Foto: DELFI

Brauciens uz Gotlandes salu šķiet gana eksotiska ideja, tādēļ esot tur, Visbijas pilsētas apskati nedrīkst izlaist. Par tās vēsturi vari lasīt šajā rakstā, bet, ja dzīvo pēc principa "mazāk runu, vairāk bilžu", ritini vien zemāk un iegrimsti virtuālā foto pastaigā.

Manā rīcībā bija vien pāris stundas, lai apskatītu pilsētu, tādēļ izprātoju, ka, ejot gar aizsargmūri, kas apjož pilsētu, apmaldīties tiešām nav iespējams.
Foto: DELFI
Pa Ziemeļu vārtiem vecpilsētā ieplūst automašīnas no lidostas puses, tādēļ īso tūri sāku tieši te un gar mūra iekšpusi līkumoju pa mazajām ieliņām. Mājeles nelielas un glītas, visur zied rozes un gribas bildēties ik uz stūra. Protams, ka interesē jau ielūrēt arī logos un pagalmos, kā tad zviedri te dzīvo. Ar aizkaru aizvilkšanu vietējie nenopūlas, tāpēc varēju veldzēt ziņkārību.
Foto: DELFI
Drīz vien nonācu līdz Baltijas jūras krastam, kur centos atveldzēties bradājot. Jāatzīst, ka manas pēdas, kas radušas pie smilšainās Jūrmalas, uz gļotainajiem akmeņiem jutās bezgala lempīgas. Vārdu sakot – ir jāuzmanās!
Foto: DELFI
Uztrausos arī "Snäckgärdsporten" tornī, no kurienes paveras skats uz pilsētu. Tajā ieeja ir bez maksas! Šo torni visvieglāk atpazīt pēc tā, ka tas ir ūdenim vistuvāk esošais tornis ziemeļu pusē.
Foto: DELFI
Siena ir 3,6 kilometrus gara, tāpēc nepilnā stundā pastaiga bija galā. Tālāk kātoju uz velo nomu, kas atrodas netālu no ostas. Tur droši var nākt kaut 50 cilvēku grupa un uz pāris stundām izīrēt ciskudrilli, lai varētu doties ārpus Visbijas.
Nomas adrese ir Skeppsbron 2, bet labāk vienkārši meklē oranžu izkārtni ar uzrakstu "Gotlands Cykeluthyrning" un riteņu rindas.
Vispirms gar piekrasti šāvos uz ziemeļiem, kur manīju pirmās smilšainās pludmales. Celiņš sadalīts divās daļās – gājējiem un velosipēdistiem. Kā jau Rīgas braucējs, zvaniņu neizmantoju, jo baidījos, ka gājējs sabīsies, ielēks krūmos, tiks pie traumas un būs bēdīgs. Tāpēc lēnītēm čunčināju garām, bet tiku pie brāziena, ka ir taču jāizmanto zvaniņš!
Foto: DELFI

Ziemeļu puse šķita garlaicīga, tāpēc "Geocaching" spēles vadīta spēros uz dienvidiem, kas solīja iespaidīgas klintis. Pirmais pieturas punkts pēc pāris kilometriem bija "Högklint". Stāvvietā novietoti vairāki kemperi, tualetes plašas un ērtas, uzbērtas taciņas līdz skatu laukumam. Tur ierīkota arī atpūtas vieta ar grilu, tāpēc somā droši var iemest sardeļu paku. Ogļu maiss arī noderēs.

Foto: DELFI

Pati klints ir 48 metrus augsta un stāvot augšā, grūti aptvert tās varenību. Tāpēc pa taciņu tālāk devos uz dienvidu pusi, kur apskatāmi iespaidīgi klinšu veidojumi un pavērās skats uz "Högklint" vareno stāvu. Daudzviet nolikti soliņi, kur pavērot jūru un apēst līdzi paņemto sviestmaizi.

Foto: DELFI

Vērts pamest aci arī uz otru pusi, kur starp priedēm sabūvētas bezgala stilīgas mājas. Skaisti dzīvot neaizliegsi!

Foto: DELFI

Velo tūre prasīja četras stundas, divas sviestmaizes un litru ūdens. Tā kā bija jāsteidzas un lidmašīnu, diemžēl ar to mana Visbijas apkārtnes apskate arī beidzās.

Kaut kur pavīdēja doma, ka, hei, varētu taču apbraukt apkārt Gotlandei ar riteni. Bet tad iedomājos, ka spēcīgais vējš mani ātri pieveiktu un jābrīdina, ka cenas arī neiepriecināja sirdi. Teiksim tā – iedomājies cenas Rīgas lidostā un tad reizini tās ar trīs. Apmēram tā es jutos Visbijā. Skaisti jau nu ir, re kur arī galerija, kur pamielot acis.

Ātri vien piebildīšu, ka Gotlandē nokļūt var, lidojot ar pārsēšanos Stokholmā, Gēteborgā vai Malmē. Cits variants ir no Ventspils aizkuģot uz Nīneshamnu vai no Rīgas uz Stokholmu un pārsēsties prāmī uz Visbiju. Garāku brīvdienu kārotāji var doties uz Tallinu un sēsties prāmī, kas caur Stokholmu aizčunčinās līdz Visbijai. Pavisam glauna opcija ir doties četru dienu kruīzā ar jahtu. Atliek vien izvēlēties sirdij tuvāko ceļošanas veidu, piepildīt naudas zutni un uzlādēt telefonu, lai var bildēt, bildēt, bildēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!