Jelgavas novada Svētes pagasta ZS "Vilki" saimniece stāsta, ka līdz šim nepārbaudīti nostāsti vēsta, ka savulaik viņu īpašumā bijusi mežsarga sēta, kurai apkārt auguši lieli ozoli. "Grūti gan ir iedomāties, ka šajā Zemgales klajumā ir bijuši meži, un droši vien pa šiem mežiem ir skraidījuši vilki, jo mājas vārds ir "Vilki"," pieļauj saimniece. Viņa gan piebilst, ka ir doma šo versiju kādreiz pārbaudīt arhīvos. "Varbūt kaut ko interesantu atrodam."
Sākotnēji "Vilkos" saimniekojis Laumas vecvectēvs Jānis Būdiņš ar ģimeni. Viņš, ienākot saimniecībā, 1933. gadā iestādījis bērzu pātagas kāta resnumā, kas mūsdienās izaudzis par iespaidīgu koku, kurš celiņa līkumā sagaida ikvienu iebraucēju (skatīt bildē zemāk). Tāpat Lauma mantojumā no vecvectēva pārņēmusi arī lielo, veco un šķirnēm bagāto ābeļdārzu, kur ir 58 ābeles.
Pašlaik 8,88 hektārus lielajā teritorijā saimnieko Lauma ar savu vīru, divām meitām un mammu Ināru, kas ir lieli palīgi saimniecības darbos un augu aprūpēšanā. "Tā ir ģimenes saimniecība, paši saviem spēkiem cīnāmies," atzīst saimniece.
Zemnieku saimniecības pamatnodarbošanās ir stādu audzēšana, un, kā atzīst saimniece, tieši dendrārijs ir tas izejmateriālu avots, no kura tiek ņemtas sēklas un spraudeņi.
Dendrārijam ir vairākas daļas, piemēram, jaunā un vecā, kurā aug ne tikai Latvijā raksturīgie koki un krūmi, bet arī svešzemju augi. Vecajā daļā ir tā stādījumu daļa, kuru saimnieki iestādījuši pirms 10 gadiem, un tajā ir augi, kas tajā laikā auguši tuvu mājai, bet vēlāk pārstādīti tieši lielo koku radītās ēnas un sausuma dēļ. Kā paši saimnieki joko, agrāk vecā daļa bijusi vien tāda neliela teļu pļaviņa.
Pārstādīšanas laikā saimniekiem arī radusies interese pirkt vēl jaunus augus. Kad braukuši ciemos pie radiem Vidzemes pusē, vienmēr iegriezušies Kalsnavas stādaudzētavā, kur iegādājušies stādus. "Protams, pērkam visur, kur ko interesantu ieraugām, un papildinām šos stādījumus, cik nu maciņš un laiks atļauj," atzīst saimniece. Arī dendrārija desmitgade šogad atzīmēta ar 10 jauniem stādiņiem, kuriem liels izaicinājums bijis karstā vasara.
Dendrārijā aug skujeņi, dažādu šķirņu sudrabegles, kas šogad ir bagātas čiekuriem. Kā stāsta Lauma, sudrabegles ir piemiņa no viņas mammas brāļa Jāņa, kurš aizrāvās ar skujeņu audzēšanu un pašmācības ceļā apguva prasmes apieties ar skujkokiem. Piemēram, divas no "Vilku" sudrabeglēm ir izaudzētas no sēkliņām.
Savukārt bērni ekskursijās īpaši jūsmo par Kanādas egli, kas izskatoties kā rūķis. "Ja tā labi padomā, trūkst tikai sarkanās rūķa cepures – un rūķis gatavs!" joko "Vilku" saimniece.
Vēl dendrārijā var aplūkot dižozolu, spārnoto segliņu, kurš rudens mēnešos skaisti sārtojas, pelēko valriekstu, sarkano ozolu, Amūras korķkoku, etiķkoku, Eiropas ciedru priedi, augsto arāliju, kura iepriecina ar ziedu pušķiem, akontopanaku, krūkli, zviedru pīlādzi, melno priedi, snuķaugļu lazdu, karalisko riekstkoku, kurš pašlaik gan esot bērna vecumā, bet pēc kādiem septiņiem vai astoņiem gadiem tam būs raža, un citus augus.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem dendrārijā bija tieši meža zvēri, kuri regulāri apciemojuši un izdarījuši postu stādiņiem. Tagad ap dendrāriju uzcelts žogs, lai tie vairs netiktu iekšā. "Lapsas un vanagi, tā mums ir ikdiena," atzīst "Vilku" saimnieks Aldis, kurš stāsta, ka ap īpašumu stirnas nāk bariem. "Kā es mēdzu teikt – mums ir unikāls stirnu dārzs. Daudziem stirnas ir žogam iekšpusē, bet mums ārpusē," stāsta saimnieks.
Tāpat postu nodarījuši arī irši, kuri apgrauzuši koku zarus, jo īpaši tie bija iecienījuši bērzus, bet nav smādējuši arī ceriņus un plūmes. "Viņi kā mini papīrfabrikas no koku mizas ražo izejmateriālu savam pūznim," stāsta Lauma. Irši ieperinājušies arī putnu būrī un kūtsaugšā, bet Laumas vīrs ar speciālu līdzekli tos tumsā iznīdējis.
Zemnieku saimniecībā darba netrūkst, jo jāapčubina un jāaplaista stādi, kā arī jāparūpējas par zilajām govīm, vistu pulku un jāveic vēl citi mazie darbiņi. Saimnieki arī kaļ plānus un lolo idejas par zemnieku saimniecības attīstību, kuras tuvākā vai tālākā nākotnē iecerēts realizēt.
"Ideju mums ir ļoti daudz, bet iespējas atpaliek. Visvairāk jau finansiāli, un arī roku drusciņ pietrūkst," piebilst "Vilku" saimnieks Aldis, taču saglabā optimismu. "Sapņiem ir jābūt, un tiem ir jāiet pa priekšu. Ja tie iet no aizmugures, tad jau dzīve apstājas."
"Tavs Dārzs" zemnieku saimniecības "Vilki" dendrārijā viesojās pēc "Lauku ceļotāja" ielūguma projekta "Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana. Vēsturisko dārzu tūrisms" (LatLit-181) ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programma 2014. - 2020. gadam no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
