Kā atgādina Botāniskais dārzs, daudzi noteikti ir reiz dzirdējuši par milzīgām ūdensrozēm – viktorijām, kuru lapas var noturēt pat trīsgadīga bērna svaru. Šo eksotisko augu audzēšana ir ļoti sarežģīta, kā arī ne vienmēr vainagojas ar panākumiem.
"Viktorijas ir viengadīgi augi, līdz ar to viss sarežģītais process no sēklas līdz ziedošam augam ir katru gadu jāsāk no jauna," piebilst dārza pārstāvji, "tomēr šis dabas brīnums – viktorijas ziedēšana - ir pūliņu vērts! Lūk, tas tiek sagaidīts arī Nacionālajā botāniskajā dārzā."
Prieka vēsti par auga tuvojošos ziedēšanu Botāniskais dārzs izplatīja jau ceturtdien, kas lika daudziem sekotājiem un dārzkopjiem sarosīties, kā arī gaidīt to īsto brīdi, kad augs uzplauks savā krāšņumā, bet ne viss noritēja kā plānots.
NBD pārstāvji informē, ka dabā zieds atveras vakarā, zied visu nakti līdz nākamās dienas pusdienlaikam, pievilinot apputeksnētājus ne vien ar ananāsam līdzīgu aromātu, bet arī izdalot siltumu. Savukārt nākamajā dienā tas aizveras, bet vakarā atveras atkal – šoreiz, ja notikusi apputeksnēšana, zieda vidus iekrāsojas sārts. Trešajā dienā zieds aizveras pavisam un pazūd zem ūdens, lai izveidotu augli.
"Protams, Botāniskajā dārzā uz augli neceram, jo pagaidām zieds ir viens un apputeksnētāju arī nav," pauž NBD pārstāvji.
"[Ceturtdien] Vairākkārt nācām pārbaudīt, bet līdz astoņiem vakarā tā arī neatvērās. Pulksten astoņos no rīta atnācām un redzam šādu ainu: zieds ir pusatvēries, bet daļa tā saplūkāta, un ziedlapiņas izbārstītas pa ūdeni un blakus esošām lapām," pārsteigti ir NBD pārstāvji.
NBD ir izvirzījuši divas versijas, kas augu varētu saplucināt – zivis vai arī kāds putns, kurš ielidojis pa vēdināšanas lūku, jo nav neviena cita, kas varētu iekļūt aizslēgtās oranžērijas baseina vidū.
Piektdienas rīta pusē viņi norādīja, ka augam jāatveras otro reizi, kas arī tā notika – ap pulksten 16.50 ziedošais augs iemūžināts fotogrāfijās (skatīt galerijā plašāk auga ziedēšanas stadijas). Kā paredz NBD pārstāvji, sestdien no rīta tas vēl kādu laiku būs atvēries (apmēram līdz pulksten 11), pirms nogrims.
Botāniskā dārza pārstāvji ar saviem sekotājiem padalījušies arī ar atmiņu stāstu par auga ziedēšanas pirmo reizi.
"Krusa viktorija dabā aug Argentīnā, Paragvajā un Bolīvijā seklās, lēni tekošās ūdenstilpnēs. Atšķirībā no Amazones viktorijas (Victoria amazonica) tās prasības pēc ūdens siltuma un dziļuma ir mazliet pieticīgākas," stāsta NBD Oranžērijas vadītāja Zane Purne.
"Pirmās divas sēklas saņēmām no Šveicē esošā Sanktgallenes botāniskā dārza. Viena no tām uzdīga. Diemžēl, kad augs bija izveidojis jau sešas veselīgas lapas, vienā nejaukā rītā piecas no tām peldēja pa ūdens virsu atsevišķi no auga," piebilst Purne, "nospriedām, ka baseinā dzīvojošas zivis tās nokoda – kaut arī parasti zivis šo augu neēd aso dzelkšņu dēļ, kuri ir lapu apakšpusē. Bet mēs tā sapņojām izaudzēt viktoriju!"
Tad palīgā nākusi kolēģe Inguna Gudrupa no LU botāniskā dārza, kas uzdāvinājusi NBD vienu no vairākiem viņai sadīgušiem augiem. "Augs veiksmīgi izveidoja vairākas lapas un ziedpumpuru. Nu dienu no dienas gaidījām tā atvēršanos, spriedām, kā organizēt iespēju cilvēkiem to ieraudzīt," piebilst Oranžērijas vadītāja, "mūsu platuma grādos vasarā vakars pienāk krietni vēlāk, nekā auga dzimtenē. Un te – šādi nesaprotami nepatīkami notikumi. Patiešām mistisks augs!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
