Brīvdienu maršruts: piecas vietas, ko apskatīt Apes novadā  (3)

Ja ceļi veduši uz Apes novadu, pavisam noteikti vērts apskatīt gleznainos, sarkandzeltenīgos smilšakmens iežu atsegumus. Tie atrodas Vaidavas upes kreisajā krastā un veidojušies pirms apmēram 360 miljoniem gadu. Klinšu nosaukums cēlies no teikām, kas vēsta par raganu mājokļiem un darbošanos šajā apkārtnē.

Plašākais no atsegumiem ir Jaunās Raganu klintis. Tās atrodas netālu no Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Pasta ielas malā. Avoti klintī izveidojuši nelielas alas – nišas, bet kraujā mitinās krasta čurkstu kolonija.

Tur arī sākas 1,5 kilometrus garā Vaidavas dabas taka, kas met loku ap pilsētas kapiem un paver skatu pāri upei uz Dzenīšu dižvītolu. Informācijas stendi un uzraksti pie objektiem iepazīstina takas apmeklētājus ar apkārtnē sastopamajiem augiem, dzīvniekiem, vēsturiskiem notikumiem. Takā ir arī atraktīvi floristu veidoti elementi.

Mazpilsētas sejā katrs gadu desmits ievilcis savas līnijas. Sākot no bijušās mazbānīša stacijas pa Stacijas ielu, līdz pat vidusskolai Pasta ielā ik uz soļa iespējams iepazīt Apes savdabību, tās vēsturiskās iezīmes.

Apei, kas pilsētas tiesības ieguva 1928. gadā, raksturīgas daudzas vietējā krāsainā dolomīta ēkas un vērojams koka un ķieģeļu pielietojums. Dažviet jumtu korēs saglabājušies savdabīgi koka elementi – tā dēvētās "vēja spāres". Noteikti jāizceļ, ka viena no skaistākajām vēsturiskajām celtnēm šajā apvidū ir aptiekas ēka.

Savukārt ap 200 metrus garais kaltu bruģakmeņu ielas segums Pasta ielā, kas ved gar vēsturiskajām mājām, ieklāts ap 1930. gadu. Pasta ielā atrodas arī 2014. gadā iesvētītā Sv. Mateja evanģēliski luteriskā baznīca – viena no jaunākajām baznīcām Latvijā.

Gaujiena, iespējams, bijusi senās Atzeles centrs. Gaujienas muižas ansamblis, kurā ietilpst daudzas iespaidīgas ēkas, izveidojies 18. gadsimtā. Tas būvēts viduslaiku cietokšņa pils teritorijā, kur vēl skatāmi Livonijas ordeņa laika pilsdrupu mūri.

Lepnākā muižas ēka ir barona Vulfa laikā celtā kungu māja, kur pašlaik atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola. Muižas aldara mājā iekārtots komponista Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas", tam blakus – avots "Lauvasmute".

Visapkārt muižas ēkām plešas ēnains parks, bet no Baznīckalna paveras plaša ainava uz Gaujas upes ieleju. Izstaigājot sešus kilometrus garo Gaujienas dabas taku, kas atrodas aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, var apskatīt daudzus ievērojamākos apkārtnes dabas un kultūrvēstures objektus.

Skaista visos gadalaikos – gan pavasara un vasaras zaļumā, gan rudens zeltainumā, gan ziemas sarmā – ir Trapenes lapegļu aleja, viena no garākajām lapegļu gatvēm Latvijā. Tās garums ir pieci kilometri.

Aleja sākas no Vidzemes šosejas Līzespastā un ved līdz Bormaņmuižai (tagadējai Trapenei), tālāk cauri Trapenes centram līdz pat "Skoliņām". No Vācijas savulaik atvestās lapegles stādītas pēc Gaujienas barona Vulfa rīkojuma 19. un 20. gadsimta mijā, jo baronam Bormaņmuižā atradās medību pils.

Alejā, kuru par savām ligzdu vietām iecienījuši stārķi, uzskaitītas vairāk nekā 600 lapegles un daļa no tām jau tuvojas dižkoka statusam. Savulaik alejā stādīti arī bērzi un liepas, bet ne visi šie koki ir saglabājušies.

Ceļš, kas ved caur aleju, ir ieguvis cieto segumu, tādēļ viegli nokļūt arī citos Trapenes tūrisma objektos, tai skaitā pagasta novadpētniecības mājā un privātmuzejā "Fazāni".

Iespaidīgais akmens Vizlas dižakmens atrodas Virešu pagastā, Vizlas upītes ielejā, netālu no tās ietekas Gaujā. Savu izmēru dēļ šis dižakmens tiek uzskatīts par lielāko Ziemeļaustrumu Vidzemē – tā apkārtmērs ir 15 metri. Akmens sniedzas 3,4 metru augstumā, ir sešus metrus garš un 3,7 metrus plats. Akmens tilpums ir apmēram 35 kubikmetri.

No pelēkā, smalkgraudainā gneisa sastāva akmens upes pusē ir nošķēlusies apmēram 6 kubikmetru liela atlūza, līdz ar to akmens ir divdaļīgs. Tas tiek saukts arī par Vizlas Lielo akmeni, kā arī tuvējo māju vārdā – par Žākļu dižakmeni. Savukārt Velnakmens vārdu tas ieguvis no teikas, kura stāsta par pašu nelabo, kas akmenī esot iebēdzis, slēpdamies no Pērkona dusmām.

Akmens iekļauts Vizlas dabas takā kā nozīmīgākais tās objekts. Divus kilometrus garā vienvirziena taka ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja". Tā sākas pie senā arkveidīgā dolomīta mūra tiltiņa pār Vizlas upi un ved gar tās labo krastu. Ejot gar straujās, krāčainās upītes krastu, skatam paveras iespaidīgi dolomīta atsegumi – klintis, bet no informācijas stendiem var uzzināt par Ziemeļgaujas dabas vērtībām.

Virešu pagastā "Ziemeļgaujas" dabas bagātības iepazīt vilina arī Tilderu taka, kura sākas pie Gaujas tilta, kā arī Randatu klinšu taka.