Seši spoku pilsētu stāsti un skarbie iemesli, kāpēc tās zudušas nebūtībā  (1)

Varoša, kas atrodas Kiprā, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados bija savā slavas zenītā. Varošas kūrortu bija iecienījušas pat tādas pasaules slavenas zvaigznes kā Bridžita Bardo un Elizabete Teilore. Kūrorta zvaigžņu statuss pievilināja ārkārtīgi daudz investoru, kuri te ieguldīja līdzekļus, lai būvētu dārgus apartamentus un tirdzniecības centrus.

Tomēr tas viss krasi mainījās tad, kad 1974. gadā turku un grieķu nesaskaņu rezultātā gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji bija spiesti pamest šo pasaules nostūri. Kopš tā laika pilsētā, šķiet, apstājies laiks un viss palicis gluži tāpat kā agrāk. Tie, kas pabijuši šajā spoku pilsētā, kur, starp citu, interesentiem ieeja liegta, stāsta, ka pusdienu galdi vēl joprojām pārklāti ar galdautiem, veļas mazgātavās karājās apģērbs, bet veikalu plauktos vēl joprojām atrodas tā laika aktuālās preces.

Vairākkārt atkualizēts ir bijis jautājums par to, lai Varošu atvērtu ekskursantu grupām. Interese par šo milzīgo "spoku pilsētu" Kipras tūristu vidū ar katru gadu aug. Taču Kipras grieķi kategoriski iebilst pret jebkādiem ierosinājumiem spoku pilsētu pārvērst tūristu piesaistes objektā. Tikmēr greznās Varošas villas turpina lēnītiņām drupt, plašās ielas aizaug ar mežonīgiem krūmiem, bet pieczvaigžņu hoteļa vienīgie viesi ir Kipras savvaļas kaķi.

Pašlaik ēkas ir pamestas un tās lēnām pārņem tuksnesis. Arī apmeklētāji, kas ierodas apskatīt pilsētu, ēkās, darbnīcās un tukšajā slimnīcā ienes arvien vairāk smilšu.

Tomēr, jāteic, šī pilsētiņa ir visai iecienīts tūristu galamērķis – apmeklētāji steidz aplūkot savdabīgos smilšu sanesumus istabās, kā arī fotogrāfi raugās pēc iespējas šo unikālo skatu iemūžināt nedzēšamās atmiņās.

13. gadsimtā Krako bijusi nozīmīga pilsēta ar labiem nocietinājumiem, un to tornis kalna galā slejas vēl joprojām. No 1892. līdz 1922. gadam pilsēta piedzīvoja milzīgu emigrācijas vilni – vairāk nekā 1300 pilsētas iedzīvotāju izceļoja uz Ziemeļameriku, jo pasliktinājās zemkopības apstākļi.

Un, jāteic, ka šīs vietas stāsts kļuva tikai dramatiskāks – pilsētiņa tika pamesta pēc kāda nogruvuma 1963. gadā.

Pripjata tika evakuēta 1986. gada 27. aprīlī – pēc postošās Černobiļas AES katastrofas. Pirms traģiskās Černobiļas avārijas pilsētā dzīvoja aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, darbojās kinoteātri, bērnudārzi un skolas, pilsētā bija pat atrakciju parks. Pilsētā auga aptuveni 42 tūkstoši rožu krūmu.

Šobrīd pilsēta ir pilnīgi tukša, un tās skati ir baisi – pamestas ēkas, izsisti logu stikli, atstātas un jau daļēji iznīcinātas cilvēku mantas. Laika zoba un vides ietekmē ēkas pamazām sabrūk, vēl desmit gadi un Pripjata pilnībā pārvērtīsies par drupām. Pilsēta pamazām aizaug ar vībotnēm, kuras vienmēr augušas šajā rajonā, bet pēc Černobiļas katastrofas radiācijas ietekmē augi sasnieguši nenormālus izmērus.

Pirms kāda laika arī "Delfi" bija Černobiļā – šeit iespējams aplūkot, ko mēs redzējām.

Pašos pirmsākumos idejas autoriem un izpildītājiem bijuši lieli plāni izveidot ērtas un salīdzinoši lētākas mājvietas, kuras varētu iegādāties arī vienkārši cilvēki. 2003. gadā ambiciozā būvniecība iesākta, paredzot uzbūvēt 13000 dzīvokļu, bet tā nekad tā arī nav pabeigta.

Iemesls šādam iznākumam ir sekojošs: ceļot šīs mājas, ir tik daudz domāts par mazākiem izdevumiem, ka beigās nepietika līdzekļu visu vajadzību nodrošināšanai, proti, šajos mitekļus netika ierīkota ūdens un gāzes padeve, padarot šo vietu nepiemērotu dzīvošanai, skaidrots “Business Insider”.

Mūsdienās spokainās ēkas stāv tukšas un neviens tās nevēlas pirkt, lai arī cenas bijušas šādiem īpašumiem Spānijā neraksturīgi zemas – ap 600 000 eiro, raksta "Inserbia.info".

Īpašumu attīstītājiem izdevies piesaistīt vien aptuveni 3000 cilvēku no paredzētajiem 30 tūkstošiem iedzīvotāju, un pilsētas ielas pat vasarā bijušas praktiski izmirušas. Šāds skats vērojams pašā pilsētas centrā, padarot to par īsteni spocīgu vietu.

Pirmā daudzstāvu dzīvojamā māja uz salas uzbūvēta 1916. gadā – tagad tā pazīstama kā 30. bloks. Nelielais ciems ātri audzis un pārvērties betona džungļos ar lielu iedzīvotāju skaitu – vēlāk tur dzīvojuši vairāk nekā pieci tūkstoši ļaužu. Iedzīvotājus šī sala saistījusi tādēļ, ka uz tās kādreiz darbojušās lielas ogļraktuves, dodot iespēju strādāt. Kad raktuves tika slēgtas, iedzīvotāji paklīda, kur nu kurais, padarot šo vietu par īstenu spoku salu.

Tā nu sala stāvējusi pamesta 35 gadus, līdz Japānas valdība atskārta, ka šī ir unikāla vieta un varētu būt labs tūrisma objekts. Sala kļuva plaši pazīstama pēc tam, kad tajā uzņemtas slavenās spiegu filmas par Džeimsu Bondu "Skyfall" epizodes. Baisi, ne tā?

Vairāk foto meklē šeit.