Sākotnēji vēl neapstādītais lauks piederēja vecsaimniekiem, bet vēlāk tas kļuva par kolhoza īpašumu. Iespējams, Lēdurgas dendroparka nebūtu, ja aizrautīgais kolhoza "Lēdurga" dārznieks Arvīds Janitens nebūtu kolhoza vadībai lūdzis atvēlēt zemes stūrīti. "Dārznieka māja bija kā botāniskais dārzs, protams, cik vietas tajā bija, tik bija, tāpēc viņš lūdza kolhoza priekšsēdētāju atvēlēt zemes stūrīti, kur viņš varētu sastādīt augus, un viņam to arī piešķīra," stāsta Lēdurgas dendroparka vēsturiskās ekspozīcijas vadītāja Sarmīte Kauliņa. "Viņš bija fanātiķis, jo pēdējo nesa no mājām."
12 hektārus plašajā laukā 1973. gadā Janitens sāka stādīt kokus, krūmus un arī ziemcietes. "Viņš rīkoja talkas, nāca palīgā skolēni, un tā lauks pamazām tika apstādīts," norāda Kauliņa. Pašlaik laukā ir aptuveni 1000 dažādu stādu un koku, bet tas jau nav viss – Lēdurgas dendroparka kopējā platība ir 62 hektāri. Parka teritorijā ir arī mežs, kurā var apskatīt aizsargājamus putnus, kukaiņus, piemēram, sikspārņus un spožās skudras. Tāpat tajā var aplūkot arī dārznieka sastādītos reto sugu kokus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
