Pilnai vasaras piedzīvojumu buķetei mūsu ģimenei trūka tikai ceļojuma ar nakšņošanu kempingā. Vadoties pēc draugu atsauksmēm un stipri laicīgi neplānojot, izdevās rezervēt mājiņu kempingā "Apaļkalns", kas atrodas Raiskumā.
Pa ceļam apstājāmies Rāmkalnos. Te ir cenu ziņā demokrātiska un bērniem draudzīga pusdienu vieta. Pēc tam izbraucām ar rodeļiem. Man katru reizi ir nelielas bailes traukties lejā pa trasi, bet, bērnu un vīra iedrošināta, saņēmos, un brauciens izvērtās par ļoti jautru notikumu, ko atkārtojām vēl vairākas reizes.
Ierodoties kempingā, pārsteidza kuplais atpūtnieku skaits. Pavadot te vairākas dienas, novēroju, ka kemperi sabraukuši no daudzām valstīm – Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Itālijas. Pārsvarā te Latvijas dabas priekus bauda ģimenes ar bērniem vai senioru pāri. Arī kempinga noteikumi par klusuma un miera ievērošanu izsijā tos cilvēkus, kam patiešām patīk klausīties dabas skaņās un cienīt sevi, un blakus esošos atpūtniekus.
Karstās dienās varēja izpeldēties ezerā, ielēkt no laipas – tas mūsu vasaras atpūtai ir svarīgs priekšnoteikums. Šis kempings arī piedāvā iespēju izīrēt atribūtus aktīvām ūdens prieku baudīšanām.
Kempinga dzīve, man šķiet, ir tāda kā uz ārpusi vērsta cilvēku ikdienas sadzīve, kas ierasti notiek viņu mājās vai dzīvokļos. Īpaši rītos man ļoti patika vērot, kā mammas meitām sien matus, visi gatavo brokastis. Ko nu kurš – viens dodas uz kopīgo virtuvi vārīt cīsiņus bērniem, otrs – raitā solī soļo ar līdzpaņemto kafijas kanniņu rokās, lai pirmais uzvārītu ūdeni, cits – pat neslinko iekurt grilu, lai visai ģimenei uzceptu siermaizītes. Pēc brokastīm seko trauku mazgāšanas cēliens, kad pieredzējušākie kemperotāji uz izlietni dodas ar savu kantaino plastmasas bļodu, kurā salikti netīri trauki, un itin veikli padara šo rutīnas darbu. Un ir tādi kā es – retie kemperotāji, kuri skrien uz virtuvi ik pēc brīža, lai noskalotu vienu krūzīti. Virtuvē var noklausīties sarunas par gatavošanos ceļojumam, par receptēm, kā gatavot ēdienu, sasmaidīties ar miegainiem atpūtniekiem un novēlēt labu dienu.
Dienas ritms un plāns katram ir atšķirīgs. Ārzemnieki dodas iznomāt laivas, lai paairētu pa netālu plūstošo Gauju. Bērni gatavi visu dienu dauzīties rotaļu laukumā un batutos. Tie, kas apmetušies tuvāk ūdenim, biežāk ielec ūdenī vai iekārtojas tā, lai cauru dienu vērotu dabas skatus.
Mums radās ideja doties uz Līgatnes dabas parka takām, kur apskatīt dzīvniekus, par kuriem bērni ikdienā interesējas – pūce, lācis, mežacūka, āpsis un citi. Apskatot navigācijā, konstatējam, ka ātrāk un interesantāk pāri Gaujai būtu tikt ar Līgatnes pārceltuves prāmja palīdzību, nevis braukt caur Cēsīm, tāpēc mūsu bērniem un arī mums bija dienas piedzīvojums – uzbraukt ar automašīnu uz prāmja un vērot, kā pārslīdam pāri skaistajai upei. Līgatnes tūrisma interneta vietnē var atrast informāciju, ka prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido divas kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši trīs tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas.
Kad esam iekšā Līgatnes parkā un soļojam pa takām, tad saprotam, ka mūsu 3 un 5 gadus veciem bērniem ir par grūtu noiet garos gabalus, lai ieraudzītu dzīvnieciņus. Tomēr esam apņēmības pilni – mēģinām noturēt bērnu uzmanību ar sarunām par redzēto, nesam bērnus plecos, barojam ar konfektēm, un kopējiem spēkiem izdodas apskatīt dzīvnieciņus. Nonākot pie skatu torņa, esam dilemmas priekšā, vai būs spēks uzkāpt, vai ne. Tomēr īsā ģimenes apspriedē lemjam, ka interese ir lielāka par spēka trūkumu, tāpēc uzkāpjam augstu tornī, izbaudām vējaino atmosfēru un lejā kāpjam ar lielu entuziasmu tikt līdz bērnu rotaļu laukumam, taču kaut kas mums misējies norādēs un drīz vien saprotam, ka esam apmaldījušies. Tad draudzīgi ceļam bērnus plecos un meklējam taku, kas mūs ātrāk aizvestu atpakaļ. Pēc laiciņa esam glābti! Nonākam meža ielokā – pie pankūku namiņa. Te bērni atvelk elpu smilšu kastē un saņem pa saldējumam, kas viņus notur gājienā vēl kādu kilometru tuvāk līdz izejas punktam. Mūsu secinājums, ka pastaiga būtu daudz baudāmāka, ja būtu iespēja izīrēt koka velkamo ratiņus – līdzīgi kā tas ir Tērvetes dabas parkā, kur bijām pagājušā gadā, un arī tikpat lielus attālumus izbraukājām ar lielāku prieku.
Pēcpusdienas un vakara cēlienu pavadām kempingā, kad atpūtnieki pulcējas vakariņās pie grila un sarunām. Mani apbūra vāciešu senioru kompānija, kas vīnu dzer no līdzi atvestajām vīna glāzēm. Novakarē, nemanot viss noklust, lai no rīta atkal mostos jauniem piedzīvojumiem.
No rīta tam, kurš mostas agrāk, ir iespēja saklausīt tālumā dzirdamās dzērvju klaigas un tikt pirmajam nomazgāties dušā. Pēc brokastīm jau var manīt prombraucējus, kuri dodas uz nākamo pieturas punktu. Arī bērniem patīk vērot, kurš kemperis jau dodas prom un kurš atbrauc šurp.
Plānojot kempinga atpūtu, atradām informāciju par Līgatnē notiekošo brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu "Pārceltuve", kas piesaistīja ar viesmīlīgo un daudzveidīgo programmu. Tad nu visu dienu veltījām festivāla aktivitātēm. Varēja klausīties vairākas sarunas par iedzīvošanos laukos, praktiskus aspektus, pieņemot lēmumu dzīvot mājā, Lauras un Anda Arnicāna stāstu par to, kā izrauties no patērēšanas sloga, Māra Jansona stāstījumu, kā veidojusies mūsdienu Latvijas garšu sajūtas un citus.
Daudz laika pavadījām bērniem domātās zīmēšanas, veidošanas un citās meistardarbnīcās. Varēja iemācīties salocīt papīra kuģīti un piedalīties regatē. Te veiksme bija mūsu pusē – mūsu locītais kuģītis ar nosaukumu "Valis" izrādījās visātrākais, tāpēc saņēmām balvu. Atmosfēru bagātināja muzikāls brīvdabas koncerts uz plosta. Pēcpusdienā izmantojām iespēju doties ekskursijā uz nu jau slēgto Līgatnes papīrfabriku, kurai jau no 1814. gada vēsturiski liela loma pilsētas attīstībā. Un dienas noslēgumā draudzīgā un svinīgā atmosfērā mielojāmies vienas dienas restorānā "101 Latvijas produkts". Šis pasākums radīja tādu kā vērienīgu kāzu svinību sajūtu – ar muzikantiem, ar iepazīšanos, ar sarunām par ēdienu un dzīvi un brīnišķīgu atmosfēru.
Bērniem no šī ceļojuma atmiņā palicis prieks par uzvaru papīra kuģīšu regatē un par Līgatnes kultūras centrā iepazītajiem papagaiļiem – Dilli un Kešu. Viņu interesanto dzīves stāstu var izlasīt aprakstā pie būrīša. Un viesiem patīk pārbaudīt, kā izpaudīsies Kešas patika, ja viņam aplaudēs.
Latvijas aktīvo cilvēku rīkotie pasākumi, festivāli, izklaides vietas un dabas izziņas takas nebeidz pārsteigt. Katru gadu jebkurā Latvijas novadā var atklāt jaunus piedzīvojumus, piemēram, mēs Līgatnē vēl nepaspējām izlēkāties "Tīklu parkā", tāpēc noteikti ieplānosim turp doties vēl citu reizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
