Pēc tautas nostāstiem, alā nudien pilnīgā mierā mitinājies velns. Vien reiz velnam pagadījies sakaitināt Pērkoņtēvu, kas dusmās pat brucinājis klintis. Velns pa šauro alas atzarojumu pašā alas dibenā ielīdis vēl kādā alā un tur arī palicis dzīvot.
Alas priekšā slejas vairāk nekā 10 metrus augsta klints, un tās pirmsākumi meklējami aptuveni pirms pieciem tūkstošiem gadu. Pašas alas dziļums sasniedz 16 metrus un platība mērāma 35 kvadrātmetros, vēstīts Inčukalna mājaslapā. Ala ir viena no 10 šāda tipa vietām, kuras nosaukumā pieminēts pats velns.
Līdzās velnalai plūst Gaujas vecupe – Stalšēnupīte, bet tur esošajiem avotiem, kā runā vietējie, reiz piemitušas dziedinošas spējas.
Tur paviesojies arī fotogrāfs Gints Mucenieks. Viņš teic, ka līdz velnalai var visai ērti nokļūt, tomēr kāds gabaliņš būs jāpaiet. "Mašīnu noliku Rāmkalnu autostāvvietā labajā pusē – pirms tilta, braucot no Rīgas puses. Pēc tam pārgāju pāri ceļam, kur uzreiz ir meža ceļš. Devos visu laiku taisni pa šo ceļu līdz tā galam. Tālāk nedaudz pa labi turpinās tikai iestaigāta taka, pa kuru var aiziet līdz Inčukalna Velnalai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
