Pakrojas muiža Lietuvā: viss ir pa īstam, nekādu sagudrotu stāstu  (1)

Starp citu, Pakrojas muiža 2017. gadā tika atzīta par vispievilcīgāko kultūras tūrisma galamērķi Lietuvā.

Dzīve muižā allaž ir piesātināta un interesanta. Dzīvā muzeja koncepcija ļauj visu aiztikt un izpētīt, anturāžai piemīt tik ļoti izteikts sava laikmeta gars, kas burtiski pavēl nomest 21. gadsimta apģērbu un pielaikot 19. gadsimta tērpus. Viesiem tiek izspēlēta īsta izrāde, kas ļauj saprast, kādu gaisu elpojuši šejienes ļaudis. Te atdzīvojas pagātne.

Te nav nekādu sadzejotu stāstu, tikai 19. gadsimta muižnieku īstā dzīve, kurā var piedalīties ikviens, pavadot dienu nudien dižciltīgi.

Godājamās publikas acu priekšā tiek izspēlēta īsta drāma, kas ilgst visu dienu.

Bet stāsts ir šāds:

Kamēr barons fon Rops bija izbraucis, muižas pārvaldniekam palaimējās noķert Tadasu Blindu – slavenu laupītāju, kurš regulāri apmeklēja muižu. Bet brašais puisis Tadass līdz ausīm ieķērās barona meitā, ļaudis sprieda, ka arī viņai puisis bija tīkams. Vai mīlestībai izdosies atkausēt barona un baroneses sirdis? Bet varbūt viss, ko Tadass saņems, būs pēriens ar pārvaldnieka rīksti visas godīgās tautas acu priekšā?

Visos sīkumos to var ieraudzīt un uzzināt muižas apmeklētāji.

Kaut gan stāstu izspēlē profesionāli aktieri, nereti izrādē iesaistās arī skatītāji, kas vienā mirklī var kļūt par barona radiem, kuriem jāizlemj laupītāja Tadasa liktenis.

Muižā ir vairākas tematiskās meistardarbnīcas, kuru stāstu skaidro paši meistari. Apmeklētāji te var ne tikai iegādāties dažādus darinājumus, bet darboties arī paši.

Būdams modes mīļotājs, barons bija devis rīkojumu – katram viesim, kurš ierodas muižā, jāzina jaunākās modes vēsmas un jābūt tērptam svētku drēbēs.

Talantīgā muižas šuvēja radījusi savu apģērbu kolekciju, kas iet roku rokā ar jaunāko 19. gadsimta modi. Citu viesu uzmanībai tiek piedāvātas elegantas kleitas, izsmalcināti peņuāri, cepures, žabo, frakas utt.

Aizvien biežāk runājam par dabiskiem produktiem, dabas materiāliem. Vienā no meistardarbnīcām muižas viesi var iepazīties ar filcētājām, uzzināt visus īstas vilnas noslēpumus, piemēram, to, ka šī šķiedra ir dziednieciska un veicina veselīgu miegu. Ikviens var pataustīt dažādus vilnas izstrādājumus un pat kaut ko izgatavot pašrocīgi.

Muižā atrodas pat parfimēra "cehs".

Atver durvis un iegrimsti ziedu, augu, augļu u.tml. aromātos. Te tev pastāstīs, kā jāsmaržo mājā, kurā dzīvo baroni, kā pareizi izvēlēties savu smaržu, kā tiek radītas ēteriskās eļļas, par kuru vērtību zina teju ikviens. Te apgaismos par īstām sieviešu un vīriešu smaržām, kā arī parādīs īstas vīriešu ziepes – no alus!

Vienā no darbnīcām var uzzināt visu par medu, vasku un pat medalu. Te var izgatavot bišu vaska sveces un uzzināt, kā senatnē lēja sveces.

Ziniet, tā nav parasta meistardarbnīca, bet tāds kā minimuzejs, kur var aplūkot neskaitāmas bitītes (suvenīrus), palasīt pasakas par bitēm.

Noteikti nogaršojiet ziedputekšņus un ieelpojiet šūnu aromātu.

Aldaris ir daudzpusīgs cilvēks. Viņš gan uzdziedās, piespēlējot sev uz akordeona, gan iemācīs, kā atpazīt "pirmo", ka "otrais" ir jāpavāra, bet "trešais" der tikai mamzelēm un svētuļiem!

Te viesus cienā ar alu un grauzdiņiem un stāsta, kā top šis miestiņš. Stāsta visu, kā ir, jo nav jau nekā slēpjama un diez vai kāds varēs šo recepti īstenot mājās, jo visi rīki ir no 19. gadsimta.

Bērni ir sajūsmā, satiekot kaziņu vai vistiņu. Muižā ir daudz dažādu lopu. Reizēm viņi atrodas savos steliņģos, bet labā laikā pastaigājas pa muižas teritoriju – gluži tāpat, kā tas bija pieņemts pirms pāris gadsimtiem.

Šeit satiksiet īstu āzi ar lieliem ragiem, kā arī varēsiet uzkāpt zirga mugurā. Ja ir īpaša interese, pieejama arī jāšanas meistarklase.

Neatsakiet sev to baudu un nolīgstiet gidu, kurš pastāstīs gan par muižu, gan par unikālo tiltu un mīlētāju saliņu. Gids iepazīstinās ar baronu un, iespējams, ļaus ielūkoties arī baroneses buduārā.

Muižā ir arī viesnīca – numuri atrodas gan galvenajā ēkā, gan sulaiņa namā. Jaunlaulāto numurā ir patiešām čīkstoša gulta. Kādēļ tā? Šo leģendu noteikti jānoskaidro!

Savukārt vecajās dzirnavās atjautīgie saimnieki ir ierīkojuši... kinoteātri! Apsēdies uz graudu maisiem, riņķī sariktē spilvenus un baudi dzīvās bildes.

Arī pusdienas var ieturēt muižas ziedu laiku atmosfērā – traktieris būvēts 19. gadsimtā. Ēdienu nosaukumi liks pasmaidīt, bet pasniegšanas veids un porciju izmērs neliks vilties.

Otro gadu pēc kārtas muižā tiek rīkots izcilu pavāru un alus darītāju festivāls "Bumbulinės". Leģenda vēsta, ka šos svētkus pirms pāris gadsimtiem rīkojis pats Pakrojas muižas barons.

Parasti svētki tika svinēti septembrī, acīmredzot, barons šādi gribēja nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – pateikties strādieniekiem par vasaras darbu un motivēt viņus pirms rudens cēliena sākšanās. Tādēļ, svinot "Bumbulinės", vienmēr bija daudz prieka un izklaižu – visiem svinētājiem barons piešķīra vairākas alus mucas, bet uz ugunskura tika cepta gaļa.

Mūsdienās Pakrojas muižā šī tradīcija ir atjaunota, un jau šajā nedēļas nogalē, 14.-16. septembrī, svētki tiks svinēti 21. gadsimta kontekstā.

Bet ziemā te tiek rīkots ledus skulptūru festivāls ar gaismu šovu "Uguns un ledus", kā arī gada beigās notikšot kāds burvīgs pasākums, kas nevienu neatstāšot vienaldzīgu.

Plašāku informāciju? Ziniet, to nevar izstāstīt, par to jāinteresējas pašiem. Pilnīgi noteikti tiks vēstīts gan Pakrojas muižas mājaslapā, gan viņu feisbuka profilā.