Brīvdienu maršruts: idejas skaistai nedēļas nogalei Ērgļu pusē

Iebraucot Ērgļu novadā no Rīgas puses, acij paveras tīkams skats uz līkumaini asfaltēto ceļu, kas vijas caur pakalniem un nopļautajiem laukiem un aicināt aicina doties tālākajos piedzīvojumos.

Novietojot transportlīdzekli Ērgļu centra stāvlaukumā, pastaiga var sākties. Kur tagad novada domes ēka, līdz 1944. gadam atradās 1864. gadā celtā Ērgļu luterāņu baznīca.

Ar strūklaku, skaisto skatu pār dambi priecē Ogres upes ieleja. Upes kreisajā krastā slejas teiksmām apvītais, vēsturiskais Skanstes pilskalns.

Pārejot gājēju tiltu, atrodas senatnīgie Vecie jeb Blaumaņa kapi, kuros atdusas novada dižgari – rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, dzejnieks Jānis Grots, mūziķu Jurjānu dzimta, kā arī daudzi dažādu laiku vēstures liecinieki.

Pa Blaumaņa ielu gājiens var turpināties uz galveno pagasta maģistrāli – Rīgas ielu, lai krustojumā tālāk dotos pa Parka ielu. Un tad klāt Livonijas laiku liecinieks – vecais pilskalns, kurš rakstos minēts jau 1341. gadā. Pils celtniecību uzsāka bruņinieki Tīzenhauzeni un pabeidza to 1397. gadā. Vēstures notikumu līkločos no varenās pils gan palikušas vairs tikai drupas, bet parka teritoriju var izstaigāt pa lielākām un mazākām taciņām, baudot dižo koku burvību, kā arī priecājoties par ainavām, kas paveras no pilskalna.

Pa šūpojošo gājēju tiltiņu pārejot Ogres upi, skatam paveras 1996. gadā celtā estrāde. Kad pārvarēts stāvais kāpiens uz augšu, atpakaļ skatoties, var vērot staltu koku ieskauto Ogres ieleju.

Un tad mazs pārgājiens pa Zaļo ielu, kur, piektdienās un sestdienās esot Ērgļos, vērts iegriezties "Našķotavā", lai palutinātu garšas kārpiņas ar pīrādziņiem, smalkmaizītēm un citiem našķīšiem. Ikdienā smalkmaizītes un ātras pusdienas piedāvā konditoreja "Kore".

Visu var sākt no jauna un nekas nav neiespējams, nokļūstot Ērgļu stacijā. Stacija kā vieta, kur satiekas mirkļi, stacija kā radoša telpa. "Zeme", "Gaiss", "Uguns", "Ūdens" – tie ir maršruti, ko piedāvā dabas pētnieks Māris Olte, aicinot aizraujošu piedzīvojumu pilnā ceļojumā. Tālrunis: + 371 29482824.

Virzienā Rīga – Ērgļi, kas jau atrodas novada teritorijā, proti, Kaķaragā, var pamanīt uzrakstu "Velna klēpis", kas norāda virzienu, kur meklēt dabas objektu uz Nāružas upītes. Dažs uzmanīgs braucējs gan iepriekš būs pamanījis uzrakstu Ogres novadā "Velna grāvis", bet galamērķis ir viens, informē Ērgļu TIC.

Nāruža ir neliela upīte, kuras gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītē no abām gravas pusēm. Akmeņainā upītes gultne – Velna klēpis – ir ap 100 metrus gara, ap 30 metrus plata, turklāt ar 4 – 5 metru stāvo nogāžu kritumu.

Vasarās ūdens tek akmeņiem pa apakšu, bet pavasaros virs akmeņiem griežas baltas putas. Rudenī Nāružas krasti rotājas saules zeltītajā lapu klājumā, bet ziemā ūdens burbuļo zem ledus plāksnēm.

Tālāk upītes krasti pamazām atkāpjas un akmeņu paliek mazāk, lai gan kopumā upīte ir visai akmeņaina kāda kilometra garumā.

Vairāk par šo vietu lasi te.

Akmeņupītes jeb Veģerupītes ūdenskritums ir dabas objekts, kam 2000. gadā piešķirts statuss –ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Akmeņupīte ir Ogres labā krasta pieteka, tai ir liels relatīvais kritums – 70 metrus garā posmā tā nokrīt apmēram 10 metrus.

Upītes gultne pilna lieliem apsūnojošiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru. Ejot uz Akmeņupīti pa Ogres upes stāvo krastu, paveras aizraujoši skati uz Brāžu krācēm un upes ieleju.

Akmeņupītes ūdenskritums ir iekļauts Valsts aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas apmeklē šo vietu, ir aicināti izturēties pret dabu un tās pieminekļiem ļoti saudzīgi.

Sausnējas (tās senākais nosaukums Sausene) centrā, vecajā muižas mājā atrodas Sausnējas pagasta vēstures muzejs "Līdumi", kur, iepazīstot pagasta vēsturi, varēs ielūkoties arī rakstnieka un pedagoga Valda jeb Voldemāra Zālīša (1865 –1934), grāmatas "Staburaga bērni" autora, piemiņas istabā. Muzeja telpās izvietoti seni sadzīves priekšmeti un pūšamo instrumentu kolekcija. Cauri Sausnējas centram vijas vecais ceļš ar dižām lapegļu rindām abās ceļa pusēs.

Braucot pa līkumainajiem, kalnainajiem ceļiem, Sidrabiņu pusē var iegriezties sasildīties "Kandžas laboratorijā", izstaigāt dabas taku un uzzināt par bīstamībām mežā. Tāpat iespējams arī uzkalt sev laimes amuletu radošas atpūtas pagalmā "Tiltiņi"! Lai pieteiktos ekskursijai, nepieciešams zvanīt pa tālruni +371 28330027.

Piemājas saimniecībā "Griezītes" var iepazīties ar alpaku dzīvesveidu, sastapties ar dzīvniekiem, kā arī uzzināt, kā visveiksmīgāk tikt pie alpaku vilnas izstrādājumiem. Lai pieteiktos ekskursijai, nepieciešams zvanīt pa tālruni +371 28693785 (komunikācija angļu valodā).

Savukārt 217 metrus augstajā Ziestu (Sestu) kalnā iespējams ieraudzīt UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto Strūves meridiāna loka punktu, kuru ģeodēzists Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve izmantoja kā vienu no meridiāna loka uzmērīšanas triangulācijas galvenajiem punktiem. Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls 19. gadsimta objekts astronomijas un ģeodēzijas zinātnes attīstībā, kas ne tikai atkārtoti apstiprināja Ņūtona hipotēzi, ka mūsu planēta ir saplacināta no poliem, bet arī sniedza novērojumus zemeslodes izmēru noteikšanai līdz satelītu ērai sākumam 20. gadsimtā. Izklausās aizraujoši? Tā arī ir!

Jumurdas pagasts savu stiprumu rod 27 pakalnu aizvējā. Dabas mātes veidotās ainavas skatīt var doties ar velosipēdu vai pastaigas solī. Košu rudens krāsu bagātību sastapsi Latvijas Valsts mežu teritorijās. Savukārt dāsni spēcinošu vitamīnu devu gūsi no Palšu purva krājumiem – sēnēm, brūklenēm, dzērvenēm.

Ja meža pastaigās nav sastapti meža zvēri, kuru daudzveidība Jumurdā ir iespaidīga, tad jautra padzīvošanās saimniecībā "Sniķeri" ar kaziņu ganāmpulku būs piedzīvojums, bet garšas kārpiņas tiks palutinātas, mielojoties ar kazu sieru. Tālrunis +371 29135515, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

No Sniķeru kalna paveras krāšņa ainava uz gleznaino Jumurdas ezeru. Īpaši romantisku noskaņu var sajust Jumurdas muižā, kas divus gadsimtus bijusi Tīzenhauzenu dzimtas īpašums, bet 19. gadsimta otrajā pusē Jumurdas muiža nonāca Tranzē dzimtas īpašumā. Muižas parkā, zem dižajiem ozoliem, var sarīkot kopīgu pasēdēšanu, ieklausīties putnu sveicienos un aplūkot Jumurdas ezera skaisto ainavu. Tāpat iespējams uzkāpt muižas ūdenstornī, no kura paveras skaists skats.

Jumurdas pagasta Vējavā paceļas viens no augstākajiem Vidzemes augstienes kalniem – Bākūžu lielpaugurs ar trim virsotnēm – Bākūzis, Egļukalni un Laktukalni. Stāvot Vējavas jeb visaugstākā Latvijas kapu kalna (242,3 metri virs jūras līmeņa) virsotnē, var vērot brīnišķu un iespaidīgu skatu.

Ērgļu novads ir lepns ar savu novadnieku – latviešu literatūras klasiķi Rūdolfu Blaumani. Pie ieejas muzejā sagaida Oļega Skaraiņa skulptūra "Rozes mātei", bet Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" aicina iepazīties ar atjaunotu zemnieku sētu, kurā pirms vairāk nekā 100 gadiem dzīvojis ievērojamais noveļu, stāstu un lugu rakstnieks.

"Brakos" aplūkojamas astoņas koka guļbūves ēkas – dzīvojamā māja ar namiņu, govju kūts, sīklopu kūts, zirgu stallis, drēbju klēts, labības klēts, rija un pirtiņa. Tajās izvietoti senie darbarīki, sadzīves priekšmeti, apskatāmas tematiskas izstādes. Turklāt vērts piebilst, ka jaukas ir pastaigas pa teritorijas takām dabā, bet bērniem ir iespēja aktīvi darboties rotaļlaukumā. Muzeju var apmeklēt bez maksas vai iepazīt gida pavadībā. Kontaktinformācija: +37164871569, +37126498099.

Met izaicinājumu leģendārajiem Blaumaņa varoņiem un atrakciju parkā "Braku takas" pārej Velniņu tiltu, satiec Purva bridēju, izšūpojies Ieviņas šūpolēs, izbaudi Ābrama spērienu un Pindacīšas nošļūcienu, iepazīsti Trīnes grēkus, apskati Dūdara rokdarbus! Pārbaudi savu veiklību disku golfa trasē! Kontaktinformācija: +371 29429125.

Atstāj ikdienas rūpes, domas par vakardienas nepatikšanām un rītdienas pienākumiem un atbrauc uz brāļu Jurjānu muzeju "Meņģeļi"! Bez steigas izstaigā sētu, aplūko dzīvojamo māju, klēti, stalli un pirtiņu, taciņas, kur bērnībā skraidījuši vēlākie mūziķi, komponisti un mežradznieki – brāļi Jurjāni.

Noteikti ieaud dzīparu apmeklētāju kopējā grīdas celiņā, iemēģini ieskandināt metāla pūšamos instrumentus un izbaudi brāļu Jurjānu radīto klasiskās mūzikas skanējumu. Tad kāp kalnā un apsēdies pie 1998. gada Dziesmu un deju simbola – Gaismas riteņa. Lejā būs redzamas mājas un skaistais Pulgošņa ezers. Izbaudi klusumu un mieru, kur pirms 160 gadiem šī skaistā dabas elpa mūziķus brāļus Jurjānus atmodinājusi mūzikai.

Muzeja apmeklējums ir bez maksas, bet ir pieejams arī gida pakalpojums. Plašāka informācija pa tālruni: +371 29431659.

Foto: Zinta Saulīte, Ilze Daugiallo, Mārcis Feldbergs, kā arī Meņģeļu muzeja un viesnīcas “Jumurdas muiža” foto krājumi.