Brīvdienu maršruts: kur svaigā gaisā izstaigāties Dobeles pusē  (3)

Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas "Pikšas" (gluži kā neliela sala) svarīgi sēž Zemgales līdzeno lauku viducī. Tās ir atdzimušas no jauna un atkal kļuvušas par sakoptu lauku sētu ar plašu pagalmu, kur Zemgales vējiem un bērniem izskrieties, kur ļaudīm no visas Latvijas pulcēties.

Muzeja ekspozīcija apmeklētājus iepazīstina ar K. Ulmaņa dzīves gājumu un viņa devumu valstij, vecās lauksaimniecības tehnikas kolekcija rada priekšstatu par saimniekošanu modernā pagājušā gadsimta 30. gadu Zemgales lauku sētā. Vecajā klētiņā ikviens var ievingrināt roku, maļot graudus dzirnaviņās, bet izstāžu zālē aplūkot nesen mūžībā aizgājušā ilggadējā muzeja vadītāja Gunāra Ulmaņa gleznas. Muzejā iespējams uzzināt arī par mazpulku veidošanās vēsturi un tā darbību.

Tāpat var izstaigāt arī pagalmu un sakopto apkārtni, izbaudot Zemgales līdzenuma rudens ainavu – līdz pat tālajai pamalei redzami klaji un gludi lauki, kā arī pa kādam krāsainam koku pudurim.

Rudens dienām kļūstot īsākām, muzejs grupām līdz 15 cilvēkiem piedāvās vakarēšanu Pikšu ķēķī ar tējas malkošanu, ķiņķēziņu veidošanu un plīts kurināšanu.

Kā atrast: Braucot pa Jelgavas - Dobeles vai Jelgavas - Tukuma šoseju, sekojiet brūnajai norādes zīmei.

Skolas parks ir veidots kā atpūtas, pastaigu un piknika vieta. Rudens iekrāsotie koki, kas stādīti ar īpašu nozīmi, vides dizaina elementi, galdiņi un soliņi, kā arī ugunskura vieta sola jaukus atpūtas brīžus. Parka lepnums ir kļava, kuru par pagasta koku tieši pirms 20 gadiem ievēlēja vietējie ļaudis.

Tepat arī jaunā estrāde, kas ieguvusi otro vietu konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2017" nominācijā "Koka būve". Tā apvieno sevī romantisku retro dizainu ar modernu un inovatīvu kokapstrādes tehnoloģiju pielietojumu.

Izziņas un sajūtu taka "Ciemos pie dižskābarža" aicina ikvienu izbaudīt oļu, čiekuru, zīļu un citu dabas materiālu pieskārienu pēdām. Takas galā pie varenā dižskābarža izveidota Latvju zīmju aleja. Bērnu iespējams uzrunās kokgriezēji – brāļu Rūrānu kokā veidotie pasaku tēli un mazo ķiparu rotaļlaukums.

Mazliet tālāk izveidotais Iepazīšanās dārzs mudina iepazīt kokaugu daudzveidību. Kokus un krūmus papildina puķu stādījumi, dažādu formu atpūtas soliņi, šūpoles un milzu stabule.

Kā atrast: Skolas parks atrodas Krimūnās, Dobeles - Zaļenieku ceļa malā pie bijušās Krimūnu pamatskolas.

Gribas kaut ko mistisku un noslēpumainu? Tad, protams, ir jābrauc uz Pokaiņu mežu – senu un īpašu svētvietu, dēvētu arī par Latvijas Stounhedžu vai Latvijas "X failiem".

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajam Pokaiņu mežam piedēvē neparasti spēcīgu enerģētiku. Vai to arī izjutīsiet un kā to uztversiet, tas atkarīgs no katra paša, bet neparastiem akmeņu krāvumiem bagātais, rudens krāsām piebērtais mežs ikvienam garantē ainavisku, mierpilnu pastaigu pa tā takām. Tās savieno galvenās apskates vietas, kuru ar katru gadu kļūst arvien vairāk. Takas un to garumu izvēlēties palīdzēs Pokaiņu meža informācijas centrā saņemtās kartes. Pokaiņos iespējams izmantot arī gida pakalpojumus.

Ja vien ir gribēšana un izturība, te var pavadīt visu dienu. Mistiskais mežs gādājot par enerģijas pieplūdumu, savukārt gleznainie pakalni, dziļās ielejas, meža takas un stāvās trepes, kas uzved augstākajos pauguros, dažādie akmeņi un to krāvumi – tas viss jūsu rudens pastaigu padarīs patiesi patīkamu.

Kā atrast: Pokaiņi atrodas 14 kilometru attālumā no Dobeles. Jābrauc pa Dobeles - Īles ceļu, pie norādes zīmes jānogriežas pa kreisi uz stāvlaukumu. Vairāk par Pokaiņu mežu lasi šeit.

Nav jau Dobeles novadā līdzenumi vien. Dobeles rietumu pusē, kur iesākas Kurzeme, pāri apkārtnei augstu paceļas mežiem apaugušie Krievkalni, kuru garo valni uzskata par unikālu reljefa formu. Augstākā vieta sasniedz 149 metrus virs jūras līmeņa, austrumu virzienā atklājot tālu panorāmas skatu pāri Zemgales mežiem. Skaidrā laikā acīgākie spēj saskatīt pat "Dobeles dzirnavnieka" torņus.

Krievkalni ir ieslēpušies mežā, tāpēc jāuzticas norādes zīmei un jādodas pa samērā stāvu taku. Pašā augšā ir ierīkota LVM atpūtas vieta ar galdiem, soliem un ugunskura vietu pastaigas nogurdinātajiem.

Kā atrast: Pa Dobeles - Īles ceļu braucot, pēc 16 kilometra jānogriežas pa labi, sekojot brūnajai norādes zīmei. Pēc nedaudz vairāk nekā četriem kilometriem labajā pusē būs kokā griezta zīme "Krievkalni", pie kuras sākas kājnieku taka.

Zebrus ezers ir pats lielākais un arī skaistākais Dobeles novadā. Rakstnieka Kārļa Ieviņa 1938. gadā izdotais romāns "Pie teiksmotā ezera" ir ne tikai mīlas stāsts, bet arī brīnišķīga poēma par Zebrus ezeru un tā apkārtni. "Apmeklēt ezeru ir – atgriezties atpakaļ senā pagātnē. Spulgodama šī pagātne paceļas no ezera sirds un apdveš katru ar senlatvju dzīves burvību," jūsmojis rakstnieks.

Ezera pakājē snaudošajā, apmēram 30 metrus augstajā Ezerlūķu pilskalnā senos laikos esot stāvējusi stalta senlatviešu pils. Otrpus ezeram kā zaļa skupsna vēl joprojām saredzams Zebrenes Elku kalns, kur atradusies zemgaļu galvenā senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vieta. Populārs ir nostāsts par Dievu jeb Priesteru slepeno ceļu – garu, akmeņainu sēkli. Pa šo zemūdens ceļu priesteri briesmu brīžos ir steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pils nocietinājumos. Mūsdienās šo ceļu izmantojot meža zvēri.

Peldēšanas sezona gan ir beigusies, taču LVM atpūtas vieta ezera krastā piedāvā rudenīgu pikniku ar atpūtu nojumē, desiņu cepšanu uz ugunskura un ezera panorāmas baudīšanu no putnu vērošanas torņa. Tāpat iespējams uzkāpt arī netālajā Ezerlūķu pilskalnā. Ja kājās ērti apavi, var doties nedaudz ekstremālā pārgājienā gar ezeru, jo iemītā taka nav labiekārtota.

Kā atrast: Braucot pa Rīgas - Liepājas šoseju A9, Kaķeniekos jānogriežas pa kreisi, kā to norādīs arī brūnā zīme. Pie lielā akmens jānogriežas pa labi.

Tieši pirms 70 gadiem dziļajos Īles mežos bunkuru izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu.

27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). Taču pēc nepilna gada – 1949. gada 17. martā – partizāniem, kas tobrīd atradās bunkurā, nācās izcīnīt savu pēdējo kauju. Spēki bija nesamērojami – 24 partizāni pret 760 vīru lielo čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

Kaujas atceres 60. gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas. Ieejot bunkurā, var izjust tā laika atmosfēru – krāsniņa, dēļu galds, šauras lāviņas, uz kurām gulējuši partizāni. Neizmirstiet paņemt līdzi lukturīti vai telefonu, jo bunkurā ir tumšs. Pie tā uzstādīts Baltais krusts un piemiņas zīmes.

Kā atrast: No Rīgas - Liepājas šosejas A9 Bikstos jānogriežas Auces virzienā (P 104). Pēc apmēram 11 kilometriem nepabrauciet garām brūnajai norādes zīmei. Vēl pēc diviem kilometriem pa meža ceļu būsiet sasnieguši bunkuru.

Raksts tapis sadarbībā ar Dobeles novada tūrisma informācijas centru.