Pirms skolas sākuma uz Zilajiem kalniem: idejas aktīvai atpūtai dabas parkā Ogrē

Ja no Rīgas uz Ogri dodas ar auto, ceļā nepaies pat stunda, bet tikpat jauks un, iespējams, bērniem pat interesantāks ceļš būs, ja līdz Ogrei aizbrauksiet ar vilcienu. Var paņemt līdzi arī velosipēdus, un tālāk jau visu varēs ērti apbraukāt ar vellapēdu vai izstaigāt kājām.

Nelielai atkāpei jāsaka, ka Zilie kalni ir ļoti vērtīga dabas teritorija – to lielākoties klāj skaists, neskarts mežs. Galvenā dabas vērtība te ir osa grēda un ar to saistītie Latvijā un Eiropā aizsargājamie biotopi – skujkoku meži uz osveida reljefa formām. Jāpaskaidro, ka oss ir šaura smilšu un oļu grēda jeb valnis ar stāvām nogāzēm. Tas veidojies ledus laikmeta beigās, ledus masām kūstot un stumjot iežus savā ceļā. Tieši ledus arī izveidojis skaisto reljefu Ogres un Ikšķiles apkārtnē, kas iekļauts dabas parkā. Laika gaitā vaļņus pārklājis mežs, un tā svaigais gaiss jau izsenis piesaistījis atpūtniekus. Ne velti šeit bijusi gan sanatorija, gan iecienītākās Rīgas apkārtnes slēpošanas vietas. Arī mūsdienās šurp vērts doties, lai pavadītu skaistu dienu.

Leģenda vēsta, ka reiz kāds milzis gājis, stiepdams smilšu maisu, kas bijis varen smags. Piesēdis atpūsties un uzpīpēt, bet par nelaimi, pa ceļam lielais maiss bijis uzplēsts un smiltis birušas laukā. Tā nu no milža pīpes cēlušies zili dūmu mutuļi, un smiltis, tā sēžot, arī birušas laukā, veidojot uzkalnu. Pēcāk, ejot tālāk, milzis uzbēris vēl citus kalniņus un vaļņus. Tā radušies Ogres Zilie kalni. Un šai leģendai par godu, arī šejienes aktīvās atpūtas parks ieguvis nosaukumu – "Milžu taka". Tas atrodas vienā no augstākajiem to pakalniem.

Takas veido trīs kopumā šķēršļu trases, kas 600 metru garumā ved cauri kokiem. Kā novērojām, tās piemērotas dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem.

Trases tiešām atrodas kokos, vairāku metru augstumā, lai nekādi neskartu dabas parka vērtīgos osa vaļņus – šķēršļi ir gan iekārti trosēs un šūpojas, gan izveidoti tā, ka cauri jālien tupus, gan jālīkumo ap kokiem. Vieglāko trasi var iziet arī bērni – parasti kopā ar vecākiem. Savukārt "Melnajā trasē" jau vajadzēs kārtīgu drosmi un izturību – kā stāsta "Milžu takas" īpašnieks Jānis Laganovskis, bijuši arī gadījumi, kad instruktoram šīs trases vidū jāsteidzas kāpējam palīgā, jo spēki ir pārvērtēti.

Iegādātā ieejas biļete šeit ļauj ložņāt un kāpelēt pa kokiem divas stundas. Šajā laikā var gan vairākkārt izmēģināt vienu un to pašu trasi, gan iziet visas trīs. Tā, kā viss notiek, esot iestiprinātam drošības trosē, tad ik pa brīdim var arī "noslinkot" un tikt pāri šķērslim, nošļūcot pa trosi, kas arī sagādā jautrus mirkļus, un bērni nereti tā veicot vai visu ceļu, stāsta Laganovskis.

"Milžu takas" trases veidojuši tie paši speciālisti, kas 2015. gadā radīja Tērvetes Gaisa takas, tomēr Ogres piedzīvojumu parkā atrakcija ir sarežģītāka un līdz ar to arī interesantāka. "Milžu taka" atklātas 2016. gadā, bet kopš tā laika piedzīvojušas vairākus papildinājumus un uzlabojumus. Laganovskis stāsta, ka nākamajam gadam jau ieplānoti darbi, kuru rezultātā taps vēl lielāks trošu nobrauciens. Viņš arī atzīst, ka pašlaik šāda veida atrakciju parki visā pasaulē kļūst arvien populārāki, un, ja būs iespējas izvietot trases kokos, arī Ogres Zilajos kalnos šī atpūtas vieta tikai attīstīsies.

Arī šogad "Milžu taka" būs atvērtas līdz pat rudenim, turklāt pat tumšajā laikā. Proti, plānots, ka varētu piestiprināt lukturīšus pie ķiverēm un ļaut apmeklētājiem gūt papildu adrenalīna devu naksnīgajā mežā. Tāpat, ja savācas vismaz piecu cilvēku grupa, arī ziemā iespējams sarunāt, ka takas tiek atvērtas un tās varot izmantot, stāsta piedzīvojumu parka saimnieks.

Kad izpriecas kokos izmēģinātas, var piesēst turpat kafejnīcā uz terases vai iekštelpās, lai pavērotu skaisto dabu un to, kā citiem kāpelētājiem veicas trasē.

Tālāk, pa kalna kori ved taka, pa kuru var doties gan uz skatu torni, gan citām interesantām vietām.

Tā kā šis ir dabas parks, Zilajos kalnos pārvietošanās ar auto ir visai ierobežota, turklāt tā arī traucētu labi iepazīt skaisto vietu. Savukārt velosipēds tam ir kā radīts.

Parkā iezīmēti (marķēti) vairāki velomaršruti, kas ved, piemēram, no Ogres uz Ikšķili vai Tīnūžiem. Pa ceļam iespējams apskatīt gan interesantas putnu un zvēru skulptūras, ko no koka veidojuši mākslinieki, gan baudīt dabu un reljefu. Visvairāk skulptūru apskatāmas netālu no "Milžu takas", bet pa kādai ir arī citās vietās. Turpat ir arī bērnu rotaļu laukums.

Ar velosipēdu te sanāks braukt gan pa takām starp mellenājiem, gan taisniem smilšu ceļiem. Interesantu šo braucienu padara reljefs, jo ik pa brīdim gadās kāds uzkalns vai paprāvāka kāpa.

Kamēr vēl laiks pieturas labs un ūdens ir silts, noteikti vērts aizbraukt arī līdz Dubkalnu ūdenskrātuvei, kur ir ļoti tīrs un dzidrs ūdens. Pie ūdenskrātuves atrodas piecas atpūtas vietas ar soliem, galdiem un ugunskura vietām, bet ūdenskrātuves austrumu pusē atrodas skatu platforma – no šejienes tā īsti iespējams aptvert apkārtnes plašumus un skaistumu.

Ja ritenis nav jūsu stihija, vai arī tas vienkārši pašlaik nav pa rokai, Zilajos kalnos var arī lieliski izstaigāties. Turklāt celiņi ir ļoti piemēroti pašlaik tik modernajai nūjošanai. Un tikai lēnas pastaigas laikā pamanīsiet, kur starp sūnām jau spraucas arī beciņas un gailenes – var salasīt arī vakariņas.

Pastaigājoties turiet acis vaļā ne tikai sēņu dēļ. Ogres Zilajos kalnos sastopamas 18 aizsargājamu augu, sešas aizsargājamu putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas – varbūt izdodas kādu no šīm radībām pamanīt. Vairāk par bioloģisko daudzveidību dabas parkā lasiet šeit.

Ogres Zilajos kalnos ir arī bezmaksas brīvdabas treniņzāle tiem, kam patīk aktīvāka atpūta svaigā gaisā. Parkā četrās vietās ir izvietoti meža trenažieri ar pievilkšanās stieni, līdztekām un vēderpreses treniņu soliņu. Kur tos meklēt, skatiet šeit.

Noteikti nebrauciet prom, neuzkāpuši Skatu tornī, kas ir objekts, ko dabas parkā tiešām vērts apskatīt.

Uz skatu torni var doties gan kājām – no Jaunogres vai "Milžu takām" sanāks aptuveni trīs kilometrus gara pastaiga, gan arī aizbraukt ar auto – stāvlaukums atrodas kalna pakājē, aptuveni 600 metrus no torņa.

Kad uzkāpsiet pa stāvajām kāpnēm, no Zilo kalnu augstākās virsotnes 30 metru augstā skatu torņa pavērsies skaista panorāma. Jau tagad skati ir krāšņi – lieliski saskatāmi Daugavas mestie līkumi un Ikšķiles baznīcu torņi, bet līdz ar rudens tuvošanos jau drīz iekrāsosies arī koku lapas, un tad ainava pārvērtīsies līdz nepazīšanai.