Mežonīgā Gruzija, kur par draugiem var kļūt vienas maltītes laikā  (1)

Nokļūšana uz šo Gruzijas daļu no Latvijas nav sarežģīta, jo Rīgu un Kutaisi savieno tiešais lidojums. Jau dažu stundu laikā tev ir iespēja nokļūt krāšņajā zemē. Īrējot auto, ir jāņem vērā, ka mežonīga ir ne vien Gruzijas daba, bet arī auto vadīšanas kultūra.

Dodoties uz šo valsti, ir jābūt gatavam ēst gardus ēdienus un dzert vīnu, īpaši, ja gadās viesoties pie kāda vietējā. Tāpat jārēķinās, ka šajā valstī ir karstāks nekā pie mums, tāpēc vasaras viducis tur varētu būt diezgan tveicīgs. Šādi laikapstākļi ir piemēroti atpūtai pie jūras un peldēm kalnu upēs, turpretim pastaigas pa pilsētām un brīnišķīgās dabas apskate būs jāatliek uz vakaru, kad gaiss paliek nedaudz vēsāks.

Izņēmums, protams, ir restorāni un kafejnīcas. Tur tiek pasniegts tieši tas, kas pasūtīts. Tradicionālos ēdienus pasniedz galda vidū, ļaujot visiem pie galda sēdošajiem nogaršot dažādus labumus un pašam izvēlēties notiesājamā ēdiena daudzumu.

Vīns ir teju neiztrūkstoša maltītes daļa, arī tad, ja ieturat pusdienas. Ja ciemojies pie vietējiem, nebrīnies, ka šo gruzīnu tradicionālo dzērienu pasniedz traukā, ko Latvijā varētu dēvēt par sulas krūzi. Iztukšota tā tiek papildināta atkal un atkal. Un tā tukšosies, jo maltītes laikā tiek uzsaukti daudzi jo daudzi tosti – pateicība viesiem, paldies mājas saimniekiem, tosts par bērniem, par sievietēm, par vīriešiem, par aizgājējiem, par visu, visu, kas dzīvē dārgs un nozīmīgs.

Viesu uzņemšanā iesaistās visi, arī bērni. Vietās, kur man sanāca viesoties, paši jaunākie rūpējās par ciemiņu izklaidēm – dziedāja un dejoja. Izklaidēs tika iesaistīti arī viesi. Tā vietā, lai sēdētu savā vietā un klusībā lūgtos, lai tevi neuzaicinātu uz deju, jo tu neproti dancot kā vietējie, es ieteiktu ļauties notiekošajam un mūzikas ritmiem. Bieži kautrīgajiem tas var nenākties viegli, bet, to izdarot, izrādīsi ne tikai cieņu pret laipnajiem mājas saimniekiem, bet arī izjutīsi vietējo kultūru uz savas ādas.

Maltīte ar dejām, dziesmām, vīnu un sarunām var ilgt vairākas stundas, un tās beigās var šķist, ka visi pie galda sēdošie ir seni draugi, no kuriem žēl atvadīties. Ja tev ir iespēja paviesoties kāda vietējā mājās, nekādā gadījumā neatsakies no ielūguma, jo tā izbaudīt plašo gruzīna sirdi un kļūt par draugiem dažu stundā laikā nekur citur tu nevarēsi.

Dienas laikā lielākā daļa cilvēku atrodas pie jūras – peldas vai gozējas saulītē, izlaidušies atpūtas krēslos. Uz zemes savu dvieli noklājis vien retais, jo pludmale ir akmeņaina un ar basām pēdām pa to staigāt ir grūti. Daudzi atpūtnieki pat peldas ar gumijas apaviem kājās. Ūdens ir sāļš, silts un patīkams, bet iebrist jūrā un no tās izkļūt, ja pēdas ir basas, var būt ļoti sarežģīti. Jāpiebilst, ka viļņi šo procesu nebūt neatvieglo.

Piekrastē ir ļoti daudz bāru un kafejnīcu, kur ieturēt maltīti vai glāzi vīna. Tāpat arī pilsētā netrūkst klubu un nakts izklaides vietu, kur iespējams gan vērot krāšņus priekšnesumus, gan izdejoties ne tikai tradicionālas, bet arī pie mums labo pazīstamas mūzikas ritmos. Esot Batumi, vismaz vienu reizi vajadzētu doties naksnīgā pastaigā, lai apskatītu izgaismotos kokus, strūklakas un dažus vides objektus. Vietējie iesaka apskatīt Batumi mīlestības statuju "Ali un Nino", Alfabēta torni un 3D strūklaku.

Ja vēlies izbaudīt kaut ko, kas nav veidots tūristu iepriecināšanai, dodies uz Batumi vecpilsētu. Tā ir neliela, bet mīlīga. Nedaudz tālāk no centra atrodas arī slēgtais tirgus, kur iespējams iegādāties dažādus gruzīnu labumus – vīnu, garšvielas, čurčellas, tēju un daudz ko citu. Tā apmeklēšana ir īsts piedzīvojums, kā arī iespēja iegādāties labumus, kas ļaus baudīt daļu no Gruzijas arī pēc atgriešanās mājās.

Vietējo un arī ārzemju tūristu iecienīts apskates objekts ir Prometeja ala. Tajā ir apskatāmi iespaidīgi stalaktīti un stalagmīti. Apskatei ir atvērtas vairākas alas zāles, kas aprīkotas ar tiltiņiem un izgaismotas dažādās krāsās. Noteikti vērts apskatīt arī skaistos ūdenskritumus, kas atrodas netālu no Batumi un Kutaisi, kā arī valdnieces Tamāras tiltu. Ja diena ir karsta, kalnu upēs netālu no ūdenskritumiem var novērot vietējos, kas veldzējas vēsajā ūdenī. Tā ir lieliska iespēja atvēsināties un atjaunot enerģiju, ja apmeklē Gruziju vasarā un vasaras svelme šķiet mokoša.

Patiešām iespaidīgs ir Okaces kanjons. Uz to no kanjona apmeklētāja centru var nokļūt kājām, bet var arī ļauties piedzīvojumiem un izmantot vietējo piedāvāto pakalpojumu – tur nokļūt ar auto. Brauciens gan var izvērsties visai jautrs, jo ceļi noteikti nav lieliskā stāvoklī. Tas ir jautrs brauciens, kura laikā cieši jāturas, lai neizkristu no savas sēdvietas. Gar kanjona malu ir ierīkota taka gājējiem. No tās paveras elpu aizraujošs skats. Visiespaidīgākās sajūtas pārņem, atrodoties uz skatu laukuma, kas iestiepjas kanjonā.

Jāpiebilst, ka, ārpus pilsētām un to tuvumā esot, ir vērts apskatīt arī kādu klosteri. Piemēram, Gelati klosteris atrodas pavisam netālu no Kutaisi. Tajā iespējams apskatīt brīnišķīgas freskas, un, tā kā klosteris atrodas kalnā, no tā paveras skaists skats uz apkārtni.