenu kultūras vietu, jo Šarlote, līdz ar savu atbraukšanu no Sanktpēterburgas uz salu vasaras mēnešos, vienmēr ņēma līdzi māksliniekus un mūziķus. Savukārt Aleksandrs pievērsa pastiprinātu uzmanību muižas ainavām. Kur vien veda ceļojumi, viņš vienmēr atveda retu sugu pārstāvjus un iestādīja muižas parkā. Vēl līdz pat šodienai tie veido skaistus un salai netipiskus skatus. 1919. gadā Aleksandru nežēlīgi nogalināja revolucionāri, kamēr viņš no muižas devās uz cietzemi. Viņa sieva nākamajā dienā bēga uz Brandenburgu. Tā arī noslēdzās fon Bukshēvdenu klātbūtne un ietekme Muhu salā, tomēr viņu atstātais mantojums mūsdienās priecē viesus vēl šodien.

Padomju laikā muiža tika izmantota gan armijas biroja vajadzībām, pārveidota par zivju izplatīšanas centru, gan arī kā sociālās aprūpes centrs veciem cilvēkiem līdz pat 80. gadu beigām. Tomēr kopš 1996. gada norit aktīva darbība pie muižas atjaunošanas jaunā kvalitātē, ar mērķi padarīt to par pievilcīgu viesnīcu Baltijas laukos.

Mācītāja māju izstrādāja arhitekts Karls Lorencens (Carl Lorenzen). Tā tika uzcelta 1832. gadā ar mērķi nodrošināt dzīvesvietu mācītāja ģimenei. Mājas īpašums bija salīdzinoši mazs, tam piederēja tuvumā esošie pāris ciemati un atsevišķas vietas uz mazām saliņām. Interesanti, ka pirmais stādītais parks uz Muhu salas ir veidots tieši šai mājai piederošajā īpašumā.

20. gadsimtā mācītāja mājā tika ierīkota pasta nodaļa, kinoteātris un ārstu kabineti. Savukārt mūsdienās ēku renovē, atjauno vietējā "mantojuma skola" un Muhu salas Svētās Katrīnas baznīcas draudze.

Lielu atbalstu vēstures saglabāšanā veic Muhu salas mantojuma skola (Muhu Heritage school), kas darbojas kopš 2013. gada. Skolas pārstāvji iekārtojušies baroka stila koka ēkā un aktīvi organizē dažādas aktivitātes, ieskaitot restaurācijas darbus sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem. Finansējums tiek piesaistīts gan no dažādām dotācijām, gan privātiem ziedotājiem. Akmens flīzes uz jumta rotā ziedotāju vārdi, tomēr renovēšanas un atjaunošanas darbos iesaistās arī brīvprātīgie un studenti mācību procesa ietvaros. Mantojuma skola lieliski iesaista ne tikai lokālās skolas bērnus, bet arī tos, kuri vasaras brīvlaikā apciemo vecvecākus vai viesojas atpūtas mājās.

Viduslaiku muiža pirmo reizi pieminēta 16. gadsimtā, kad tā piederēja fon Lodes ģimenei. Savukārt galvenā muižas ēka datēta ar 1785. gadu. Fon Lodes ģimenei muiža īpašumā bijusi līdz 1808. gadam, tomēr vēlāk tā saistīta ar tādu slavenu ģimeņu vārdiem kā fon Stakelbergi (von Stackelbergs), fon Bergi (von Bergs), kā arī Hoiningeni-Hoines (Heoyningen-Heune) pārstāvji. Pēdējie muižu īpašumā paturēja aptuveni simts gadu, tomēr 1920. gadā tā tika konfiscēta zemes reformas laikā.

Mūsdienās muiža ir Vilsandi Nacionālā parka (Vilsandi National park) apmeklētāju centrs. Vilsandi ir Igaunijas un arī Baltijas vecākais dabas rezervāts, kas izveidots jau 1910. gadā ar mērķi pasargāt unikālas putnu kolonijas.

Nacionālais parks Sāmsalas rietumos ir interesanta, bet neizpētīta teritorija. Tajā ir skaidri jūtama salas patiesā daba – jūra, piekrastes saliņas un ciemati, senā osta un kuģu būvniecības vietas. Apkārtnes apskatei ir pieejami dažādi maršruti un ekskursiju objekti. Tomēr, lai izbaudītu un apskatītu pēc iespējas vairāk, ieteicams izvēlēties tieši riteni. Tādā veidā gan attālumi būs vieglāk veicami, gan uz savas ādas izjusta salas īpašā gaisotne.

Domājot par nākotni, Vilsandi parka un tuvākās apkaimes potenciāls ir tradicionālo ceļojumu organizēšana. Uz salas mītošie vecākie cilvēki spēj pastāstīt un iemācīt dažādus senus amatus, kas palīdzētu salas viesiem izzināt Sāmsalas pagātni un apgūt vēstures paražas.

Pidulas muiža atrodas 35 kilometrus uz ziemeļiem no salas galvaspilsētas Kuresāres, tikai jūdzi no Baltijas jūras un 15 kilometrus no Sāmsalas ostas, kas spēj uzņemt okeāna kruīza kuģus. Muiža pirmo reizi minēta 16. gadsimta hronikās. Šī teritorija un ēku komplekss ir viena no tām vietām Sāmsalā, kas spējusi vislabāk saglabāties vēstures notikumos un īpašnieku maiņās.

Muižas galvenā ēka tika uzcelta pēc Lielā Ziemeļu kara 18. gadsimta pirmajā pusē, pateicoties Matiasam Kristofam fon Stakelbergam (Matthias Christoph von Stackelberg). Desmitu gadu laikā vairāki īpašnieki atjaunoja un paplašināja lielo zāli, kā arī dienvidu fasādi. 18. gadsimta izskaņā muižu laulības noslēgšanas ietvaros nodeva fon Tollu ģimenes rokās. Tāpat kā lielākā daļa muižu arī šī salas pērle tika konfiscēta pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā. Pēc konfiscēšanas muižā tika nodibināta skola, kas telpās darbojās līdz 70. gadu sākumam.

Apkārtējā parka varenums saglabājies no 1850. gada, kad tas tika veidots kā dendrārijs. Parka spožums un lielākā vērtība ir pirms 150 gadiem stādītais Liepas koks. Šodien muiža var lepoties ar savu īpašo dabas parku, kurā plānota vairāku daļu atjaunošana, apgaismojuma ieviešana un citu darbu veikšana.

Muiža piedāvā greznu lauku tūrismu ar dažādām aktivitātēm ģimenēm, pāriem un privātām grupām. Rudenī viesi var doties ogot, sēņot vai medīt. Savukārt ziemā tiek piedāvāta slēpošana un braucieni ar kamanām. Tomēr visvairāk viesu izvēlas atpūsties vasaras sezonā, kad muižas teritorijā var doties pastaigā ar zirgiem, doties apskates braucienā ar riteni, peldēt jūrā un vietējos ezeros.

Organiskas pārtikas izvēli muiža atbalstījusi vienmēr, attīstot biznesa koncepciju un principus virtuvē, kas atvērusies 2013. gadā. Jau 2009. gadā slavenā somu pavāre un augu speciāliste Mirja fon Knoringa (Mirja von Knorring) izveidoja klasisku augu dārzu muižas teritorijā. Viņa izdevusi arī savas pavārgrāmatas, kur vienā no tām balstījusies guvernantes Selmas Matildes Ariko (Selma Mathilde Ariko) piezīmēs un receptēs - pirms Pirmā Pasaules kara Ariko strādājusi par guvernanti un galveno pavāri lielākajās Igaunijas muižās. Tāpat kā pirms 100 gadiem arī šodien muižas virtuve balstās lokālos un veselīgos produktos, iekļaujot pašu augus no vietējā dārza.

Pilguses muižas komplekss atrodas Sāmsalas rietumu krastā. Muižas vēsture datēta ar 1558. gadu, kad zeme tika nodota Hinriham Bilinghausenam (Hinrich Billinghausen). Vēlākos gados muiža bijusi bērnības māja slavenajam pasaules jūrniekam un vienam no Antarktikas kontinenta atklājējiem Fabiānam Gotlībam fon Belinshauzenam (Fabian Gottlieb von Bellingshausen), kurš bijis admirālis Krievijas cara flotē. Nākamais muižas saimnieks bijis cits slavens jūrnieks Karls Pontus fon Nolkens (Karl Pontus von Nolken), kurš divreiz kuģojis apkārt zemeslodei. Tomēr 1909. gadā muižā tika dibināta Sāmsalas slimnīca.

Jaunas dvesmas muižā ieplūda 2000. gada jūlijā, kad sākās renovēšanas darbi ēkas ziemeļu daļā. Tur ir banketu zāle ar skatuvi, kas piemērota pasākumiem un konferencēm. Savukārt dienvidu daļā ir 13 istabiņas viesiem. Šobrīd muiža ir Igaunijas nacionālais piemineklis, kas vilina vēstures zinātkāros. Katram viesim der atcerēties, ka muiža ir atvērta tikai pēc iepriekšējas vienošanās.