"Šis, manuprāt, ir viens no populārākajiem un pieejamākajiem Eiropas iepazīšanas lokiem gan finansiāli, gan laika ziņā. Iedvesmojušies no draugiem, metāmies piedzīvojumā," stāstu savā blogā iesāk Kristīne Beitika. Visas apskates vietas kopā ar vīru Kristīne aplūkoja pirmo reizi, turklāt arī ar auto šāda veida ceļojumā pāris vēl nebija devies. Ceļā abi pavadīja 10 dienas, bet šoreiz Kristīne dalās spilgtākajos ceļojuma mirkļos, iespaidos un vērtīgos padomos.
Pirmā pieturvieta Polija – sāls raktuves Veļičkā un Krakova
Devītā lielākā valsts Eiropā ar vairāk kā 38 miljoniem iedzīvotājiem liek mums stundām ilgi līkumot cauri, lai sasniegtu pirmo galamērķi un tuvotos dienvidiem.
Polijas Roma – Krakova
Bagātās vēstures un skaistās apkaimes dēļ tieši Krakovu poļi uzskata par savas valsts lepnumu un sirdi. Kādreizējā Polijas galvaspilsēta ir viens no iecienītākajiem galamērķiem Polijā.
Tur atrodams arī Krakovas tirgus laukums, kas ir lielākais viduslaiku tirgus laukums Eiropā – katra tā mala ir 200 metrus gara.
Veltam pusi dienas Krakovas vecpilsētas apskatei, pusdienojam vietējā kafejnīcā un izbaudām Polijas nacionālos ēdienus.
Velička (Wieliczka)
Šoreiz mūsu galvenais mērķis Polijā ir apskatīt senās sāls raktuves, kuras darbojās no 12. gadsimta līdz pat 2007. gadam. Kopš 1978. gada raktuves iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir tūrisma objekts. Raktuves izvietotas deviņos līmeņos un to garums ir apmēram 300 kilometri. Galerijās atrodas daudz mākslas darbu, altāru un skulptūru, kas veidotas no sāls.
Iespaidīgs tūrisma objekts, kuru apmeklē 6000 apmeklētāju dienā. Esot tur, ļaužu masas nav manāmas, jo ir noteikti ekskursiju laiki, kurās ir ierobežots cilvēku skaitu. Ja vēlaties tūri krievu valodā, var nākties pagaidīt rindā.
Biļetes cena: 24 eiro
Slovākija – astoņu stundu kāpiens Augstajos Tatros un alas
Jau vakarā iekārtojamies mūsu pašu migā (auto aizmugurē) kādā Slovākijas kempingā, lai jau nākamajā dienā piedzīvotu ko neaizmirstamu.
Augstie Tatri (Vysoke Tatry)
Augstajos Tatros Slovākijā ir desmitiem maršrutu, kurus pieveikt. Mazāki, lielāki, augstāki un garāki. Mēs metām aci uz 2302 metru virsotni un tā pašu spēkiem tiek arī sasniegta! Sasniegt vienu no augsto Tatru virsotnēm un baudīt tik skaistas ainavas apkārt ir lieliska pieredze! Astoņas stundas ceļā, 27 000 soļu, 18,6 kilometri kalnos pastiprinātā slodzē. Kājas sāp, bet dvēsele gavilē!
Gājiens bija ērts, tā laikā bija dažas ekstrēmas vietas, kur, lai tiktu pāri, bija nepieciešams izmantot speciālas ķēdes un mazliet vairāk drosmes, bet kopumā pie normālas fiziskās sagatavotības šo distanci var veikt. Atzīstos, mēs knapi izturējām.
Gājiena laikā bija kāpumi un kritumi. Adrenalīns (īpaši pārvarot virsotni) ļoti uzmundrināja un deva spēku! Arī ēdienam bija nozīme.
Maršruta beigās, pēc noietām vairākām stundām un kilometriem, nonācām izvēles priekšā - turpināt iet lejā pusotra stunda (mūsu tempos noteikti divas reizes ilgāk) vai nolaisties ar pacēlāju (astoņi eiro vienā virzienā). O, jā, šaubu nav! Mēs dodamies tā virzienā un pa ceļam esošajā restorānā (vienīgais mūsu maršrutā), "Chata Pod Soliskom", iemalkojam godīgi pelnītus dzērienus – esam kaifā.
Mēs būtu bijuši priecīgi, ja mums kāds to būtu pateicis iepriekš:
- Kalnos var gan nosauļoties, gan nosalt. Temperatūra ir mānīga. Blakus jakai, vajadzēja "iemest" sauļošanās krēmu. Mēs kā kārtīgi latvieši atvaļinājumā "nodegām" jau pirmajā dienā.
- Nepārvērtē savas spējas. Izzini savu maršrutu! Mēs izvēlējāmies maršrutu pēc sajūtām, iespējams, bija nedaudz par grūtu. Kartē bija norādītas sešas stundas – neiedziļinoties kāds kāpums un cik kilometru garš maršruts tas ir, mēs devāmies, bet realitātē tas mums aizņēma astoņas stundas.
- Ēsd brangas brokastis un ieplāno ēdienu līdzņemšanai.
- Ūdens daudzums. Esot kalnos slāps. Daudz. Mēs izdzērām trīs litrus un beigās dzērām kalnu strautu ūdeni.
Domica ala
Slovākija ir plaši pazīstama arī ar alām. Pirms devāmies uz Ungāriju, pie pašas robežas aplūkojām vienu no tām – Domica alu.
Kopējais alas garums ir ap 5000 metru (mēs ielūkojamies alā 780 metru garumā), alā dzīvo vairāk nekā 1500 sikspārņu, tur slēpjas pazemes upe un noteikti vēl neatklāti noslēpumi. Atvēsinamies, jo alā ir tikai +11 grādi.
Alu veido stalaktīti un stalagnāti, izgaismoti dabas veidojumi, no kuriem dažiem doti vārdi, kaskādes un mazi ezeriņi.
Biļetes cena seši eiro, foto – septiņi eiro. Biļete, kurā iekļauts brauciens ar laivu pazemē maksā astoņus eiro (mūsu apmeklējuma laikā laivu tūres nebija pieejamas, jo upē bija pārāk zems ūdens līmenis).
Ungārija – Budapeštas tirgus un termālās vannas
Pusotra diena ir pietiekami ilgs laiks, lai gūtu ieskatu Budapeštā. Pirmais, ko darām pēc iekārtošanās ērtos apartamentos, dodamies garšot gulašzupu. Tradicionālais Ungāru ēdiens, tik saprotams mums, bet vēl garšīgāks. Šī pilsēta gurmaniem ļoti patiks – garšu pasaule ir ļoti plaša, sākot no pavisam vienkāršām vietām, līdz restorāniem.
Sāciet pastaigu agri, jo tūristu ir ļoti daudz! Dienas ir karstas. Pie populārākajām apskates vietām veidojas rindas, lai nofotografētos.
Centrālais tirgus (Great Central Market)
Apskates vērts. Tāpat arī vērts iepirkt paprikas garšas, suvenīrus, augļus un dārzeņus. Tikai sekojiet līdzi cenām. Diezgan komercializēts, un cenas daudzviet ir mākslīgi augstas.
Mēs, neaprēķinot cenas, impulsā nolēmām pusdienot tirgū, kādā lokālā (no izskata necilā) ēstuvē, tikai pēc tam saprotot, ka īstenībā paēdām salīdzinoši dārgi (19 eiro, katram vienas kārtas ēdiens)
Termālie baseini (Gellert Baths)
"Vai jūs esat no Somijas?" divas dāmas, garām ejot, mums uzsauc. Mēs ar vīru aizrautīgi baudījām 19,7 grādu termālo vannu, kas vietējiem šķiet jau pārsteidzoši aukstas.
Ungārija ir pazīstama ar termālajiem avotiem, uz kuriem cilvēki ierodas no visas pasaules. Apmeklējam vienu no greznākajiem – "Gellert Baths". Pašā pilsētas centrā, karaliskā ēkā, vairākos stāvos ar iespēju baudīt ūdeņus gan ārā, gan iekštelpās.
Dienas apmeklējums: ap 20 eiro.
Sveika, skaistā Horvātija un Plitvices ezeri!
Iebraucam Horvātijā vēlu vakarā. Mazas formalitātes robežsardzē, pirmo reizi arī atveram auto, atrādām dokumentus un pastāstam, kur dodamies. Pēc atpūtas, protams!
Iekārtojamies ērtos, viesmīlīgos apartamentos, kur silti mūs uzņem Suzane. Suzane ir nodzīvojusi ilgus gadus galvaspilsētā, nesen pārvākusies uz mazu pilsētiņu ārpus "šuma" un nu uzņem garām braucošos viesus. Var manīt, ka strādā ar visu sirdi, jo viss ir pārdomāts, lai viesi justos ļoti ērti. Izbaudām miegu, gardi pabrokastojam un dodamies iepazīt Horvātiju.
Adrijas jūras piekraste un Horvātijas kalnu ainavas liek jau atkal elpai aizrauties. Pavisam iespējams, tie ir arī + 38 grādi, bet karstuma kokteilis ir reibinošs. Kā sadzīvot, vēl jāsaprot.
Apmetamies mīlīgā ciematā netālu no Splitas. Iekārtojamies apartamentos, kuri ir desmit soļu no jūras, un kaifojam.
Plitvices ezeru nacionālais parks
Iespējams, skaistākais dabā, ko līdz šim esmu redzējusi. Plitvices nacionālais parks veido 16 savstarpēji savienotu ezeru sistēmu, tas ir takām un maršrutiem bagāts. Mēs izvēlamies sešu stundu maršrutu, kas sevī ietver arī braucienu ar kuģīti, braucienu ar autobusu augšā kalnā un arī lejup, kā arī deviņu kilometru garu pastaigu. Mums ideāli – ne par daudz, ne par maz.
Mēs būtu bijuši priecīgāki šo zināt iepriekš:
- Laika prognoze ir mainīga. Mēs parkā tikām ar otro reizi, jo, kad pirmajā reizē ieradāmies ap pulksten 13, parks bija pārpildīts ļaužu, auto novietne bija pilna. Mūs lūdza gaidīt pulksten 16, kad nāk otrais vilnis. Tāpat arī cenas ir mainīgas. Ņemot vērā, ka bijām jau tur, gaidījām. Diemžēl laika prognoze nebija no tām draudzīgākajām, un mūs pārsteidza pamatīgs lietus, pieņēmām lēmumu nogaidīt un parku apmeklēt citu dienu.
- Parks ir ļoti skaists, un tas tikai apliecina, ka to klātienē vēlas redzēt arvien vairāk ļaužu.
- Mēs nakšņojām Plitvicē, lai jau līdz ar parka atvēršanos sāktu ekskursiju. Parks atveras pulksten septiņos no rīta. Nav rindu un daļu maršruta izdodas baudīt bez ļaužu masām.
- Ja esi spēka pilns, izvēlies garāko maršrutu. Mēs izvēlējāmies maršrutu H (aptuveni piecas līdz sešas stundas)
- Parkā ir gan ēšanas zonas, gan suvenīru veikaliņi. Ēdienu var ņemt līdzi vai iegādāties uz vietas.
- Uz pirmo autobusu un populārākajām foto uzņemšanas vietām veidojas rindas.
Kopumā vērtējam ceļojumu kā izdevušos un iespaidiem bagātu! Ja kādreiz atgriezīsimies Horvātijā, tad noteikti, ne karstākajā tūristu laikā, jo cilvēku tiešām ir daudz.
Vairāk stāstus vari lasīt Kristīnes blogā vai arī smelties iespaidus "Instagram" kontā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
