Vecpiebalgas pakalni rudenī - 23
Foto: Laura Prūse
Seši pakalni rudens zeltā, tālas ainavas un bauda, pat neizkāpjot no automašīnas, iespēja pakāpties pakalnā un veldzēties dabas pārsteidzošajā daudzveidībā – šādi rudens izbaudāms Vecpiebalgas pusē. Šeit gadalaiks sajūtams lauku klusumā, ārpus burzmas un steigas, tuvāk dabai un pirmsākumiem.

Zaļkalns – pirmā pietura Piebalgas pusē, braucot pa P30 atjaunoto šoseju no Bērzkroga. Šis ir viens no apkārtnes ievērojamākajiem skatu laukumiem, kur piestāt un izjust Vidzemes dabas daili rudenī. Tāls skats uz Piebalgu, Stupēnu ezeru mežiem un pakalniem. (Atrodas Taurenes pagastā. GPS: 57.143990, 25.664794)

Foto: Laura Prūse

Brežģa kalns – lieliska iespēja pakāpties 255 metrus v.jl. augstajā kalnā un no skatu torņa saskatīt Alaukstu, Inesi, Zobola ezeru, Elkas kalnu, Vecpiebalgas pļavas un ielejas visā rudens daudzkrāsainībā un ieelpot rudeni labiekārtotā atpūtas vietā. (Atrodas Taurenes pagastā. GPS: 57.1131, 25.6930)

Foto: Laura Prūse

Īsi pirms Vecpiebalgas, nogriežoties no atjaunotās P30 šosejas, braucot pa ceļu, kas jau kopš 14. gadsimta veda no Rīgas uz Pleskavu un pa kuru ar jēru un vērpjamo ratiņu vezumiem uz tāliem tirgiem brauca piebaldzēni, iespējams nonākt Smetes kalnā. Arī šobrīd no 243,1 metru v.j.l. augstā pakalna paveras plašs skats uz Alauksta ezeru un apkārti, kā arī uz Incēnu kalnu. Lielceļš kā līkloču lente vijas pie kājām. (Atrodas Vecpiebalgas pagastā GPD: 57.075378, 25.794007)

Foto: Laura Prūse

Incēnu kalns – Kārļa Skalbes pasaule, neaizmirstams skats uz Alauksta ezeru, ko iespējams baudīt gan no Kārļa Skalbes "Saulrietu" balkona, gan dzejnieka kapavietas turpat pie muzeja Vaktskalnā. Pa čaukstošām rudens lapām var doties uz dzejnieka dzimtajiem "Incēniem", kur lauku mājas omulībā notiesāt līdzi paņemtās sviestmaizes. (Atrodas Vecpiebalgas pagastā GPS: 57.078234, 25.841006)

Foto: Laura Prūse

Tāpat iespējams ieelpot vēsturi Grišku kalnā, jo tā ir viena no īpašākajām Piebalgas senvēstures vietām. Pirms aptuveni 6000 gadiem tas bijis svētkalns ar svētavotu, bet 12. gadsimta beigās te pacēlusies senlatviešu koka pils. Mūsdienās ikviens aicināts uzkāpt pakalnā pa koka kāpnēm un ieraudzīt tuvāko apkārti rudens lapu krāšņumā, 1365. gadā celtās Livonijas ordeņa pils drupas un koku ieskauto Vecpiebalgas baznīcu. (Atrodas Vecpiebalgas centrā GPS: 57.059108, 25.825832)

Foto: Laura Prūse

Kaibēnu kalns – šī ne tikai pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" tapšanas vieta, bet arī izcila ainava, kur Piebalgas baltie lielceļi, pakalni un lejas spēj iejūsmot ikvienu dabas mīļotāju. Šeit sagaidīs rāma pastaiga "Kalna Kaibēnu" pasaulē, dabas un kultūrvēstures harmonija un rudenīgas noskaņas. (Atrodas Vecpiebalgas pagastā GPS: 57.028726, 25.724307)

Foto: Laura Prūse

Raksts tapis sadarbībā ar Vecpiebalgas novada tūrisma speciālisti Lauru Prūsi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!