20 pazīmes, kas liecina – tu ceļo pārāk daudz  (3)

Iekāpšanas kartes ir pārņēmušas tavu mājokli! Tās ir visur – uz naktsgaldiņa, virtuvē pie plīts, piezīmju blociņā, un, protams, makā. Pat tad, kad centies visur izmantot mobilo iekāpšanas karti, reģistrējoties regulāri tiek iedota izdrukāta kartīte Tu tās saglabā tikai tāpēc, lai reizi mēnesī varētu pārbaudīt, vai par visiem ir ieskaitītas lojalitātes jūdzes.

Ja lidostā pie bagāžas reģistrācijas tev pajautā "uz kurieni lidosiet?", tev brīdi ir jāpadomā. Visbiežāk nākas apskatīties biļetē un pārbaudīt, caur kuru lidostu ir savienojums.

Tā kā tu vairs neatceries, cikos ielido un izlido, tu sāc to pierakstīt telefona kalendārā. Taču to, cik laika ir starp reisiem, tu pārbaudi laika posmā no drošības jostu izslēgšanas līdz durvju atvēršanai lidmašīnā, lai saprastu, cik ļoti ir jāskrien.

Tev ir atsevišķs vannas istabas piederumu komplekts tikai ceļojumiem. Tu ņem līdzi visu, kas varētu būt noderīgs, nepaļaujoties uz to, ka viesnīcā būs kaut vai ziepju gabaliņš, un mazajās pudelītēs iepildi savus mīļākos šampūnus, lai justos kā mājās arī tālumā.

Čemodāni ir kļuvuši par pastāvīgu "aksesuāru" tavā koridorā, jo vairs netiek nesti uz garāžu vai pieliekamo. To vienkārši nav vērts darīt, jo tie tiek izmantoti katru nedēļu! Tāpat, tev guļamistabā parasti ir (vismaz) viens pa pusei izpakots čemodāns.

Ieraugot pazīstamu stjuarti, tu biksti ceļojumu biedriem: "Tā ir Saule, viņa ir lietuviete, bet runā latviešu valodā, viņa pagājušajā gadā bija mana stjuarte reisā uz Romu". Pēc kāda laika, stjuartes sāk atpazīt arī tevi.

Kad blakus sēdošais pasažieris sāk uztraukties par nepagūšanu uz savienoto reisu, tu mierīgi stāsti – "kad izkāpsiet no lidmašīnas, jūs sagaidīs meitene ar plakātu ar jūsu galamērķi un jūs ar atsevišķu autobusu aizvedīs uz lidmašīnu."

Tu mājās esi tik reti, ka tavi mājdzīvnieki sāk uz tevi reaģēt tāpat, kā uz ciemiņiem. Tu lūdz cilvēkus tev nedāvināt augus, un tie, kas mājās tev ir, izdzīvo tikai tāpēc, ka par tiem rūpējas tavi ģimenes locekļi.

Kad vēlies pierakstīties uz vizīti pie ārsta vai skaistumkopšanas speciālista, parasti saruna skan tā: "Otrdien, nē, tad nebūšu Latvijā. Vai varam trešdien? Ā, nepieņem tad? Nē, ceturtdien es atkal esmu prom, nē, piektdien nederēs, ielidoju piektdien naktī. Kā ir ar pirmdienu, piecpadsmito datumu? Es varētu pulksten 7, ja jūs tik agri strādājat…". Parasti šādas sarunas laikā tiek izpētīts trīs mēnešu grafiks, lai atrastu trīsdesmit minūtes laika.

Kad meklē lidojumus, tu sāc izmantot tikai lidostu burtu kodus ,piemēram, RIX, HAM un JFK. Tev ir tavas mīļākās un neciešamākās lidostas. Par katru no tām tu vari uzturēt vismaz trīsdesmit minūšu garu sarunu – parasti ar kādu tikpat pieredzējušu lidotāju, kur jūs "salīdzināt piezīmes" par to "mazmazītiņo tualeti pie C20" un "labāko kafejnīcu pie D11", vai to reizi, kad lidostā pazuda elektrība.

Kad cilvēki tev jautā, kā pagāja tavs brauciens, tu atbildi "kurš tieši?". Kad tev jautā par taviem nākošajiem braucieniem un tu tos nosauc, tev saka "tas līdz gada beigām viss?", tu smaidi un saki "nē, tas līdz šī mēneša beigām viss, bet tad nākamajā mēnesī es braukšu uz…".

Tu vari sapakot čemodānu trīs nedēļu braucienam 30 minūtēs, neizmantojot sarakstu un neko neaizmirstot. Tāpat, tu vari "uz aci" precīzi pateikt, cik svērs tavs čemodāns, kad ieliksi tur drēbes, kuras tagad vēl tikai mazgājas. Tomēr ceļojumos tev visādam gadījumam līdzi tāpat ir rokas svari, tāpēc tu zini, kurās lidostās un kuri tieši svari ir precīzi.

Iesēžoties taksometrā Rīgas lidostā, tev ļoti jāpiedomā, lai nepateiktu taksometra vadītājam "Hello!".

Tu vairs vispār nepērc suvenīrus no ceļojumiem. Jo magnētu siena uz tava ledusskapja no sākotnējiem ceļojumi gadiem atgādina, ka par tiem iztērētā nauda varēja kļūt par lidojuma biļeti uz Maldīvām. Taču katra tavā somā atrodamā prece ir nākusi no citas valsts – tu pārej uz noderīgu priekšmetu iegādi.

Tev bija tik daudz mazo šampūna pudelīšu (kas bija tik īpaši labas, ka tu tās tomēr paņēmi), un tās aizņēma tik daudz vietas tavās mājas, ka tu tās visas beidzot izmeti un nosolījies jaunas neņemt (arī tās, kas ir īpaši labas).

Tu beidzot atceries no galvas savas pases numuru, izdošanas datumu un derīguma termiņu, taču, kad tu pamosties no rīta, tev nepieciešamas 10 sekundes, lai atcerētos, kurā pilsētā tu esi. Dažreiz tu sev par pārsteigumu atklāj, ka esi mājās un ir svētdiena.

Cilvēki tev netic, kad saki, ka tu atvaļinājumā nekur nebrauksi un paņēmi divas brīvas dienas, lai izdarītu sīkumus mājās (un viņiem ir taisnība! Tev vienkārši bija neērti teikt, ka atkal kaut kur brauksi). Tāpat, tu precīzi zini, cik daudz atvaļinājuma dienas tev būs gan nākamajā mēnesī, gan nākamajā vasarā.

Tu esi ēdis visus ēdienus, ko var pasūtīt aviokompānijās, ar kurām tu lido. Taču tavs lielākais gardums ir mājās pagatavots ēdiens (kuru tu pat dažreiz mēdz paņemt līdzi kastītē!). Pērkot pārtikas produktus veikalā, tu tos izvēlies, balstoties uz to, vai tie vēl būs derīgi arī pēc tava nākamā brauciena. Ja tie ir derīgi arī pēc aiznākamā, tas ir papildu bonuss!

Kad tu iepazīsties ar cilvēkiem, jūs vienmēr runājat par ceļojumiem: "Kur tu biji atvaļinājumā? Kur brauksi? Kas ir tava mīļākā valsts, uz kuru tu gribētu braukt vēlreiz?" Kā tikko jūs atrodat kādu valsti, kurā esat bijuši abi, saruna var turpināties bezgalīgi.

Tev mākonī ir fails "vietas, kur es gribu aizbraukt", kurā ierakstu skaits ar katru ceļojumu paliek tikai garāks. Tu lasi ceļojumu forumus, blogus un mājaslapas par jūdžu krāšanu biežāk nekā ziņas vai žurnālus. Kad tu tomēr atver kādu žurnālu, stāvot rindā pie kases, tev nav ne jausmas, kas ir tie visi slavenie cilvēki, par kuriem tur raksta.

Seko līdzi Alīnas ceļojumiem arī "Instagram" īsajos stāstiņos.