Sešas vietas pasaulē, kurās apskatīt iespaidīgus dabas brīnumus

Apvienotie Arābu Emirāti valdzina gan ar savu kultūras bagātību, gan spēju realizēt arhitektūrā visneiedomājamākās ieceres, gan arī vareno tuksneša valstību, kas šeit nosaka dzīves ritmu un gadu tūkstošos veidojušās tradīcijas. Tomēr īpašas vērības cienīgs ir šeit esošais Al Vathaba mitrāju rezervāts (Al Wathaba Wtland Reserve), kas atrodas aptuveni 30 minūšu brauciena attālumā no Abū Dabī.

Rezervāts ir īpašs ar to, ka par migrēšanas pieturvietu ik gadu to izvēlas vairāk nekā 250 putnu sugu, bet par savu mājvietu to ir atzinuši elegantie flamingo, tāpēc tas tiek dēvēts arī par flamingo pilsētu. Putnu vērošanai, lai netraucētu to dzīves ritmu, ir ierīkoti īpaši slēpņi, uz kuriem var nokļūt pa speciāli ierīkotiem celiņiem. Kopējais celiņu garums ir aptuveni trīs kilometri. Pirms došanās uz rezervātu ieteicams pārliecināties, vai tas ir atvērts apmeklētājiem, jo laikā, kad putniem ir mazuļi, tas var tikt slēgts.

Šrilanka nav tikai tējas karaļvalsts, kur cēlusies izcilā Ceilonas tēja, bet šeit atrodama arī par astoto pasaules brīnumu dēvētā lauvas klints jeb Sigīrija (Sigiriya). Šī klints atrodas 175 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Kolombo, tās virsotne ir 370 metrus virs jūras līmeņa un 200 metrus virs tai apkārt esošajiem džungļiem. Reiz tā kalpojusi kā cietoksnis, vēlāk šeit bijis klosteris, bet tagad šī vieta ļauj ieskatīties senā pagātnē, kur savijas cilvēka iztēle un dabas varenība.

Klints virsotni rotā seni dārzi, kanāli un dīķi. Tiek uzskatīts, ka īpaši veidotie dārzi un parki ir vieni no senākajiem cilvēces vēsturē. Īpašu vērību šeit piesaista spoguļsiena – tā ir klints daļa, kas, karalim dzīvam esot, tikusi tik cītīgi pulēta, lai karalis, garām ejot, varētu redzēt savu atspulgu. 60-90 minūšu kāpiens klints virsotnē neatstās vienaldzīgu. Šeit valdošais vēstures šarms apburs, bet skats, kas pavērsies no tā, uz mūžu ievīsies atmiņās.

Dodsahgur (Dudhsagar) ūdenskritums ir viens no krāšņākajiem ūdens mākslasdarbiem pasaulē. Paši indieši to mēdz dēvēt arī par piena jūru, jo tik balts ir ūdens lietus sezonā, kas čalo lejup no vairāk nekā 310 metru augstās četrpakāpju klints virsotnes. Līdz ūdenskritumam var nokļūt vairākos veidos, bet visneaizmirstamākais būs doties ceļā ar vilcienu no krāšņās pilsētas Goa. Vilciena sliedes ir izbūvētas blakus ūdenskritumam, un braucējiem pa logu paveras neaizmirstams skats, kad ūdens, šķiet, ar roku aizsniedzams. Pēc varenā dabas skaistuma baudīšanas ieteicams papildināt savu ceļojuma stāstu, apmeklējot pavisam netālu esošo garšvielu audzētavu, kur būs sastopama virkne ar pazīstamām un iepazīstamām piedevām, lai ēdiens būtu aromātiskāks, gardāks un arvien atsauktu atmiņā Indiju.

Vjetnamas dienvidu daļu caurvij Mekongas delta, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šis vienmēr zaļojošais un ūdeņiem bagātais valsts lepnums ir gan dzīvības avots, gan kultūras, gan neatņemama dzīvesveida daļa. Tās bagātībā rodams it viss Vjetnamai raksturīgais – rīsu baseini, neskarta daba, kņadas pilni ciematiņi un pilsētas. Par savu mājvietu to atzīst gan bifeļi, krāšņi putni, gan virkne citu dzīvnieku un ūdens iemītnieku. Ūdens kanāli ir savdabīga transporta plūsma. Šeit laivās pārvadā ne tikai cilvēkus, bet arī visu gardo dabas bagātību, darot pašas laivas par šarmantu tirdzniecības vietu. Virzoties pa ūdens labirintu, iespējams iepazīt gan khmeru pagodas, gan budistu tempļus, bet vēstures entuziasti novērtēs iespēju iepazīt partizānu bunkurus, kas ir saglabājušies vēl no pilsoņu kara laikiem.

Portugālei piederošā Madeiras sala tiek dēvēta gan par paradīzi, gan par mūžīgā pavasara salu. Madeiras daba patiesi ir brīnumaina – eksotiski ziedi, okeāns, gleznaini kalni un dažādas zaļās krāsas nokrāsas, ko vislabāk var izbaudīt, dodoties pastaigā pa levadu takām. Madeirā par levadām dēvē apūdeņošanas kanālus, kas 57 kilometru garajā salā izbūvēti 2500 km garā kanālu tīklā. Apūdeņošanas kanālu galvenā funkcija ir nogādāt ūdeni no ūdens rezervuāriem un mitrām vietām uz salas ziemeļu daļu, kur saulē tas iztvaiko. Kanālu ūdens dzirda banānu plantācijas, vīnogulājus, augļu un dārzeņu dārzus, kā arī piegādā ūdeni salas hidroelektrostacijām. Lai iepazītu salas senatnīgo mežu un dabas bagātību, ieteicams doties pārgājienā pa šaurajām takām gar kanāliem. Pastaigas pa levadu takām ļauj iepazīt salas nomaļās vietas, kur nevar nokļūt ar transportlīdzekļiem.

Lanzarote ir ceturtā lielākā no Kanāriju salām un atrodas netālu no Āfrikas krastiem. Tā tiek dēvēta par Kanāriju melno pērli – sala pārsteidz un vilina ar neparastajiem dabas skatiem un krāsu kontrastiem. Pēc vairāku vulkānu vienlaicīga izvirduma vairāku gadu garumā daļu salas pārklāja biezs putekļu slānis, radot neatkārtojamus krāsu kontrastus, tāpēc dažas salas vietas atgādina pastaigu pa Mēnesi ar tā krāteriem un vulkāniskās izcelsmes alām. 1933. gadā Lanzarotē tika izveidots UNESCO biosfēras rezervāts ar Timanfaja (Timanfaya) nacionālo parku, kur pastaigā pa līkumainām taciņām iespējams baudīt šī ugunīgā dabas spēka nestās sekas un skaistumu.