Ezeri, kalni un upes: sulīgi košas vietas visā pasaulē, kas ir apbrīnas vērtas

"Vinicunca" jeb Varavīksnes kalns slejas 5200 metru augstumā Kusko reģionā un pārsteidz ar savu izskatu. Ne velti "National Geographic" šo kalnu atzīmēja kā vienu no piecām vietām, ko obligāti jāaplūko Peru.

Kas interesanti, "New York Times" skaidro, ka šo kalnu vietējie iedzīvotāji atklājuši tikai pirms pieciem gadiem – kad globālās sasilšanās rezultātā no kalna grēdām nokusis sniegs, tādējādi atsedzot brīnumaino skatu. Vieta nekavējoties kļuvusi patiešām ļoti populāra – dienā šo skatu apbrīnot steidz aptuveni 1000 interesentu, tāpēc ļaudis sākuši uztraukties, vai tūrisms neizbojās neskartās dabas burvību.

Daudzu cilvēku prātus nodarbina jautājums, no kurienes kalns ieguvis tā brīnišķās krāsas. Atbilde ir sekojoša – krāsainās svītras radušās minerālu nogulsnēšanās rezultātā, kas gadu gaitā pakļauti erozijai. Kā novērojuši ceļotāji, visspilgtāk toņi iezīmējas vasarā, tāpēc glītākos foto un krāšņākos iespaidus iespējams iegūt tieši tad, skaidro "BuzzFeed".

Taču, lai vērotu šo brīnumu savām acīm, būs visai jāpapūlas un jāmēro ceļš saviem spēkiem – vieta atrodas dziļi kalnos, turklāt pat rūdītākie ceļotāji skaidrojuši, ka, lai arī kalns krāsojas labi pamanāmos toņos, to atrast ir visai grūti, tāpēc pārgājiens gida pavadībā ir vislabākā izvēle, ierosina "Atlas Obscura".

Jau ilgu laiku zinātnieki steidz vētīt ūdens nokrāsas iemeslus, jo atšķirībā no citām līdzīgām ūdenstilpnēm, ļaudis nav vienisprātis par krāsas cēloņiem. Tika pieņemts, ka šādu ūdens krāsu varētu radīt vienšūnas zaļās aļģes ("Dunaliella Salina"), bet oficiālu apstiprinājumu šai teorijai zinātniekiem nav izdevies iegūt. Kā otrs iemesls rozā krāsai tikušas minētas halobaktērijas, kas dzīvo ūdenstilpnēs ar augstu sāls saturu (piemēram, Nāves jūrā), taču arī šī versija izrādījās nepareiza, jo arī atdalot baktēriju no ūdens parauga, tas vienalga bija rozā.

Lai arī ezers stiepjas vien 600 metru platībā, to rozā krāsas dēļ var labi saskatīt no lidmašīnas.

Piecu krāsu upe, kuru bieži izceļ kā skaistāko savā kategorijā, jeb "Caño Cristales" ir īsts dabas brīnums. Sulīgi košo upi, kas atrodas Kolumbijā, vietējie iesaukuši par plūstošo varavīksni, jo neparastā toņu gamma atgādina tieši šo dabas parādību, skaidrots "Culture trip". Savus toņus upe ieguvusi, pateicoties sūnām, smiltiņām un tur mītošajam ūdensaugam – sarkanajam "Macarenia clavigera".

Lai šī krāsu kombinācija būtu labi pamanāma un upe iekrāsotos skaistajos toņos, būtiski pāris aspekti. Jābūt piemērotam ūdens līmenim, kā arī jāspīd saulei, tāpēc bieži vien šis unikālais skats vērojams tieši laika posmā no septembra līdz novembrim. Pārējā laikā, kā minēts "Atlas Obscura", šo upi no citām nekas īpašs neatšķir.

Te gan noteikti vērts pieminēt – šo vietu savām acīm nav nemaz tik viegli baudīt. Līdz upei ir ļoti grūti nokļūt, kā arī patvaļīga atrašanās, peldēšanās un cita veida izdarības šajā apkārtnē ir strikti aizliegtas. Tā kā upe ir iekļauta īpaši aizsargājamo vietu sarakstā, turp doties var vien gidu uzraudzībā.

Šajā sarakstā noteikti jāiekļauj arī "Danxia" kalnus, kas atrodas Ķīnā. Nereti šos ģeoloģiskos veidojumus mēdz dēvēt arī par Varavīksnes kalniem, jo to virsotnes klāj krāsainas svītras.

Patiesībā Ģeoloģiskajā parkā Gaņsu provincē kalnu krāsas veido sarkanais smilšakmens un minerālu nogulsnes, kas veidojušās pirms vairāk nekā 24 miljoniem gadu, raksta "The Telegraph".

Vislabākais laiks, lai redzētu košās krāsas, esot tūlīt pēc lietusgāzēm, jo tad kalni ir visspilgtākie un fotogrāfijas sanāk viskrāšņākās. Savukārt sausumā tās krietni pabalē – līdzīgi kā akvareļu zīmējumi.

Pastaigai pa kalnu grēdām izveidotas gājēju takas, cauri visiespaidīgākajām kalnu daļām tūristus ved arī autobuss, lai cilvēki varētu vērot apvidu no dažādiem skatu punktiem.

Jāpiebilst, ka par "Danxia" dēvē ne tikai šo konkrēto vietu, bet ainavu tipu Ķīnā, ko raksturo akmeņainas un stāvas klintis, kuras nav monolītas, bet formējušās slāņveidīgi. Šāda tipa ainava atrodama tikai Ķīnas teritorijā, un to visbiežāk raksturo sarkanīgi toņi.

Ne mazāk svarīgi izcelt arī apkārtnes sāļo un sārmaino vidi. Tieši šo faktoru dēļ ezera apkārtnē nenāksies sastapt daudz dzīvu radību, jo lielākajai daļai dzīvnieku šie apstākļi ir nevēlami un kodīgais gaiss var padarīt izdzīvošanu neiespējamu.

Tomēr tā nav ar visiem – neparastā teritorija ir mājvieta flamingiem, kas tur pulcējas prāvā skaitā.